Ak, nāciet Dieva dēli!
Prezidents Tomass S. Monsons
Kaut katrs no mums uzcītīgi pētītu Rakstus, mērķtiecīgi plānotu savu dzīvi, mācītu patiesību ar liecību un kalpotu Tam Kungam ar mīlestību.
Divas reizes gadā šis lieliskais Konferenču centrs mums pārliecinoši saka: „Ak, nāciet Dieva dēli, jūs ar priesterības spēku.”1 Tas ir īpašs gars, kas caurstrāvo Baznīcas vispārējo priesterības sanāksmi.
Šovakar daudzi tūkstoši misionāri kalpo Tam Kungam visā pasaulē. Kā es minēju savā šī rīta vēstījumā, patlaban ir vairāk kā 65 000 misionāru un ir tūkstošiem pārējo kalpot gribētāju, kuri gaida, kad varēs doties uz misionāru apmācību centru, un kuru pieteikumi patlaban tiek izskatīti. Mēs mīlam un uzteicam tos, kuri ir gatavi un vēlas kalpot.
Svētajos Rakstos nav svarīgāka paziņojuma, saistošāka pienākuma, tiešāka norādījuma nekā rīkojums, ko deva augšāmcēlies Kungs, kad Viņš parādījās Galilejā vienpadsmit mācekļiem. Viņš teica:
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.”2
Šī dievišķā pavēle, ko papildina liels apsolījums, ir mūsu sauklis šodien, tāpat kā tas bija laika zenītā. Misionāru darbs ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas raksturīga iezīme. Tā tas vienmēr ir bijis un vienmēr būs. Kā paziņoja pravietis Džozefs Smits: „Pēc visa, kas ir sacīts, lielākais un svarīgākais pienākums ir sludināt evaņģēliju.”3
Nākamo divu īsu gadu laikā visi pilnlaika misionāri, kuri tieši pašlaik kalpo šajā Dieva ķēnišķīgajā armijā, būs pabeiguši savu darbu un būs atgriezušies mājās pie tuviniekiem. Šo elderu aizvietotāji šodien ir atrodami Baznīcas Ārona priesterības rindās. Jaunie vīrieši, vai esat gatavi atsaukties? Vai vēlaties strādāt? Vai esat gatavi kalpot?
Misionāru darbs pieprasa cilvēka dzīvē veikt radikālas izmaiņas. Tas prasa ilgas stundas un lielu ziedošanos, nesavtīgu uzupurēšanos un dedzīgas lūgšanas. Savukārt uzticīga misionāru kalpošana sniedz mūžīga prieka dividendi, kas ir spēkā mirstīgās dzīves laikā un mūžībā.
Mūsu izaicinājums ir būt labuma nesošākiem kalpiem Tā Kunga vīna dārzā. Tas attiecas uz mums visiem, neatkarīgi no vecuma, nevis tikai uz tiem, kuri gatavojas kalpot par pilnlaika misionāriem, jo ikvienam no mums ir dots šis uzdevums — dalīties Kristus evaņģēlijā.
Ļaujiet man ieteikt veidu, kas mums nodrošinās panākumus: pirmais — uzcītīgi pētiet Rakstus; otrais — mērķtiecīgi plānojiet savu dzīvi (un es vēlos piebilst — plānojiet savu dzīvi, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu vecums); trešais — māciet patiesību ar liecību; un ceturtais — kalpojiet Tam Kungam ar mīlestību.
Aplūkosim katru no šīs formulas četriem punktiem.
Pirmais — uzcītīgi pētiet Rakstus.
Svētie Raksti liecina par Dievu un satur mūžīgās dzīves vārdus. Tie kļūst par mūsu vēstījuma pamatu.
Baznīcas mācību plānā tiek uzsvērtas Svēto Rakstu studijas, kas tiek plānotas un saskaņotas savstarpējos centienos. Turklāt mēs tiekam mudināti katru dienu gan individuāli, gan kopā ar ģimeni studēt Rakstus.
Es sniegšu vienu atsauci, kurai ir tūlītējs pielietojums mūsu dzīvē. Mormona Grāmatā, Almas grāmatas 17. nodaļā mēs lasām par Almas prieku, kad viņš atkal satika Mosijas dēlus un ievēroja viņu nelokāmību patiesības lietā. Pieraksts mums vēsta, ka „tie bija kļuvuši stipri patiesības zināšanā; jo tie bija vīri ar veselu saprātu un viņi bija cītīgi pētījuši Rakstus, lai viņi varētu zināt Dieva vārdu.
Bet tas vēl nav viss; viņi bija daudz nodevušies lūgšanām un gavēšanai; tādēļ tiem bija pravietojuma gars un atklāsmes gars, un kad viņi mācīja, viņi mācīja ar Dieva spēku un pilnvarām.”4
Brāļi, uzcītīgi pētiet Rakstus!
Mūsu formulas otrais punkts — mērķtiecīgi plānojiet savu dzīvi.
Iespējams, neviena no jauniešu paaudzēm nav saskārusies ar tik tālejošiem lēmumiem kā šī paaudze. Jāgatavojas skolai, misijai un laulībai. Dažiem jāsagatavojas arī militārajam dienestam.
Sagatavošanās misijai sākas agri. Papildus garīgai sagatavošanās posmam, gudri vecāki radīs iespēju, lai dēls varētu izveidot savu misionāra fondu. Tāpat viņu var mudināt laika gaitā apgūt papildus svešvalodas, lai nepieciešamības gadījumā viņa valodu prasmes varētu tikt izmantotas. Beidzot pienāk tā lieliskā diena, kad bīskaps un staba prezidents uzaicina jauno vīrieti uz sarunu. Tiek izvērtēts cienīgums un aizpildīta misionāra rekomendācija.
Nav citas reizes, kad visa ģimene tik nepacietīgi gaidītu pastnieku, atnesot vēstuli ar atpakaļadresi: 47 East South Temple, Salt Lake City, Utah. Vēstulei pienākot, ir liels uztraukums tad, kad aicinājums tiek izlasīts. Bieži vien nozīmētā misijas vieta ir tālu no mājām. Tomēr neatkarīgi no aicinājuma vietas, sagatavota un paklausīga misionāra atbilde vienmēr ir: „Es kalpošu.”
Sākas gatavošanās prombraukšanai. Jaunie vīrieši, es ceru, ka jūs novērtēsiet tos upurus, kurus jūsu vecāki labprātīgi nes, lai jūs varētu kalpot. Viņu darbs jūs atbalstīs, viņu ticība jūs iedrošinās, viņu lūgšanas jūs stiprinās. Misija ir ģimenes pasākums. Kaut arī jūs šķirs plaši kontinenti vai okeāni, sirdis vienmēr būs vienotas.
Brāļi, kad jūs mērķtiecīgi plānojat savu dzīvi, atcerieties, ka jūsu misionāra kalpošanas iespējas neierobežo tikai ārējs aicinājums. Jūs, kuri kalpo militārajā dienestā, šis laiks var būt lietderīgs, un tādam tam būtu jābūt. Ik gadu mūsu jaunie vīrieši uniformās atved daudz dvēseļu Dieva valstībā, godājot savu priesterību, dzīvojot pēc Dieva baušļiem un mācot citiem Tā Kunga dievišķo vārdu.
Neatstājiet bez vērības godu būt par misionāriem, kamēr iegūstat savu formālo izglītību. Jūsu kā Pēdējo dienu svētā piemērs tiks vērots, izvērtēts un bieži vien atdarināts.
Brāļi, lai kāds būtu jūsu vecums, lai kādi būtu jūsu apstākļi, es jūs pamācu mērķtiecīgi plānot savu dzīvi.
Tagad mūsu formulas trešais punkts — māciet patiesību ar liecību.
Paklausiet apustuļa Pētera padomam, kurš skubināja: „[Esiet] arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos.”5 Paceliet savas balsis un lieciniet par Dievības patieso būtību. Paziņojiet savu liecību par Mormona Grāmatu. Izklāstiet brīnišķīgās un skaistās patiesības, kas ietvertas pestīšanas iecerē.
Kad es kalpoju par misijas prezidentu Kanādā — tas bija vairāk nekā pirms 50 gadiem — kāds jauns misionārs, kurš bija ieradies no neliela lauku ciematiņa, brīnījās par Toronto lielumu. Viņš bija augumā mazs, bet liecībā — liels. Neilgi pēc savas ierašanās viņš kopā ar pārinieku apmeklēja Elmera Polarda mājas Ošavā, Ontārio, Kanādā. Izjūtot žēlumu pret jaunajiem vīriešiem, kuri spēcīgā sniegputenī gāja no mājas uz māju, Polarda kungs ieaicināja misionārus savās mājās. Elderi dalījās ar viņu savā vēstījumā. Viņš neizjuta garu. Pēc kāda brīža viņš palūdza, lai misionāri dotos projām un vairs neatgrieztos. Kad misionāri pameta mājas lieveni, Polarda kunga pēdējie vārdi tika izteikti kā izsmiekls: „Jūs man nevarat pateikt, ka patiešām ticat, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis!”
Durvis tika aizvērtas. Elderi turpināja savu ceļu. Lauku puisis uzrunāja savu pārinieku: „Elder, mēs neatbildējām Polarda kungam. Viņš teica, ka mēs neticam tam, ka Džozefs Smits bija patiess pravietis. Dosimies atpakaļ un sniegsim viņam savas liecības.” Sākumā pieredzējušākais misionārs vilcinājās, taču pēc mirkļa piekrita doties līdzi savam pāriniekam. Sirdīm drebot, viņi tuvojās durvīm, no kurām nupat bija izraidīti. Viņi pieklauvēja, Polarda kungs atvēra durvis, ar lielu pārdzīvojumu misionāri brīdi nogaidīja, un jaunākais misionārs Gara spēkā teica: „Polarda kungs, jūs teicāt, ka mēs neticam tam, ka Džozefs Smits bija patiess Dieva pravietis. Es jums liecinu, ka Džozefs bija pravietis. Viņš pārtulkoja Mormona Grāmatu. Viņš redzēja Dievu Tēvu un Dēlu Jēzu. Es to zinu.”
Pēc kāda laika Polarda kungs, tagad brālis Polards, stāvēja priesterības sanāksmē un teica: „Tajā naktī es nevarēju aizmigt. Manās ausīs atbalsojās vārdi: „Džozefs Smits bija Dieva pravietis. Es to zinu. Es to zinu. Es to zinu.” Nākamajā dienā es piezvanīju misionāriem un lūdzu, lai viņi atgrieztos. Viņu vēstījums kopā ar viņu liecībām izmainīja manu un manu ģimenes locekļu dzīvi.” Brāļi, māciet patiesību ar liecību.
Pēdējais mūsu formulas punkts ir — kalpojiet Tam Kungam ar mīlestību. Mīlestību nekas nevar aizstāt. Sekmīgi misionāri mīl savus pāriniekus, savus misijas vadītājus un dārgos cilvēkus, kurus viņi māca. Mācības un Derību ceturtajā nodaļā Tas Kungs ir noteicis kalpošanas darba prasības. Aplūkosim tikai dažus pantus:
„Ak jūs, kas stājaties kalpībā Dievam, skatieties, lai jūs kalpotu Viņam ar visu sirdi, spēku, prātu un izturību, lai jūs varētu stāvēt nevainīgi Dieva priekšā pēdējā dienā. …
Un ticība, cerība, žēlsirdība un mīlestība, ar aci, vērstu tikai uz Dieva godību, padara viņus atbilstošus šim darbam.
Atcerieties: ticība, tikumība, atziņa, atturība, pacietība, brālīga laipnība, dievbijība, žēlsirdība, pazemība, uzcītība.”6
Būtu labi, ja katrs no jums, kad dzirdat manu balsi, uzdotu sev jautājumu: „Vai es šodien esmu pieaudzis ticībā, tikumībā, atziņā, dievbijībā, mīlestībā?”
Pateicoties jūsu uzticīgai kalpošanai savā vai citā zemē, tās dvēseles, kuras jūs palīdzat glābt, citā gadījumā varētu būt tās, kuras jūs visvairāk mīlat.
Pirms daudziem gadiem man mīļi draugi Kreigs Sadberijs un viņa māte Pērla atnāca uz manu biroju pirms Kreiga došanās uz Austrālijas Melburnas misiju. Es uzreiz pamanīju, ka Freds Sadberijs, Kreiga tēvs, nebija klāt. Pirms divdesmit pieciem gadiem Kreiga māte bija apprecējusies ar Fredu, taču viņš nedalījās viņas mīlestībā pret Baznīcu un nebija Baznīcas loceklis.
Kreigs man pastāstīja par savu dziļo un pastāvīgo mīlestību uz saviem vecākiem un par cerību, ka viņa tēvs kādā veidā tiktu Gara aizskarts un atvērtu savu sirdi Jēzus Kristus evaņģēlijam. Es lūdzu pēc iedvesmas par to, kā šāda vēlme varētu tapt piepildīta. Iedvesma atnāca, un es Kreigam teicu: „Kalpo Tam Kungam no visas sirds. Esi paklausīgs savam svētajam aicinājumam. Katru nedēļu raksti vēstuli saviem vecākiem un ik pa laikam uzraksti personīgu vēstuli savam tēvam, un dari viņam zināmu, cik ļoti tu viņu mīli, un izstāsti viņam, kāpēc esi pateicīgs, ka esi viņa dēls.” Viņš man pateicās un kopā ar māti devās prom no mana biroja.
Es nebiju saticis Kreiga māti apmēram 18 mēnešus, kad viņa ieradās manā birojā un raudādama man stāstīja: „Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš Kreigs ir devies misijā. Viņš katru nedēļu mums raksta vēstules. Nesen mans vīrs Freds pirmo reizi piecēlās liecību sanāksmē un pārsteidza mani un ikvienu klātesošo, paziņojot, ka viņš ir pieņēmis lēmumu kļūt par Baznīcas locekli. Viņš norādīja, ka kopā ar mani dosies uz Austrāliju, lai satiktu Kreigu viņa misijas noslēgumā, tā, lai viņš būtu pēdējais cilvēks, ko Kreigs kristīs, esot pilnlaika misionārs.”
Neviens misionārs nebija tik lepns kā Kreigs Sadberijs, kad viņš tālajā Austrālijā palīdzēja savam tēvam ieiet līdz viduklim ūdenī, pacēla savu labo roku taisnā leņķī un atkārtoja šos svētos vārdus: „Frederik Čārlz Sadberij, būdams pilnvarots no Jēzus Kristus, es kristīju tevi Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā.”
Mīlestība bija guvusi uzvaru. Kalpojiet Tam Kungam ar mīlestību.
Brāļi, kaut katrs no mums uzcītīgi pētītu Rakstus, mērķtiecīgi plānotu savu dzīvi, mācītu patiesību ar liecību un kalpotu Tam Kungam ar mīlestību.
Nevainojamais mūsu dvēseļu Gans, misionārs, kurš izpirka cilvēci, sniedza mums Savu dievišķo pārliecību:
„Un ja būs tā, ka jūs strādāsit visas savas dienas, piesaucot grēku nožēlošanai šos ļaudis, un atvedīsit kaut vienu dvēseli pie Manis, cik liels būs jūsu prieks ar viņu Mana Tēva valstībā!
Un tagad, ja jūsu prieks būs liels ar vienu dvēseli, ko jūs būsit atveduši pie Manis Mana Tēva valstībā, cik liels būs jūsu prieks, ja jūs atvedīsit daudzas dvēseles pie Manis!”7
Par Viņu, kurš teicis šos vārdus, es sniedzu savu liecību: Viņš ir Dieva Dēls, mūsu Izpircējs un mūsu Glābējs.
Es lūdzu, lai mēs vienmēr atsauktos Viņa maigajam aicinājumam: „Seko Man!”8 Viņa svētajā Vārdā — patiesi Jēzus Kristus, Tā Kunga Vārdā — āmen.