Labas lielā prieka vēstis
2022. gada Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis
Svētdien, 2022. gada 4. decembrī
Priecīgus Ziemassvētkus! Esam pateicīgi visiem, kuru vēstījumi un mūzika, un kalpošana šajā Ziemassvētku laikā ir pasludinājusi „lielu prieku”.
Simtiem miljonu cilvēku šajā Ziemassvētku laikā svin Jēzus Kristus dzimšanu. To vajadzētu darīt visai pasaulei. Viņa dzīve bija un ir visdiženākā no visām.
I
Pat raugoties no laicīgā skatupunkta, nacarieša Jēzus mirstīgajai dzīvei bija lielāka ietekme uz šo pasauli un tās vēsturi nekā jebkurai citai dzīvei. Tūkstošiem gadu Viņš ir bijis praviešu un dzejnieku uzmanības centrā. Dižākie rietumu pasaules mākslas darbi un mūzika ir veltīti Jēzus Kristus dzimšanas, dzīves un misijas svinēšanai. Filozofi un teologi ir pavadījuši savu dzīvi, studējot Viņa mācības. Šīs mācības ir iedvesmojušas neskaitāmus žēlsirdības darbus, kas ir tīrās Kristus mīlestības izpausme.
Tā Kunga Jēzus Kristus dzīvei un mācībām ir veltīts tik daudz monumentu kā nevienam citam. Tas, protams, ietver ievērojamās katedrāles, kas grezno Eiropas un Amerikas ainavas, daudzu no tām būvniecība prasīja vairāk nekā gadsimtu. Vēl nesen Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai bija 171 iesvētīts un tempļa darbam atvērts templis un 129 tempļi, kuri ir atjaunošanas, būvniecības, projektēšanas stadijā vai par tiem prezidents Rasels M. Nelsons nupat ir paziņojis nesenās oktobra vispārējās konferences laikā. Šie Tā Kunga nami atrodas ikvienā kontinentā un 74 valstīs. Tajos mēs ziedojamies, lai sekotu Jēzum Kristum.
Miljoniem cilvēku ir atdevuši savu dzīvi — bet vēl svarīgāk — miljoniem cilvēku ir izveidojuši savu dzīvi pēc Tā Kunga, Israēla Dieva, Jehovas, Jēzus Kristus, mūsu Glābēja, parauga. Prezidents Gordons B. Hinklijs nepārspīlēja, kad paziņoja, ka „Viņa nepārspējamais piemērs bija varenākais labestības un miera spēks visā pasaulē”1.
II
Dieva vienpiedzimušā Dēla dzimšanas dievišķajā pasludināšanā mēs varam saskatīt svarīgu nolūku un simbolu. No Jaunās Derības stāstiem mēs uzzinām, ka austrumu puslodē par Jēzus bērna dzimšanu tika paziņots trim dažādām, savstarpēji ļoti atšķirīgām cilvēku grupām. Starp tiem, kas saņēma debesu vēsti, bija ļoti pazemīgie, ļoti svētie un ļoti gudrie.
Pirmie vēsti saņēma aitu gani Bētlemes kalnos. Eņģelis un debespulku draudze pasludināja „lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks … Pestītājs …, kas ir Kristus, Tas Kungs.”2 Iespējams, ka aitu gani tika izraudzīti saņemt šo prieka vēsti, jo viņi bija lēnprātīgi un pazemīgi. Tādējādi viņi bija īpaši sagatavoti uztvert vēstījumu no debesīm, ko viņi apliecināja, apmeklējot jaundzimušo. Tad Rakstos var lasīt, ka tie „izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu”.3 Viņu gana darbs un jēri, par kuriem viņi rūpējās, kalpoja par piemēru, uz ko Glābējs norādīja Savās mācībās. Arī tad, kad Savas kalpošanas sākumā Jēzus aizgāja pie Jāņa Kristītāja, pravietis Jānis paziņoja: „Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.”4
Otrais paziņojums par Mesijas dzimšanu bija Jeruzalemes templī diviem svētajiem darbiniekiem, kuru dievbijīgā dzīve ļāva viņiem saņemt Svētā Gara liecību. Kad Marija un Jāzeps atnesa Jēzus bērniņu uz templi, lai pienestu upuri par pirmdzimto, Sīmeans un Anna abi liecināja, ka Viņš ir Mesija. Svētajos Rakstos lasāms, ka Sīmeans paņēma bērnu savās rokās un teica Dievu par to, ka viņam tika dots pieredzēt „Tavu pestīšanu …, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm”. Un praviete Anna „tai pašā stundā piegāja un slavēja To Kungu, par To runādama uz visiem, kas Jeruzalemē gaidīja uz pestīšanu”5.
Un vēl trešā grupa uzzināja par šo ievērojamo piedzimšanu. Bībelē, ar nelieliem Džozefa Smita veiktajiem uzlabojumiem, lasāms, ka „gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzalemi un sacīja: „Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu Mesija? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.”6
Viņu jautājums mums nešaubīgi norāda uz to, ka Tas Kungs Savā svētajā nolūkā bija viņus vadījis. Bībele māca, ka neviens cilvēks nevar izprast Dieva lietas, kā vien tāds, kuram ir Dieva Gars.7 Šie gudrie vīri bija no citas zemes un kultūras, tādēļ viņiem sniegtā liecība kalpoja par atgādinājumu, ka Mesija bija dzimis visiem ļaudīm. Turklāt varēja būt arī vēl kāds iemesls. Gudro vīru pasniegtā zelta un citu dāvanu vērtība, iespējams, palīdzēja Marijai un Jāzepam doties viņu steidzīgajā ceļojumā uz Ēģipti, kā arī palikt tur, lai glābtu Kristus bērnu, kad Viņa dzīvību apdraudēja ķēniņa Hēroda ļaunā pavēle.8
Vai nav interesanti, ka par brīnumaino Kristus piedzimšanu un atsevišķām šī notikuma nozīmīguma detaļām tika paziņots tikai ļoti pazemīgajiem, ļoti svētajiem un ļoti gudrajiem? Elders Džeimss E. Talmidžs grāmatā Jesus the Christ (Jēzus Kristus) mācīja: „Patiesi, Dievs ir aicinājis Sev lieciniekus, lai vērstos pie visām cilvēku šķirām un apstākļiem, — eņģeļu liecību nabadzīgajiem un pazemīgajiem; gudro vīru liecību Jūdejas augstprātīgajam ķēniņam un lepnajiem priesteriem.”9
Sīmeana un Annas atcerēšanās var mūs iedvesmot līdzināties viņiem un arī liecināt par svēto dzimšanu un tās mērķi šajā Ziemassvētku laikā.
III
Mums Kristus dzimšanas svinēšanā nav nekā jauna. Šis vēstījums ir mūžīgs un pazīstams. Tas tika mācīts Ādamam. Tas tika sludināts Israēla bērniem. Tas tika atklāts Tēva Lehija pēctečiem. Atkal un atkal pravieši pasludināja galvenās patiesās mācības, ko rodam Jēzus Kristus mācībās un Izpirkšanā. Atkal un atkal viņi pasludināja par Viņa misiju un mācīja par Viņa pavēli Dieva bērniem — mīlēt Dievu un kalpot Viņam un cits citam. Atkārtoti — cauri gadu simtiem — šie paziņojumi ir vissvarīgākais vēstījums visā mūžībā. Tiem, kas seko Kristum, šie paziņojumi nav jāpārskata, bet gan jāatjauno savā dzīvē.
Ziemassvētki mūsos atmodina vēlmi paplašināt mūsu ikdienišķās mīlestības saites un draudzību. Dievišķā vēsts „miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts”10 neattiecas tikai uz tiem, pret kuriem mēs jau izjūtam mīlestību un pieķeršanos. Tā virza labo gribu uz parastiem draugiem, svešiniekiem un pat ienaidniekiem. Ziemassvētki ir arī laiks piedošanai, laiks, kad sadziedēt rētas un atjaunot sašķobījušās attiecības.
Ziemassvētki ir laiks, lai izskaustu augstprātību un provokācijas, mazinātu kritiku, mācītos pacietību un vairs neuzsvērtu atšķirības starp cilvēkiem. Mums ir stimuls veidot sadraudzību ar visiem cilvēkiem — ar tiem, kas ir un kas nav mūsu ticībā, ievērojot pavēli, ko Dievs lika pravietim Mozum dot Israēla bērniem:
„Ja jūsu zemē pie jums piemājo svešinieks, tad jums nebūs viņu apspiest.
Lai svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, jums būtu kā viens no jūsu pašu iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu.”11
Ziemassvētki ir laiks, lai atcerētos, ka mēs visi esam tā Debesu Tēva bērni, kurš atdeva Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai visi tiktu izpirkti no nāves, un kurš ir piedāvājis pestīšanas un paaugstināšanas svētības visai cilvēcei — visiem ar vienādiem nosacījumiem.
Kā Kristus sekotājiem mums ir jābūt draudzīgākajiem un taktiskākajiem no visiem cilvēkiem. Mums jāmāca saviem bērniem būt laipniem un uzmanīgiem pret visiem. Mums, protams, jāizvairās no tādām saistībām un aktivitātēm, kas grauj mūsu reputāciju vai mazina mūsu ticību un pielūgsmi. Taču tam nevajadzētu mūs atturēt no sadarbības pūliņiem ar visu pārliecību cilvēkiem — ticīgajiem un neticīgajiem.
Pirms dažām desmitgadēm prezidents Tomass S. Monsons sacīja šādus vārdus:
„Senie gani devās uzmeklēt Jēzus bērniņu. Bet mēs meklējam Jēzu Kristu; mūsu vecāko Brāli; mūsu Starpnieku Tēva priekšā; mūsu Pestītāju; mūsu personīgās glābšanas Aizsācēju; To, kurš jau iesākumā bija ar Tēvu; To, kurš uzņēmās uz Sevis pasaules grēkus un labprātīgi nomira, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi. Tas ir Jēzus, kuru mēs meklējam.”12
Pēdējo dienu svētajiem ir īpaša privilēģija — priecāties par Jēzus Kristus glābšanas vēsti visa gada garumā. Mums ir Svētā Gara dāvana, kura misija ir liecināt par Tēvu un Dēlu13. Mēs esam bērni Tēvam Debesīs, kurš paziņoja: „Šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.”14 Un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, kurš ir Israēla Kungs un Dievs, pravieši ir pasludinājuši Viņa evaņģēliju:
„Viņš nāca pasaulē, patiesi Jēzus, lai tiktu sists krustā par pasauli un nestu pasaules grēkus, un iesvētītu pasauli, un attīrītu to no visas netaisnības;
ka caur Viņu visi var tikt izglābti, kurus Tēvs ir devis Viņa varā un radījis ar Viņu;
kurš godina Tēvu un izglābj visu Savu roku darbu.”15
Tādēļ Viņa atjaunotajā Baznīcā mēs paziņojam, „ka caur Kristus veikto Izpirkšanu visa cilvēce var tikt izglābta, ja tā paklausīs evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem.”16 Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.