„Dievs izcīnīs mūsu kaujas — Viņa veidā”, Jauniešu spēkam, 2021. g. sept., 15.–17. lpp.
Nāciet, sekojiet Man!
Dievs izcīnīs mūsu kaujas — Viņa veidā
Baznīcas agrīno dienu svētie nedaudz labāk iepazina to, kā Dievs darbojas Savā veidā.
Zion’s Camp (Ciānas nometne), Džūdita Mēra
Svēto grupa Ciānas nometnē cerēja un lūdza pēc brīnuma, kad dusmīgs ļaužu pūlis, kurā bija vairāk nekā 300 cilvēku, solīja tos no rīta iznīcināt.
Džozefa Smita vadībā Ciānas nometne nedēļām ilgi mēroja ceļu no Ohaio uz Misūri štatu. Šie Baznīcas locekļi cerēja palīdzēt svētajiem, kuri tika padzīti no Džeksona apgabala Misūri štatā, ASV, atgūt savas zemes. Taču visa sava gājiena laikā viņi saskārās ar draudiem un pretestību. Un tagad viņiem draudēja vēl viens naidīgi noskaņots pūlis.
Drīz notika brīnums, pēc kā lūdza Ciānas nometnes svētie. Tas īstenojās tumšu mākoņu veidolā, kas sabiezēja tālumā. No visām pusēm plosījās spēcīgs pērkona negaiss, kas atnesa lielus krusas graudus. Negaiss apturēja ļaužu pūli to ceļā.
„Likās, ka atriebības mandāts bija nācis no cīņu Dieva, lai pasargātu Viņa kalpus no iznīcināšanas, ko bija iecerējuši viņu ienaidnieki,” — tiek paskaidrots Džozefa Smita vēsturē. „Krusa krita uz viņiem, nevis uz mums, un mēs necietām nekādu kaitējumu, izņemot dažu mūsu telšu aizpūšanu un saslapšanu, savukārt ienaidnieku cepurēs izveidojās caurumi un tika nodarīti citi bojājumi, pat tika salauztas viņu šauteņu laides, kā arī aizbēga viņu zirgi.”1
Postošie krusas graudi bija tikai viena no vētras izpausmēm. Lietus lija tik stipri, ka ūdens līmenis Fišinga upē, kas atdalīja abas grupas, sasniedza 40 pēdu (12 metru) dziļumu. Vēl no rīta tā sniedzās tikai līdz potītēm.
Tas Kungs apsolīja Ciānas nometnes locekļiem: „Es izcīnīšu jūsu kaujas” (Mācības un Derību 105:14). Kad tā notiek, nav šaubu, kura puse uzvarēs.
Brīnumi mūsdienās
Dažreiz, lasot šādus stāstus, tu varētu domāt, kāpēc šādi ievērojami brīnumi, šķiet, nenotiek ar tevi tavos grūtajos brīžos.
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma nesen dalījās dažās atziņās, kas var palīdzēt. Viņš teica: „Lūdzu, saprotiet, ka Viņš, kurš nekad nesnauž un neguļ, rūpējas par Savu bērnu laimi un paaugstināšanu vairāk, nekā par jebko citu, par ko dievišķai būtnei būtu jārūpējas. Viņš ir tīrās mīlestības brīnišķais iemiesojums, un Žēlīgais Tēvs ir Viņa vārds.
„Ja jau tas tā ir,” jūs varētu teikt, „vai tad Viņa mīlestībai un žēlastībai nevajadzētu vienkārši pašķirt katra cilvēka personīgo Sarkano jūru un ļaut mums iziet cauri savām grūtībām pa sausu zemi?””
Citiem vārdiem sakot, ja Dievs agrāk ir izcīnījis šādas kaujas par saviem bērniem, kāpēc Viņš to nedara tagad? Kāpēc neizskauž visas slimības? Kāpēc neizbeidz karu, badu un ciešanas visā pasaulē?
Vai kāpēc vismaz neaptur to kausli, kurš neliek tevi mierā? Vai kāpēc nepalīdz tavai ģimenei labāk saprasties?
Elders Holands mācīja: „Atbilde uz šiem jautājumiem ir šāda: „Jā, Dievs var paveikt brīnumus vienā acumirklī, taču agrāk vai vēlāk mēs saprotam, ka vienīgi Viņš var noteikt mūsu laicīgā ceļojuma laikus un gadalaikus.” Viņš pārvalda katra cilvēka individuālo dzīves kalendāru.”2
Kad tu ievēro Dieva baušļus, tev ir tiesības saņemt palīdzību no Dieva. Bet neviens no mums nevar izvēlēties, kā un kad šī palīdzība tiks sniegta.
Negaidītās svētības
Nedaudz atgriezīsimies pie Ciānas nometnes. Brīnums pie Fišinga upes noteikti bija ievērojams. Un tas nebija vienīgais brīnums, ko Ciānas nometnes locekļi pieredzēja sava gājiena laikā. Lasot šā mēneša sadaļu no Nāciet, sekojiet Man! un mācoties semināra nodarbībās, uzzināsi, ka svētajiem neizdevās realizēt to, ko viņi bija iecerējuši.
Viņi domāja, ka galvenais Ciānas nometnes mērķis bija palīdzēt atgūt zemes Džeksonas apgabalā, kuras naidīgi noskaņotie pūļi bija atņēmuši svētajiem.
Vai svētie atguva savas zemes? Nē.
Vai svētie cieta gandrīz 900 jūdžu (1448 kilometru) garajā ceļā uz Misūri štatu? Jā, protams! Dažreiz pat ļoti. Vissliktākais no visa bija holeras uzliesmojums, kas izplatījās pa visu nometni un nogalināja 13 cilvēkus.
No malas varēja likties, ka visas pūles bija lemtas neveiksmei. Taču daudzi nometnes locekļi, kas mēroja šo ceļu, tā nedomāja. Par šo pieredzi Brigams Jangs izteicās šādi: „Es saņēmu bagātīgu atalgojumu — ar lielu uzviju — patiesi, es saņēmu ļoti daudz zināšanu, ceļodams kopā ar pravieti [Džozefu Smitu].”3
Arī daudzi citi Ciānas nometnes dalībnieki runāja par šajā ceļā gūtajām, vērtīgajām mācībām. Pravietis Džozefs Smits teica: „Brāļi, daži no jums ir dusmīgi uz mani, jo jūs necīnījāties Misūri; taču es apliecinu — Dievs nevēlējās, lai jūs cīnītos. Viņš nespētu organizēt savu valstību … ja vien Viņš nebūtu atlasījis [Savus vadītājus] no cilvēku grupas, kas piedāvāja savu dzīvību un kuri bija pienesuši tikpat lielu upuri, kā Ābrahāms.”4
Zion’s Camp (Ciānas nometne), K. K. A. Kristensens
Viņu uzticība neatalgojās ar viņu zemju atgūšanu. Taču viņi tika bagātīgi svētīti citos veidos. Iespējams, šādu līdzību tu esi pamanījis arī savā dzīvē. Un tas, par ko Dievs mums palīdz kļūt, pateicoties mūsu pārbaudījumiem, bieži vien ir lielāks brīnums nekā tas, ka Viņš mūs atbrīvo no mūsu pārbaudījumiem.
Dieva pārliecinošā uzvara
Studējot par agrīno dienu svēto dzīvi, tu daudzkārt vari atklāt Dieva ietekmi. Tu lasi par lielajām svētībām. Tu atklāj arī grūtos izaicinājumu brīžus. Taču tiem, kas uzticējās Dievam līdz galam, tika garantēta viņu mūžīgā atlīdzība.
Viņš izcīnīs tavas kaujas un sniegs tev nepieciešamos brīnumus, kad tu sekosi Dievam un paļausies uz Viņu! Šie brīnumi notiks Viņa paša veidā un laikā, bet iznākums ir nešaubīgs. Jebkurš pārbaudījums galu galā beigsies — šajā vai nākamajā dzīvē. Tikpat svarīgi ir zināt: kamēr tu seko Viņam, tev nekad nevajadzēs būt vienam. „Tādēļ esiet uzticīgi; un skatieties un raugiet, Es esmu ar jums līdz pat galam” (Mācības un Derību 105:41).