Karolīna palīdz savam draugam
Kā Karolīna varētu palīdzēt savam draugam?
Viņa centās klausīties savā skolotājā. Taču nespēja pārstāt skatīties uz savu draugu Ramonu. Viņam nebija matu!
Jau kādu laiku viņam krita ārā mati. Tagad viņš bija plikpaurains.
Karolīna aiz muguras izdzirdēja kādu skaņu. Cēzars un Luiss ķiķināja. Viņa cerēja, ka viņi nesmejas par Ramonu.
Visu rītu Ramons sēdēja ar sakumpušu muguru. Viņš necēla roku. Viņš izskatījās bēdīgs. Karolīna vēlējās, kaut viņa varētu viņam palīdzēt justies labāk.
Beidzot pienāca laiks doties ārā spēlēties. Ramons pirmais izgāja no klases. Kad Karolīna izgāja ārā, viņa nevarēja viņu atrast! Viņš nespēlēja futbolu. Viņš nerāpās pa vingrošanas stieņiem. Un viņš arī nespēlēja „klasītes” netālu no skolotājas.
Re, kur viņš ir! Ramons stāvēja pagalma stūrī. Arī Cēzars un Luiss bija tur. Karolīna piegāja tuvāk.
„Paskaties, cik viņam liela galva!” Cezārs iekliedzās.
Luiss smējās. „Arī es no galvas noskūtu matus, ja tie būtu tik neglīti.”
Ramona rokas bija savilktas dūrēs. Izskatījās, ka viņš varētu sākt raudāt.
Karolīna pieskrēja pie Ramona. „Vai vēlies ar mani paspēlēties?” viņa jautāja. Viņa pastiepa pretī savu roku, un viņi kopā devās prom. Viņi turpināja iet, kamēr atradās skolotājas tuvumā. Neviens viņus tur netraucēs.
„Vai vēlies spēlēt „klasītes”?” Karolīna jautāja.
Ramons piekrītoši pamāja ar galvu. Viņš uz zemes ar krītu uzzīmēja līnijas.
„Vai tev viss kārtībā?” viņa pajautāja.
„Tagad jā.” Ramons pasmaidīja. „Paldies, ka man palīdzēji.”
Karolīna pasmaidīja. Viņa bija priecīga, ka bija pietiekami drosmīga, lai palīdzētu savam draugam!
Holijas Hibertas ilustrācijas