Drošais pamats

Nedienas ar kleitu

jauniete pielaiko kleitu

Alisas Gonzalesas ilustrācija

Kad mācījos vidusskolā, es tiku izvēlēta dalībai modes skatē ikgadējā skolas pasākumā. Es zināju, ka pasākuma koordinatore izvēlēsies kleitas, kas nebūs piedienīgas, tāpēc es viņai teicu, ka nepiedalīšos, ja mana kleita būs nepiedienīga. Viņa teica, ka viss būs kārtībā.

Kad mēs ar draudzenēm devāmies apskatīt savas kleitas, es biju neizpratnē. Neskatoties uz koordinatores teikto, neviena kleita neatbilda standartam, kāds par ģērbšanos un izskatu aprakstīts brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai. Tā kā šķita, ka nav citas izejas, es uzvilku kādu no nepiedienīgajām kleitām. Es gribēju skaisti izskatīties, bet, kad es uzvilku šo kleitu, es nejutos savā ādā. Es prātoju: „Kā es justos Tā Kunga klātbūtnē šādā kleitā?”

Es sāku domāt, kā izkļūt no šīs situācijas. Galu galā es atradu vecākās māsas izlaiduma kleitu, kas tiešām atbilda Tā Kunga standartiem. Kad es pateicu draugiem, ka es vilkšu savu kleitu, pēc viņu sejas izteiksmēm es varēju nolasīt viņu domas, ka es izskatītos labāk nepiedienīgajā kleitā. Par laimi, koordinatore neiebilda, ka velku piedienīgo kleitu.

Es sajutu atvieglojumu un pārliecību par sevi. Man bija vienalga, ko domāja mani draugi. Es atradu veidu, kā piedalīties šajā pasākumā, esot krāšņā un piedienīgā kleitā. Es biju pateicīga par man piemītošo drosmi, kas palīdzēja saglabāt manus augstos standartus — īpaši tad, kad tas nebija viegli vai populāri.

Džesika S., Indonēzija