15nelson

Dievišķās dāvanas

Prezidents Rasels M. Nelsons

2020. gada 6. decembrī

Mani dārgie brāļi un māsas, šis ir bijis lielisks vakars. Mūsu garus pacilāja brīnišķīga mūzika un vēstījumi. Māsa Kreivena izkausēja mūsu sirdis ar savām pārdomām par debesu apskāvieniem un mierinājuma sedziņām. Elders Nīlsons mūs aizkustināja ar stāstu par savu tēvu, kura militārā dienesta pienākumi liedza viņam svinēt Ziemassvētkus trīs gadus pēc kārtas. Elders Holands mūs iedvesmoja, sniedzot mācības par pasaules Glābēja dzīvi.

Es vēlētos izmantot šo iespēju un jums pateikties par atsaukšanos manam nesen izteiktajam aicinājumam — pārplūdināt sociālos medijus ar pateicības vārdiem par mūsu daudzajām svētībām. Tam sekoja miljoniem cilvēku. Un es esmu īpaši pateicīgs par to, ka jūs ik dienu turpināt lūgt mūsu Debesu Tēvu, pateikties Viņam par Viņa vadību, aizsardzību, iedvesmu, bet visvairāk par Viņa Mīļotā Dēla Jēzus Kristus dāvanu.

Ziemassvētki atsauc brīnišķīgas atmiņas. Vien pirms gada mums ar Vendiju bija iespēja atzīmēt Ziemassvētku laiku kopā ar brīnišķīgu, mazu meitenīti, Klēru Krosbiju, kura dziedāja iemīļotu Ziemassvētku dziesmu. Es gribētu dalīties daļā no ieraksta, ko veicām kampaņas „Izgaismo pasauli” ietvaros.¹

Kā mums atgādināja elders Holands, patiesi, to nakti — vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu — svētu padarīja Glābēja piedzimšana, kurš bija izraudzīts, lai šai Zemei atnestu mieru un iedvestu cilvēkiem labu prātu.² Jēzus Kristus piedzima, lai svētītu visus cilvēkus — pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Dziedot dziesmu „Klusa nakts”, mēs zinām, ka šī Betlēmes bērniņa dzīve neaizsākās Betlēmē, un tā nebeidzās Golgātā. Pirmslaicīgajā dzīvē Viņa Tēvs iesvētīja Jēzu kļūt par Mesiju, Kristu, visas cilvēces Glābēju un Pestītāju. Viņš tika izraudzīts, lai izpirktu mūsu grēkus. „Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts.”³ Viņš ieradās, lai padarītu nemirstību par realitāti un mūžīgo dzīvi par iespējamu ikvienam cilvēkam, kurš jebkad dzīvojis.⁴

Tas nozīmē, ka katrs no mums tiks augšāmcelts — arī tie, no kuriem jūs atvadījāties šajā trauksmainajā gadā un kuri šobrīd dzīvo priekškara otrā pusē. Tas nozīmē, ka ikviens no mums var turpināt attīstīties. Tas nozīmē, ka mēs varam cerēt uz labākiem laikiem.

Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies par to, kāpēc Tas Kungs izvēlējās piedzimt tur, kur Viņš piedzima? Viņš varēja piedzimt jebkur uz šīs Zemes. Taču Viņš izvēlējās tieši to zemi, kuru padarīja svētu.

Jēzus piedzima Betlēmē. Ebreju valodā vārds bet lehem nozīmē „maizes nams”. Cik gan atbilstoši ir tas, ka Viņš, „Dzīvības maize”,⁵ nāca no „maizes nama”.

Viņš piedzima pieticīgos apstākļos starp mājlopiem. „Dieva Jērs”⁶ piedzima Pashā svētku laikā starp dzīvniekiem, kurus gatavoja Pashā svētku upurim. Un kādu dienu Viņš tika „kā jērs [vests] nokaušanai”.⁷ Viņš bija gan Jērs, gan Gans.

Kad piedzima Viņš, kurš tiek saukts par „labo ganu”,⁸ gani pirmie saņēma ziņu par Viņa svēto piedzimšanu.⁹

Kad piedzima Viņš, kuru dēvē par „spožo rīta zvaigzni”,¹⁰ debesīs parādījās jauna zvaigzne.¹¹

Kad piedzima Viņš, kurš Pats sevi sauca par „pasaules gaismu”,¹² tumsa tika padzīta no visas pasaules par zīmi Viņa svētajai piedzimšanai.¹³

Jēzus tika kristīts zemākajā saldūdens tilpnē uz Zemes, kas simbolizēja dziļumu, caur kādu Viņam bija jāiet, lai mūs izglābtu, un no kura Viņam bija jāuzceļas pār visu — atkal, lai mūs izglābtu.¹⁴ Ar Savu piemēru Viņš mācīja, ka arī mēs varam pacelties no savu personīgo izaicinājumu dziļumiem — mūsu skumjām, vājībām un raizēm, lai sasniegtu savu godības pilnā potenciāla un dievišķā likteņa augstumus. Tas viss ir iespējams, pateicoties Viņa žēlsirdībai un labvēlībai.

Sausajā un putekļainajā tuksnesī Glābējs sniedza tādas mācības, ko pilnībā varēja novērtēt tikai tie, kuri zināja, ko nozīmē — mocīties slāpēs.

Sievietei pie akas Jēzus mācīja:

„Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps.

Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”¹⁵

Šī rakstvieta man atgādina par kādu īpašu pieredzi, ko piedzīvoju kopā ar elderu Marku E. Pītersenu.¹⁶ Tolaik viņš bija Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, vēl pirms es tiku aicināts kvorumā, un man bija iespēja viņu pavadīt uz Svēto zemi, kas vēlāk izrādījās viņa pēdējais ceļojums šajā mirstīgajā dzīvē.

Vēzis bija atnesis elderam Pītersenam lielas ciešanas. Garajā naktī, kad viņš cieta no lielām sāpēm, es centos pēc iespējas labāk viņu mierināt. Es novēroju, ka viņš bija spējīgs uzņemt tikai pavisam nedaudz ēdiena un šķidruma. Nākamajā dienā viņam bija paredzēts sniegt svarīgu uzstāšanos.

Pienāca rīts. Drošsirdīgi elders Pītersens devās uz Galilejas jūras ziemeļu piekrasti, kur viņu gaidīja liels draudzes pulks. Viņš izvēlējās mācīt no Glābēja Kalna sprediķa. Kad elders Pītersens citēja pantu: „Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības,”¹⁷ viņa acīs sariesās asaras. Viņš nolika savas piezīmes malā, palūkojās augšup un jautāja: „Vai jūs zināt, ko nozīmē izjust patiesu izsalkumu un slāpes?” Es zinu, ka viņš tiešām zināja. Tad viņš mācīja: „Kad jūs varat patiesi izjust izsalkumu un slāpes pēc taisnīguma, tad jūs varat vairāk līdzināties Kristum.” Elders Pītersens tam bija dzīvs piemērs. Neilgi pēc tam viņš atstāja šo mirstīgo dzīvi.¹⁸

Ikreiz, kad es pārdomāju šo principu — izjust izsalkumu un slāpes pēc taisnīguma, man prātā nāk šis godājamais apustulis, kurš veltīja vienu no saviem pēdējiem sprediķiem, mācot, ko patiesi nozīmē meklēt To Kungu, Jēzu Kristu, izjust izsalkumu un slāpes pēc taisnīguma, kļūt līdzīgākam Viņam.

Šogad mēs ar māsu Nelsoni sākām agri sarūpēt mūsu mīlestības dāvanas saviem ģimenes locekļiem Ziemassvētkos. Novembra sākumā Vendija paziņoja, ka mēs esam gatavi Ziemassvētkiem. Mana tūlītējā atbilde bija šāda: „Ļoti labi! Tagad mēs varam koncentrēties uz Glābēju.”

Šajā gadā, kādu iepriekš neesam piedzīvojuši, kad katrs cilvēks uz pasaules ir cietis no globālās pandēmijas sekām, — nav nekas svarīgāks, kā šajos Ziemassvētkos vērst visu mūsu uzmanību uz Glābēju un Viņa dzīves dāvanu jeb uz to, ko tā nozīmē katram no mums.

Mūsu mīlošais Debesu Tēvs „tik ļoti … pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”.¹⁹

Dieva Dēls tad mums apsolīja, ka „ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam”!²⁰ Kas par neizsakāmām, neaptveramām dāvanām no Tēva un no Dēla!

Es pateicos Dievam par Viņa Mīļotā Dēla dāvanu. Un es pateicos Tam Kungam, Jēzum Kristum, par Viņa nekam nepielīdzināmo upuri un misiju. Pirmo reizi nākot uz Zemes, Jēzus ieradās gandrīz slepus. Taču Viņa Otrajā Atnākšanā „[parādīsies] Tā Kunga godība … lai visa cilvēce kopā to redzētu”.²¹ Tad Viņš valdīs „kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs”.²²

Tagad, būdams Glābēja pilnvarotais kalps, es vēlos pār katru no jums piesaukt svētību, mani mīļotie brāļi un māsas. Lai jūs un jūsu ģimenes tiek svētītas ar mieru, ar lielāku spēju sadzirdēt Tā Kunga balsi, lai jūs saņemtu atklāsmi, kurā ar lielāku spēku sajustu, cik ļoti mūsu Tēvs un Viņa Dēls jūs mīl, par jums rūpējas un ir gatavi vadīt ikvienu, kuri Viņus meklē. Es pievienojos Moronija paustajiem vārdiem un „gribu ieteikt jums meklēt šo Jēzu, par ko pravieši un apustuļi ir rakstījuši, lai Dieva Tēva un arī Tā Kunga, Jēzus Kristus, un Svētā Gara, kas liecina par tiem, labvēlība varētu būt jūsos un būtu ar jums mūžīgi”.²³ Par to es lūdzu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.