„Origami draudzenes”, Draugs, 2023. g. maijs, 30.–31. lpp.
Origami draudzenes
Kā lai Ārija ar savām draudzenēm palīdz Frenklinas kundzei?
Šie notikumi norisinājās ASV.
„Pienācis starpbrīdis!” iesaucās Ārijas skolotāja.
Ārijas klasesbiedri sastājās rindā, lai dotos ārā uz rotaļu laukumu. Taču Ārija ar savām draudzenēm parasti tā vietā devās uz bibliotēku. Viņām patika paņemt grāmatas un kopīgi veidot dažādus rokdarbus.
Kristīne un Ella jau gaidīja pie durvīm. Ārija paķēra savu grāmatu un papīra kaudzīti. Pēc tam viņa draudzenēm pa priekšu aizsoļoja pa gaiteni.
„Ceru, ka grāmata Pūķa turētāja noslēpums jau ir atpakaļ bibliotēkā!” Ārija teica. „Es jau nedēļām ilgi gribu to izlasīt.”
Ienākot bibliotēkā, meitenes pamāja Frenklinas kundzei — skolas bibliotekārei. Viņa vienmēr sagaidīja viņas ar priekpilnu smaidu. Taču šodien viņa nesmaidīja tik priekpilni, kā ierasts.
Ārija, sarauktu pieri, nolika uz galda savu grāmatu. „Vai jums nešķiet, ka Frenklinas kundze izskatās saskumusi?”
Kristīne paraustīja plecus. „Viņa droši vien vienkārši ir aizņemta.”
„Varbūt.” Ārija apsēdās un izvilka papīra lapu. Viņa to rūpīgi salocīja, ar īkšķi izlīdzinot locījuma vietu.
„Ko mēs šodien veidosim?” Ella jautāja.
„Varbūt grāmatzīmes?” Ārija piedāvāja. „Tas būs diezgan viegli. Es jums parādīšu.”
Ārija mācījās veidot origami. Tas ir mākslas veids, kas nāk no Japānas, kur no papīra tiek izlocītas dažādas figūriņas. Ārija prata izveidot visdažādākās formas, un viņa mācīja apgūto savām draudzenēm.
Ārija rādīja Kristīnei un Ellai, kā veikt katru locījumu. Drīz vien visas trīs bija izveidojušas pa mazai kvadrātveida grāmatzīmei.
„Tā ir jāuzliek uz lapas stūra, lūk, šādi!” Ārija atvēra savu grāmatu un pārslidināja grāmatzīmi pār lapas stūri.
„Forši!” Kristīne paķēra vēl vienu papīra lapu. „Es gribu pamēģināt pati.”
Darbojoties viņas runāja par izlasītajām grāmatām un to, kuras grāmatas gribētu lasīt turpmāk. Ārija atkal palūkojās uz Frenklinas kundzi. Viņa vēl arvien izskatījās nedaudz saskumusi.
Drīz vien Frenklinas kundze pienāca pie viņu galda.
„Sveikas, meitenes!” Viņa nolika uz galda kādu grāmatu. Tā bija grāmata par pūķa turētāja noslēpumu! „Tā ir domāta tev, Ārija! Es zinu, ka tu gaidi, kad varēsi to izlasīt.”
„Paldies!” Ārija paņēma grāmatu rokās.
Frenklinas kundze nopūtās. „Šodien kāds apzaga manu mašīnu. Viņi paņēma visas manas grāmatas un mūzikas ierakstus.”
„Tas ir šausmīgi!” Kristīne iesaucās.
Frenklinas kundze skumji pasmaidīja. „Nu, tās jau ir tikai mantas. Mantas var aizstāt. Es tikai priecājos, ka neviens nav cietis.”
Ārija noskatījās, kā Frenklinas kundze aiziet.
„Es vēlētos, kaut mēs varētu viņai kaut kā palīdzēt,” Ella sacīja.
Ārija paskatījās uz origami grāmatzīmi savās rokās. „Varbūt mēs to varam!”
„Kā tad?” Kristīne jautāja.
Ārija plati pasmaidīja. „Pēc skolas atnāciet pie manis uz mājām. Man ir kāda ideja.”
Nākamajā dienā Ārija, Kristīne un Ella starpbrīža laikā, kā parasti, devās uz bibliotēku. Taču šoreiz viņas nenesa turp tikai grāmatas. Viņas bija atnesušas kaut ko īpašu Frenklinas kundzei.
„Mēs to izveidojām Jums!” Ārija iedeva Frenklinas kundzei maisiņu. „Mēs zinām, ka nevaram aizstāt visas Jums nozagtās lietas, taču mums šķita, ka šis varētu Jūs uzmundrināt.”
Frenklinas kundze ieskatījās maisiņā. Tas bija pilns ar origami: grāmatzīmēm, zivtiņām, sirsniņām, tauriņiem. Viņa plati pasmaidīja.
„Tas ir apbrīnojami! Liels jums paldies!” Viņa izvilka no maisiņa vienu no origami figūriņām. Tā bija mazītiņa grāmatiņa. „Es izmantošu šo kā mini dienasgrāmatu, lai pierakstītu visas savas priecīgās domas!”
Ārija viņai uzsmaidīja. Viņa allaž varēja paveikt kaut ko jauku citu labā — veicot vienu papīra locījumu pēc otra.
Braiena Martina ilustrācijas