„Trīs mācības no Džozefa Smita pusaudža gadiem”, Jauniešu spēkam, 2023. g. sept.
Trīs mācības no Džozefa Smita pusaudža gadiem
Noskaidro, ko tu vari mācīties no pravieša pieredzes, kas gūta pirms 200 gadiem.
Vai tev kādreiz ir šķitis, ka ir grūti identificēties ar cilvēkiem no pagātnes? Viņi dzīvoja tik sen, — vai viņi tiešām var tev kaut ko iemācīt attiecībā uz tavu dzīvi? Jā! Džozefs Smits ir lielisks piemērs. Līdz 18 gadu vecumam viņš bija iemācījies dažas lietas par atbilžu saņemšanu uz lūgšanām un attiecībām ar savu Debesu Tēvu. Šīs iegūtās mācības var tev palīdzēt tagad.
1. mācība: Dažreiz ir nepieciešams laiks, lai saņemtu atbildes.
Ne vienmēr atbildes uz lūgšanu saņemam ātri. Gaidīt nav viegli — it īpaši, ja internetā ir iespējams ātri iegūt atbildes uz gandrīz jebkuru jautājumu.
Ja tev liekas, ka Dievs vilcinās ar atbildes sniegšanu, zini, tu tāds neesi vienīgais. Džozefs Smits bija 12 gadus vecs, kad viņš sāka aizdomāties par „[savas] nemirstīgās dvēseles labklājību”.1 Nākamos divus gadus viņu mocīja jautājumi par viņa personīgo cienīgumu un pasaulē esošo ļaunumu. Bija nepieciešami divi pārdomu gadi, Svēto Rakstu studēšana un šo jautājumu nemitīga apdomāšana, pirms Dievs un Jēzus Kristus parādījās viņam Svētajā birzī.
Tāpat ir ar mums. Ja mums ir kāds jautājums, var paiet dienas, mēneši vai pat gadi, līdz mēs saņemam atbildi. Taču tas nav nekas neparasts. Šīs pūles, ko mēs ieguldām gaidot, ir būtiskas. Atceries, ko mācīja elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Par sēklu ir jārūpējas, un mums ir jāgaida, līdz tā nobriest.”2
2. mācība: Dievs zina mūs pēc vārda.
Pirms Džozefam palika 18 gadi, viņu jau bija apmeklējis Dievs Tēvs, Jēzus Kristus un eņģelis Moronijs. Tas ir diezgan iespaidīgi! Un visas šīs dievišķās būtnes zināja Džozefa vārdu. Viņi pazina viņu personīgi!
Dievs arī tevi pazīst personīgi. Tu esi Viņa bērns, un Viņš zina tavu vārdu. Dievs mācīja šo patiesību attiecībā uz to, ko Viņš ir radījis: „Visas lietas Man ir uzskaitītas, jo tās ir Manas un Es tās zinu” (Mozus 1:35).
Džozefam bija pārliecība, ka viņš spēs paveikt visu uzdoto, un daļēji tas bija tāpēc, ka viņš saprata, ka ir Dieva bērns un Dievs viņu pazīst personīgi.
3. mācība: Kad mēs nožēlojam grēkus, mēs varam gūt garīgas pieredzes.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Džozefs devās uz Svēto birzi, bija grēku nožēlošana. Šī paša iemesla dēļ viņš lūdza tajā naktī, kad viņam parādījās eņģelis Moronijs: „Piedod visus manus grēkus un muļķības” (Džozefs Smits — Vēsture 1:29). Tas mums māca divas lietas:
Pirmkārt, ja esam pieļāvuši kļūdas, mums nevajadzētu domāt, ka neesam cienīgi lūgt. Džozefs bija pastrādājis „grēkus un muļķības”, tomēr viņš joprojām zināja, ka var lūgt un saņemt piedošanu.
Otrkārt, nožēlojot grēkus, mēs varam sajust spēcīgāku Svētā Gara klātbūtni. Kā ir paskaidrojis elders Jorgs Klebingats no Septiņdesmitajiem: „Garīgā pašpārliecība pieaugs, ja labprātīgi un priekpilni nožēlosiet grēkus.”3
Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis, ka grēku nožēlošana palīdz mums līdzināties Glābējam. Nožēlojot grēkus, mēs atveram debesu durvis. „Mēs izvēlamies garīgi augt un saņemt prieku — izpirkšanas prieku Viņā.”4
Tātad, ja tev ir nepieciešams kaut ko nožēlot, dari to! Tas ne tikai sniegs tev mieru un palīdzēs līdzināties Glābējam, bet arī palīdzēs tev spēcīgāk sajust Svēto Garu un iegūt atbildes uz lūgšanām.
Lai gan Džozefs Smits dzīvoja sen, viņa pusaudža gados gūtās mācības tev var palīdzēt arī tagad. Tas ir vēl viens iemesls būt pateicīgam par pravieti Džozefu Smitu.