„Mani neuzņēma deju grupā”, Jauniešu spēkam, 2021. g. sept., 10.–11. lpp.
Mani neuzņēma deju grupā
Mans vārds nebija sarakstā. Es biju satriekta. Taču Tas Kungs man kaut ko iemācīja.
Gabrielas Krakoli ilustrācijas
Jau kopš trīs gadu vecuma man ļoti patika dejot. Tāpēc, kad mācījos pamatskolā, es biju sajūsmā par deju grupas gaidāmo atlasi. Es nešaubījos, ka ar savu talantu un pieredzi viegli tikšu šajā grupā.
Dažas dienas pēc atlases tika izlikti to cilvēku vārdi, kas bija uzņemti deju grupā. Sev par nožēlu, es neatradu savu vārdu šajā sarakstā. Es biju satriekta. Es devos mājās un raudāju savā gultā. Es biju dusmīga uz deju skolotāju un vīlusies, ka nebiju pietiekami laba, lai tiktu šajā grupā. Mana mamma klusiņām iegāja manā istabā un ieteica man lūgt Debesu Tēvam spēku, lai es tiktu pāri savam šī brīža dzīves „triecienam”. Es negribīgi piekritu un pateicu īsu lūgšanu. Pēc lūgšanas es nesajutos labāk, vēl aizvien biju nomākta un nelaimīga. Tonakt es ļoti slikti gulēju.
Nākamajā rītā es piespiedu sevi izkāpt ārā no gultas. Atmiņas par manu neveiksmi atausa manā prātā, un es gribēju vienkārši ierāpties atpakaļ gultā un uzsegt sev segu. Bet, pirms es to izdarīju, atcerējos sava bīskapa solījumu. Viņš teica: ja es katru dienu lasīšu Svētos Rakstus kaut vai tikai 15 minūtes, es tikšu svētīta. Šis bija tas laiks, kad man bija ļoti nepieciešama svētība.
Lasot es atklāju šos pantus Mācībā un Derībās:
„Es saku jums, Mani draugi, nebīstieties, lai jūsu sirdis top mierinātas; jā, esiet priecīgi vienmēr un pateicieties visās lietās;
gaidot pacietīgi uz To Kungu, jo jūsu lūgšanas ir nākušas Tā Kunga Cebaota ausīs un ir pierakstītas ar šo zīmogu un liecību — Tas Kungs ir zvērējis un noteicis, ka tās tiks apmierinātas.
Tādēļ Viņš dod jums šo solījumu ar nemainīgu derību, ka tās tiks piepildītas; un visas lietas, ar ko jums ir sagādātas ciešanas, darbosies kopā jūsu labumam un Mana Vārda godībai, saka Tas Kungs” (Mācības un Derību 98:1–3).
Es biju pārsteigta. Es sēdēju savā pidžamā ar izspūrušiem matiem un brīnījos, cik ļoti man bija nepieciešams šis Svēto Rakstu vēstījums. Visas dusmas un skumjas pazuda, pateicoties šiem trim pantiem. Es sajutu sava Debesu Tēva mīlestību un zināju, ka Viņš zina, ko es šobrīd piedzīvoju. Ieguvusi šo jauno skatījumu, es sapratu, ka tas, ka netiku izvēlēta deju grupai, patiesībā bija tikai neliels trieciens manas dzīves ceļā. Es pateicībā nometos ceļos un pateicos Debesu Tēvam.
Atlikušajā dienas daļā es saglabāju Svētā Gara klātbūtni un uzlūkoju savus pārbaudījumus kā izaugsmes iespēju. Es vienmēr paturēšu šos pantus savā sirdī. Un es atcerēšos sava bīskapa solījumu par svētībām, ko gūstam, pievēršoties Svētajiem Rakstiem. Es esmu ļoti pateicīga, ka varu būt daļa no šīs Baznīcas un ka man ir zināšanas par evaņģēliju. Es zinu, ka mums radītā Debesu Tēva iecere patiesi ir laimes iecere.