„Tempļa atvērto durvju dienas”, Draugs, 2023. g. maijs, 16.–17. lpp.
Tempļa atvērto durvju dienas
Svetans bija sajūsmā, ka var ienākt templī!
Šie notikumi norisinājās ASV.
Svetans bija sajūsmā. Viņa ģimene pārcēlās no Argentīnas uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Un beidzot bija pienācis laiks iekāpt lielajā lidmašīnā!
Lidmašīnai paceļoties, Svetans raudzījās ārā pa logu. Viņš prātoja par to, kādas būs viņa jaunās mājas. Viss būs citādāk. Jauna māja. Jauna guļamistaba. Jauna apkaime. Un jauni draugi, ar kuriem iepazīties! Svetans bija sajūsmā.
Svetans zināja arī to, ka viņa jaunās mājas atradīsies jaunuzcelta tempļa tuvumā. Dzīvojot Argentīnā, templis atradās ļoti tālu. Viņš to bija redzējis tikai fotogrāfijās.
Svetans pagriezās pret mamī. „Kā tev šķiet, vai mēs varēsim saredzēt templi no debesīm?”
Mamī pasmaidīja. „Laikam jau ne. Taču mēs to drīz vien apskatīsim.”
Svetans viņai uzsmaidīja. Mamī un papī stāstīja, ka templis vēl nav atvērts. Taču drīz vien norisināsies tempļa atvērto durvju dienas. Tas nozīmē, ka cilvēki varēs ienākt templī, lai apskatītu to pirms tā iesvētīšanas. Un Svetana ģimene gatavojās doties uz atvērto durvju dienām! Viņš nevarēja vien sagaidīt, kad varēs ieraudzīt templi pats savām acīm.
Pēc dažām stundām Svetana ģimene bija ieradusies savās jaunajās mājās. Viņiem bija ļoti daudz darba. Svetans palīdzēja iztukšot kastes un skaisti iekārtot jauno māju.
Dienu pirms atvērto durvju dienas viņi apsēdās viesistabā, lai aprunātos.
„Templis ir Tā Kunga nams,” mamī teica. „Kad mēs tur atrodamies, mums ir jāizturas godbijīgi. Vai tu zini, ko tas nozīmē?”
„Sarunāties klusi, lai mēs varētu labāk sadzirdēt Svēto Garu?” Svetans jautāja.
„Tieši tā,” apstiprināja mamī. „Esot templī, mēs varam ļoti daudz mācīties.”
Svetans apstiprinoši pamāja ar galvu. Viņš gribēja būt godbijīgs, lai, esot templī, spētu sajust Svēto Garu.
Nākamajā rītā Svetans piecēlās agri. Viņš uzvilka svētdienas drēbes. Drīz vien pienāca laiks doties.
Svetana ģimene ieradās templī. Daži cilvēki palīdzēja uzvilkt bahilas pa virsu viņu apaviem.
„Kādēļ viņi uzvilka manām kājām šos mazos maisiņus, mamī?” Svetans jautāja.
„Jo templī viss ir jauns un tīrs. Mēs gribam par to labi rūpēties.”
Viņus sagaidīja kāda sieviete. Viņa nolasīja uz tempļa durvīm rakstītos vārdus: „Svēts Tam Kungam — Tā Kunga nams.”
Svetans turējās pie mamī rokas. Viņi iegāja iekšā. Viss izskatījās tik skaisti! Varbūt tā cilvēks jūtas debesīs?
„Skatieties!” Svetans pačukstēja. Viņš norādīja uz kādu gleznu. „Tur ir Jēzus!”
Kad apskate bija beigusies, Svetans jutās laimīgs. Viņš jutās pateicīgs, ka varēja ienākt templī. Viņš gribēja doties turp atkal, kad būs paaudzies.
Marka Robisona ilustrācijas