Iestāšanās par patiesību
Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem
Svētdien, 2023. gada 19. novembrī
Māsa Kristīne Gilberta: Nākamais jautājums, par kuru mums ir lūgts runāt, ir tas, kā iestāties par patiesību liela apjukuma laikā.
Cik daudziem no jums ir saziņas grupas, kurās jūs esat pievienojušies draugiem un ģimenes locekļiem? Laikam jau mums visiem, vai ne? Vienā no manām saziņas grupām ir daži, kuri ir dziļi apņēmušies sekot evaņģēlijam, un citi, kuriem ir grūtības un jautājumi par Baznīcu. Vai tas izklausās pazīstami kādam no jums? Kas notiek, kad kāds, kuru jūs mīlat, pasaka kaut ko, kas, jūsuprāt, nav patiesība?
Elders Klārks G. Gilberts: Līdzīgus stāstus esam dzirdējuši no jaunajiem pieaugušajiem visā Baznīcā. Mēs zinām, ka jūs tā jūtaties.
Aplūkojot šo tēmu, es vēlos atzīmēt, ka mēs šodien esam kopā ar diviem „vēstniekiem”, kuri ir par paraugu tam un rāda mums, kā iestāties par patiesību ar laipnību un pārliecību.
Elders un māsa Kuki lielāko daļu savas profesionālās dzīves nodzīvoja Sanfrancisko līča apgabalā. Elders Kuks mācījās Stenfordas Juridiskajā skolā, vadīja advokātu biroju Līča apgabalā un lielu veselības aprūpes sistēmu. Kuki strādāja un dzīvoja starp daudziem kolēģiem, kuriem ne vienmēr bija tādas pašas dzīves vērtības. Taču viņi atrada veidus, kā iestāties par patiesību, vienlaikus esot labiem draugiem un labiem kaimiņiem. Es to redzēju, kad pievienojos Kukiem Vašingtonas tempļa atvērto durvju dienās kopā ar ievērojamu valsts žurnālistu un akadēmisko vadītāju grupu. Es apbrīnoju to, kā Kuki skaidri dalījās evaņģēlija patiesībās, tostarp par tempļa laulību nozīmību, tikumisko šķīstību un derību ievērošanu, tajā pašā laikā veidojot ar citiem sapratnes tiltus.
Man ir bijušas vēl citas iespējas mācīties, kā ar mīlestību iestāties par patiesību. Pagājušajā gadā man piezvanīja prezidents Oukss. Viņš teica: „Elder Gilbert, es runāšu nākamajā svētbrīdī, un es vēlos, lai arī tu tajā runātu. Vai tu varētu pievienoties man no tribīnes, kad mēs kopā runāsim, lai risinātu dažus šodienas sarežģītos jautājumus?” Viņš teica, ka mēs pārrunāsim LGBTQ problēmas, rasu jautājumus un pravietisko nekļūdīgumu. Tad viņš ierosināja: „Nerunāsim pēc scenārija. Vienkārši sarunāsimies organiski, interaktīvi.” Es ātri atbildēju: „Es esmu pārliecināts, ka tas izdosies attiecībā uz viņa uzrunu, taču visas Baznīcas dēļ būtu labāk, ja mēs pierakstītu to, ko teikšu es.”
Prezidents Oukss savā uzrunā izklāstīja piecus veidus, kā mēs ar mīlestību varam iestāties par patiesību.1
Pirmais bija izvairīties no pārāk strīdīgiem apstākļiem. Kā mācījis elders Nīls L. Andersens: „Ir tādi gadījumi, kad būt par miera nesēju nozīmē — pretoties impulsam atbildēt un tā vietā cieņpilni paklusēt.”2
Otrais bija mīlēt apkārtējos, atrast kopīgu valodu, pat ja mēs nepiekrītam.
Trešais bija turēties pie patiesības pat tad, ja mēs sniedzam atbalstu. Dažreiz ir kārdinājums atteikties no tā, ko mēs zinām, cenšoties parādīt mīlestību. Mums nav jānoliedz tas, ko mēs zinām kā patiesību.
Ceturtais bija būt gaismai, draugam un kalpot citiem, un pēdējais — palikt iesakņotam Jēzū Kristū.
Māsa Gilberta: Šajā pēdējā vispārējā konferencē elders Kuks runāja par dilemmu — iestāties par patiesību, neļaujoties pasaules spiedienam: „Miermīlīgi Kristus sekotāji [neatkāpjas no patiesības un nepārstāj mīlēt citus]. Mēs esam draudzīgi un iesaistāmies savas vietējās sabiedrības dzīvē. Mēs mīlam, dalāmies un aicinām visus Dieva bērnus sekot Kristus mācībām.”3
Es domāju, ka tieši to mums ir mācījis prezidents Nelsons, aicinot mūs būt par miera nesējiem.4 Viņš nevēlas, lai mēs attālinātos no patiesības, taču viņš vēlas, lai mēs to darītu ar Glābēja mīlestību.