Dzīves plānošana un dzīves līdzsvars
Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem
Svētdien, 2023. gada 19. novembrī
Elders Klārks G. Gilberts: Paldies jums, elder Kuk un māsa Kuka, par jūsu brīnišķīgo padomu! Mēs ar Kristīni esam priecīgi par iespēju apspriest šo pirmo jautājumu par dzīves plānošanu un dzīves līdzsvaru.
Māsa Kristīne Gilberta: Mums ir aizņemta ģimenes dzīve. Manam vīram vienmēr ir bijušas augstas darba prasības — kad viņš bija Hārvarda profesors, plašsaziņas līdzekļu uzņēmuma vadītājs un divu universitāšu organizāciju prezidents. Visu šo laiku mēs abi esam aktīvi kalpojuši Baznīcas aicinājumos. Taču mūsu vissvarīgākie pienākumi vienmēr ir bijuši mūsu laulība un bērni.
Elders Gilberts: Man par to atgādināja, kad es kādu laiku vadīju Deseret News. Cik daudzi no jums, jaunie pieaugušie, katru dienu lasa drukātu avīzi? Paceliet rokas! Tieši tā es arī domāju — gandrīz neviens. Man tika uzticēta atbildība palīdzēt pārveidot Deseret News no tradicionālā laikraksta formāta uz digitālo. Tas bija ļoti sarežģīts laiks. Tolaik mums bija piedzimuši septiņi no mūsu astoņiem bērniem, un es kalpoju par bīskapu.
Kādu dienu negaidīti piezvanīja prezidents Boids K. Pekers un jautāja: „Brāli Gilbert, es jautāju par tavu ģimeni. Vai tu pievērs pietiekami daudz uzmanības savai sievai?” Es ieturēju pauzi un atbildēju: „Laikam nē.” Tad viņš man sacīja: „Brāli Gilbert, tu vadīsi šo plašsaziņas uzņēmumu kādu laiku, bet tu būsi vīrs un tēvs visu mūžību.” Tad viņš man deva uzdevumu — reizi nedēļā doties randiņā ar Kristīni.
Pēc tam viņš man jautāja, cikos es eju gulēt, uz ko es atbildēju, ka katru nakti plkst. 1.00 vai 2.00. Viņa atbilde man šķita pretrunā ar intuīciju. Viņš teica: „Tu domā, ka tas viss ir atkarīgs vienīgi no tavām pūlēm. Tu nepaļaujies uz To Kungu.” Prezidents Pekers deva man apustulisko gulētiešanas laiku, kuru es kopš tā laika esmu centies ievērot.
Māsa Gilberta: Tātad, ja jums ir noteikts gulētiešanas laiks un ieplānots vakars iknedēļas randiņam, kā jūs varat tikt galā ar citiem svarīgajiem pienākumiem?
Tas sākas ar plānošanu. Kopš mūsu laulības pirmsākumiem mēs ar vīru katru svētdienas vakaru koordinējam mūsu plānus. Mums šī ir apņemšanās, ko mēs nekad nepalaižam garām, lai cik aizņemti būtu.
Otrkārt, dzīves pienākumu līdzsvarošanai ir nepieciešami arī kopīgi mērķi. Pat tad, kad mums ir jāatrodas šķirti, mēs jūtamies vienoti, ja mums ir kāds kopīgs mērķis. Kad mans vīrs ceļoja darba darīšanās vai es agri no rīta mācīju semināra nodarbības, vai viņš bija devies veikt kādu bīskapijas uzdevumu, — ja mēs bijām saplānojuši šos uzdevumus un bijām vienoti savā mērķī, mēs bijām kopā pat tad, kad mums bija jāatrodas šķirti.
Elders Gilberts: Tomēr ir reizes, kad ir nepieciešams noteikt skaidras robežas noteiktām izvēlēm.
Klejs Kristensens, kāds mīļš draugs no Bostonas, reiz pastāstīja, kā viņa vadītājs jautāja, vai regulāri plānotu iknedēļas komandas sapulci viņam nebūtu labāk noturēt svētdienas vai sestdienas rītā. Klejs atbildēja: „Pirms daudziem gadiem es nolēmu, ka sestdienu es veltīšu sievai, bet svētdienu — Dievam, tāpēc, ja jūs vēlaties kādu no tām iegūt, jums būs jālūdz viņu atļauja tieši.”
Noteiktas apņemšanās jūsu dzīvē ir jāpadara par neatņemamu vērtību. Mūsu ģimenē tas ietver baznīcas apmeklēšanu svētdienās, iknedēļas ģimenes mājvakaru, rīta un vakara ģimenes svētbrīžus, kā arī laiku, ko katru nedēļu pavadām kopā kā pāris.