Stāšanās pretī dzīves un ticības izaicinājumiem
Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem
Svētdien, 2023. gada 19. novembrī
Elders Kventins L. Kuks: Kopīgi pārskatot jautājumu par dzīves un ticības izaicinājumiem, mēs ar Mariju esam atskārtuši, ka ikvienai paaudzei nākas saskarties ar apstākļiem, kas var radīt izaicinājumus viņu ticībai. Pētot Svētos Rakstus un pārskatot Dieva darbus Viņa bērnu vidū, mēs redzam, kā tiek uzsvērtas divas tēmas.
Pirmkārt, tā kā it visā pastāv pretstati un mums ir pretinieks, kurš nevēlas, lai mēs ticētu Dievam, katrai paaudzei ir jāatklāj un jāiegūst savas personīgās zināšanas un liecība par Dievu.
Otrkārt, katrai paaudzei ir jāsaprot, kas viņi ir un kāda ir viņu mūžīgā identitāte. Abus šos jautājumus ir grūti atpazīt, jo pretinieks nevēlas, lai jums būtu skaidra izpratne par Dievu Tēvu un Jēzu Kristu, un Viņu laimes ieceri jūsu dzīvē, kā arī par to, kas jūs esat attiecībās ar Viņiem.
Sešdesmitajos gados mēs ar Mariju bijām jaunie pieaugušie. Es absolvēju Stenfordas Juridisko skolu un sāku strādāt par juristu. Marija bija studējusi Stenfordas Universitātē un kļuvusi par jauno māmiņu. Dzīves un ticības izaicinājumi un sabiedriskās nekārtības tolaik bija citādas, taču vienlaikus ļoti līdzinājās tam, ar ko nākas saskarties mūsdienu jaunajiem pieaugušajiem.
Marija, kādi bija daži no tiem izaicinājumiem, kas pastāvēja tolaik?
Māsa Marija Kuka: Lielā cieņā bija narkotiku lietošanas kultūra — īpaši Sanfrancisko līča apgabalā, kur mēs dzīvojām. Bija ierasts, ka notiek lielas nekārtības un protesti par sociālajām problēmām. ASV dalība konfliktā Vjetnamā bija ļoti nepopulāra, un studentu protesti paralizēja universitāšu darbu. Un mani gluži personīgi satrauca tas, ka tradicionālo, melodisko mūziku, kur dejotāji nostājās pārī, viens otram pretī, nomainīja cita mūzika. Tā bija ļoti ritmiska un ļoti skaļa, un cilvēki dejoja atsevišķi.
Visā pasaulē daži no šiem izaicinājumiem un vēl daudzi citi bieži tika izmantoti, lai uzbruktu visai reliģijai kopumā un grautu ticību Dievam.
Elders Kuks: 1966. gada 8. aprīlī žurnālā Time, kam tolaik bija liels lasītāju skaits, par galvenā stāsta virsrakstu tika izvēlēts šis provokatīvais un negodbijīgais jautājums: „Vai Dievs ir miris?”
Žurnāla izdevējs savā ievada vēstījumā norādīja, ka šī ideja ir radusies, ņemot vērā „teologu starpā pieaugošās bažas par Dievu un 1960‑to gadu vidus sekularizēto pasauli”.1 Rakstam bija galvenokārt sekulārs saturs, un reliģija vai ticība tajā nebija pienācīgi parādīta.2
Protams, jautājumi par ticību nepastāvēja tikai 1960‑tajos gados vai mūsdienās. Tie ir pastāvējuši vienmēr. Apmeklējot Atēnas, apustulis Pāvils centās mācīt par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos. Par viņa pūliņiem mēs varam lasīt Apustuļu darbos: „Bet visiem atēniešiem un svešiniekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja, kā vien ko jaunu dzirdēt un runāt.”3
Vai gan tas neizklausās pēc mūsdienu sociālo mediju pasaules?
Kad pūlis aptvēra vienkāršo, ticībā balstīto Pāvila vēstījuma būtību, tajā skaitā viņa liecību par Jēzu Kristu, viņi to noraidīja.
Papildus ticībai Dievam, visu aprakstītās vēstures periodu caurvij izaicinājumi, kas saistās ar raizēm par mūsu patieso identitāti. Mūsu nolūks nav atrisināt visas ar identitāti saistītās problēmas mūsdienu pasaulē. Taču atbilde vienmēr ir bijusi viena un tā pati. Mēs visi esam viena un tā paša mīlošā Debesu Tēva gara bērni. Prezidents Rasels M. Nelsons ir iespaidīgi izteicies par to. Viņš ir uzsvēris trīs identitātes apzīmējumus, kam ir nezūdoša nozīme: „Dieva bērns”, „derības bērns” un „Jēzus Kristus māceklis”.4
Viņš ir arī mudinājis mūs neiedalīt sevi vai citus noteiktās kategorijās. Daudzas no problēmām, ar kurām mēs saskaramies, atrisinātos, ja vien mēs atzītu sevi par mīloša Debesu Tēva bērniem.
Tie, kuri vēlas iznīcināt ticību, bieži apgalvo, ka ticība vairs nav aktuāla. Viņi kļūdaini vēlas, lai, viņuprāt, tīkamākie uzskati par mūsdienu sociālajiem jautājumiem aizstātu Dieva dotās atklāsmes un baušļus. Viņi pieņem un apgalvo, ka lielam skaitam cilvēku esot tādi paši sociālie ieskati un ka viņi vairs neesot uzticīgi Baznīcas locekļi.
Jūsu zināšanai, jaunieši un jaunie pieaugušie nav mazaktīvāki un nepamet Baznīcu lielākā skaitā kā agrāk, pretēji plaši izplatītajām runām. Kalpošanā aicināto misionāru skaits ir ievērojami pieaudzis. Jaunās paaudzes procentuālajai līdzdalībai baznīcas dzīvē ir nepārtraukti augšupejoša tendence.5 Turklāt, pieaug arī to jauno pieaugušo skaits, kuri apmeklē institūtu.
Lūdzu, saprotiet, es nekritizēju tos, kurus māc šaubas; tomēr es domāju, ka ir svarīgi, kā jūs cenšaties tikt ar tām galā. Atbilde uz šo izaicinājumu ir Jēzus Kristus evaņģēlijs. Es jums apsolu: ja jūs uzticīgi lasīsiet Svētos Rakstus, lūgsiet un dzīvosiet saskaņā ar reliģiskajām ieražām, tad laika gaitā jūs radīsiet atbildes uz saviem jautājumiem un atbrīvosieties no šaubām, kas laiku pa laikam var rasties.
Viens no maniem mīļākajiem Svēto Rakstu stāstiem ir Marka evaņģēlijā ietvertais stāsts par tēvu, kurš vēlējās, lai viņa dēls tiktu atbrīvots no ļaunā gara. Šajā Svēto Rakstu stāstā Glābējs būtībā jautāja tēvam, vai viņš tic tam, ka viņa dēls var tikt dziedināts. Tēvs ar asarām acīs teica: „[Kungs], es ticu, palīdzi manai neticībai!”6 Tam Kungam ar to pietika, un Viņš izdzina garu un dziedināja dēlu.
Mācība šeit ir neļaut šaubām vai neticībai pārspēt mūsu ticību. Uzcītīga Svēto Rakstu studēšana, sirsnīgas lūgšanas, apzinīga reliģisko paražu ievērošana un sekošana Tā Kunga pravieša padomam ļaus jums pārvarēt ticības izaicinājumus.