Ma te ’ā’au hō’ē

Nā Reyna I. Aburto

Tauturu piti i roto i te peresidenira’a rahi nō te Sōtaiete Tauturu

Nō te tāpae tātou i te hope’ara’a teitei, e hina’aro tātou i te tahi ’e te tahi ’e e tītau-ato’a-hia ’ia tāhō’ēhia tātou.

Te hō’ē o te poietera’a māere i te fenua nei, ’o te pepe dānainā ïa. I tō maua tere i Mehico nō te Noera i roto i te fēti’i o tā’u tāne, ’ua māta’ita’i māua i te nohora’a o te pepe, te vāhi i reira te rahira’a mirioni pepe dānainā e ora ai i te tau hiona. E mea māere te parau o teie māta’ita’ira’a ’ūmere rahi, ’e ’ia feruri i te hōho’a tāhō’ē ’e te ha’apa’o i te mau ture a te Atua te ’itehia i roto i tāna mau hāmanira’a.¹

E pairati ’aravihi te mau pepe dānainā. E fa’a’ohipa rātou i te ti’ara’a o te mahana nō te ’imi i te ’ē’a e haerehia e rātou. I te mau tau fa’atupura’a rā’au ato’a, e rere rātou e fanu tauatini maile mai Mehiko e tae atu i Canada, ’e i te mau tau ha’apohera’a rā’au ato’a, e ho’i fa’ahou rātou i roto i te uru paina mo’a i Mehico.² E nā reira noa rātou e hope a’e ïa matahiti, hō’ē ’apa’apara’a pererau ha’iha’i i te taime hō’ē. I roto i tō rātou tere, e ruru rātou i te pō i ni’a i te mau tumu rā’au, nō te pāruru ia rātou iho i te to’eto’e ’e i te mau taehae.³

E pi’ihia te hō’ē pupu pepe, te kāleidōsekōpa.⁴ E ’ere ānei te reira i te hōho’a nehenehe ? Te pepe tāta’itahi i roto i te kāleidōsekōpa, e mea ta’a ’ē hō’ē roa ïa. Terā rā, noa atu ’ia hi’ohia e mau hāmanira’a rairai rātou, ’ua tu’u tō tātou Atua here i roto ia rātou i te ’aravihi ’ia onoono i te ora, ’ia rere ātea, ’ia ’āere ’e ’ia hōro’a i te ora i te taura’a i ni’a i terā tiare ’e terā tiare. E noa atu e mea ta’a ’ē te pepe tāta’itahi, tē ha’a tāhō’ē nei rātou nō te fa’ariro i te ao nei ’ei fenua ruperupe ’e te ’auhune.

Mai te mau pepe dānainā, tei roto tātou i te tere nō te ho’i i tō tātou fare i te ra’i ra, te vāhi e tāhō’ē ai tātou i tō tātou nā metua i te ra’i.⁵Mai te mau pepe, ’ua tu’uhia i roto ia tātou i te huru hanahana e ti’a ai ia tātou ’ia pairati nā roto i teie orara’a, « … e fa’a’ī ai i te fāito mau nō tō [tātou] hāmanira’ahia ra ».⁶Mai ia rātou, mai te mea e autahi-maite-hia tō tātou ’ā’au,⁷ e pāruru te Fatu ia tātou « mai te moa e ha’aputu ra i tōna fanau’a i raro a’e i tōna pererau ra »⁸’ē e fa’ariro ho’i ia tātou mai te hō’ē kāleidōsekōpa māere rahi.

Tamāhine ’e tāmaroa, pōti’i ’e taure’a, te mau tuahine ’e te mau taea’e, tei roto ’āmui tātou i teie tere. Nō te tāpae tātou i te hope’ara’a teitei, e hina’aro tātou i te tahi ’e te tahi ’e e tītau-ato’a-hia ’ia tāhō’ēhia tātou. ’Ua fa’aue te Fatu ia tātou : « ’Ia tāhō’ē ; e mai te mea ’aita ’outou e riro ’ei hō’ē ra e ’ere ho’i ’outou nō’u nei. »⁹

’O Iesu Mesia te hōho’a o te tāhō’ē ’e tōna Metua. ’Ua hō’ē rāua i roto i te fā, i te aroha ’e i te ’ohipa, « ’e ’ua horomi’ihia te hina’aro o te Tamaiti i te hina’aro o te Metua ».¹⁰

Nahea tātou ’ia ’āpe’e i te hi’ora’a maita’i o te Fa’aora nō ni’a i te tāhō’ē ’e tōna Metua, ’e ’ia hō’ē roa atu ā tātou ’e ’o rāua ’e tae noa atu i te tahi ’e te tahi ?

E hi’ora’a fa’auru tē ’itehia i roto i Te ’Ohipa 1:14. Tē nā ’ō ra : « Tāmau māite atura rātou ato’a [te mau tāne] i te pure ’e te anira’a ma te ’ā’au hō’ē ’e te mau vāhine ato’a. »¹¹

Tē mana’o nei au, e mea faufa’a ta’a ’ē teie nei parau « ma te ’ā’au hō’ē » i te fa’ahiti-pinepine-ra’a-hia i roto i te buka Te ’Ohipa, i reira tē tai’o nei tātou nō ni’a i te ’ohipa tā te mau ’āpe’e o Iesu Mesia i rave i muri noa a’e i tōna ho’ira’a i te ra’i ’ei ta’ata ti’a fa’ahou, ’e tae noa atu i te mau ha’amaita’ira’a ’o tā rātou i fāri’i maoti tā rātou mau tauto’ora’a. E mea faufa’a ta’a ’ē āto’a ’ia ’ite ē, hō’ē ā hōho’a i rotopū i te feiā ha’apa’o maita’i nō te fenua Marite i te fāra’a mai te Fatu ’a aupuru ai ia rātou. Te aura’a nō te parau « ma te ’ā’au hō’ē », ’oia ho’i ma te tū te mana’o, ma te tāhō’ē ’e ma te rave ’āmui.

Te hō’ē o te mau mea i rave-tāhō’ē-hia e te feiā mo’a i roto i nā fenua to’opiti nei, ’o te fa’a’ite-pāpūra’a ïa ia Iesu Mesia, te ha’api’i-’āmui-ra’a i te parau a te Atua ’e te aupurura’a i te tahi ’e te tahi ma te aroha.¹²

’Ua riro na te mau ’āpe’e o te Fatu ’ei mea hō’ē i roto i te fā, te here ’e te ’ohipa. ’Ua ’ite rātou ’o vai rātou, ’ua ’ite rātou e aha te mea ’o tā rātou e rave, ’e ’ua nā reira rātou ma te here i te Atua ’e i te tahi ’e te tahi. E tuha’a rātou nō te hō’ē kāleidōsekōpa māere rahi, tei nu’u ma te ’ā’au hō’ē.

Te tahi mau ha’amaita’ira’a i fāri’ihia e rātou, ’o te ’īra’a ïa rātou i te Vārua Maita’i, te tupura’a te mau temeio i rotopū ia rātou, te tupura’a te ’Ēkālesia, ’aita ho’i e fe’i’i i rotopū i te nūna’a, ’e ’ua ha’amaita’i te Fatu ia rātou i roto i te mau mea ato’a.¹³

E nehenehe tātou e mana’o ē, te tumu nō tō rātou tāhō’ē rahi, nō te mea ïa ’ua mātau rātou iho i te Fatu. E tā’aira’a piri tō rātou ’e ’ōna, ’e ’ua riro rātou ’ei ’ite nō tāna misiōni hanahana, nō te mau semeio tāna i rave ’e nō tōna ti’afa’ahoura’a. ’Ua ’ite rātou ’e ’ua fāfā ho’i i te puta o tāna rima ’e o tāna ’āvae. ’Ua ’ite pāpū rātou ē, ’o ’oia te Mesia i parauhia, te Fa’aora o te ao nei. ’Ua ’ite rātou ē : « ’O ’oia te puna o te mau fa’aorara’a ato’a, te hau ’e te nu’ura’a mure ’ore i mua. »¹⁴

Noa atu ’aita tātou i ’ite i tō tātou Fa’aora ma tō tātou mata tāhuti nei, e ’ite rā tātou ē, tē ora nei ’oia. ’A ha’afātata ai tātou iāna, ’a ’imi hua ai tātou i te fāri’i i tō tātou ’itera’a nā roto i te Vārua Maita’i nō tāna misiōni hanahana, e roa’a ia tātou te hō’ē hāro’aro’a maita’i a’e nō tā tātou fā ; e vai mai te here o te Atua i roto i tō tātou ’ā’au ;¹⁵ ’e e noa’a te fa’aotira’a ’ia vai hō’ē i roto i te kāleidōsekōpa o tō tātou mau fēti’i, tō tātou mau pāroita, ’e tō tātou mau ’oire ; ’ē e aupuru tātou i te tahi ’e te tahi ma te rāve’a ’āpī ’e te maita’i roa a’e ».¹⁶

E tupu te mau temeio ’ia ’ohipa ’āmui ana’e te mau tamari’i a te Atua ma te arata’ihia e te Varua, nō te toro i te rima i te feiā i roto i te hepohepo.

E mau aroā tei nīnāhia e te pape ’e te mau ta’ata fa’aora

’Ua fa’aro’o tātou to’ofanu ’ā’amu nō te here o te mau veutupu, i ’itehia i rotopū i te nūna’a i te tupura’a te tahi ’ati rahi. Mai te ’oire nō Houston, tei pape-pu’e-hia i te matahiti i ma’iri a’enei. ’Ua vaiiho te ta’ata i tō rātou fifi i te hiti nō te haere e tauturu. ’Ua pi’i te hō’ē peresideni pupu peresibutero i tō te ’oire ’ia tauturu, ’e ’ua fa’anaho-’oi’oi-hia e 77 poti. ’Ua haere te feiā fa’aora rū nā roto i te mau vāhi i ’atihia, nō te arata’i i te tā’āto’ara’a o te mau ’utuāfare i te mau fare purera’a iō tātou ra, ’ei ha’apūra’a ’e ’ei vāhi fāri’ira’a i te tauturu. ’Ua rave ’āmui te mau mero ’e te mau mero ’ore ma te fā hō’ē.

Mau misiōnare e ha’api’i ra i te reo pāniora

I Santiago, Tīreni, ’ua hia’ai te hō’ē peresideni Sōtaiete Tauturu, ’ia tauturu i te mau tomo ’āi’a o tōna aroā, nō Haïti mai. Ma te ’āpo’o ’āmui ’e te feiā fa’atere o te autahu’ara’a, ’ua hō’ē te mana’o e tō te tahi atu feiā fa’atere ’ia hōro’a i te ha’api’ira’a reo pāniora nō teie mau tomo ’āi’a, nō te tauturu ia rātou ’ia fa’aō maita’i a’e i roto i tō rātou ’utuāfare apī. I te mau mahana ma’a po’ipo’i ato’a, e ruru ’āmui te mau misiōnare ’e tā rātou mau pīahi ’ana’anatae. Te mana’o tāhō’ē i roto i te reira ti’ahapa, e hi’ora’a fa’auru ïa nō ni’a i te mau ta’ata tei rau te ’aravihi i te tāvinira’a ma te ’ā’au hō’ē.

I Mehiko, ’ua tāta’ihānere te mau mero ’o tei tere to’ofanu hora nō te tauturu i te feiā i ’ati i roto te tahi mau ’āueuera’a fenua rahi roa. ’Ua haere mai rātou ma te mauha’a, te mātini ’e te here i tō rātou ta’ata tupu. ’A ruru tāhō’ē ai te mau rima tauturu i te hō’ē o te mau fare purera’a, nō te tīa’i i te mau arata’ira’a, ’ua putapū te tāvana ’oire nō Ixhuatán ma te roimata i tōna ’itera’a i « te aroha mau o te Mesia ».¹⁷

Tē hōro’a nei te Fatu, i teienei, i te rāve’a ia tātou ia ’āparau tāhō’ē i te ’āva’e tata’itahi i roto i tā tātou mau pupu autahu’ara’a ’e Sōtaiete Tauturu, ’ia riro tātou pā’āto’a ’ei feiā itoito a’e i roto i te kāleidōsekōpa o tā tātou pāroisa ’e ’aore rā ’āma’a—te hō’ē vāhi ’ua tano nō tātou pauroa, ’e e hina’arohia tātou pauroa.

E mea ta’a ’ē tō tātou haere’a tāta’itahi, tē haere ’āmui nei rā tātou. Tō tātou haere’a, e ’ere ïa nō ni’a i te mau mea i ravehia ’e ’aore rā i ha’erehia e tātou ; ’o te vāhi rā ’o tā tātou e ha’ere atu ’e te ta’ata e riro mai tātou, nā roto i te tāhō’ē. ’Ia ’āpo’o ’āmui tātou ma te arata’ihia e te Vārua Maita’i, e ’ite tātou tei hea tātou, ’e te vāhi i tītauhia ia tātou ’ia haere. E hōro’a mai te Vārua Maita’i i te hō’ē hi’ora’a ātea ’o tē ’ore e ’itehia e tō tātou mata tāhuti, nō te mea « ’ua ha’apurarahia te heheura’a i rotopū ia tātou »,¹⁸ ’e ’ia ’āmui ana’e tātou i te reira heheura’a, e hau atu ā te mea tā tātou e ’ite.

’A ’ohipa tāhō’ē ai tātou, tā tātou fā ’o te tūtonura’a ïa ’e te ravera’a i te hina’aro o te Fatu ; te mea e tūra’i ia tātou, ’o tō tātou ïa here i te Atua ’e i tō tātou veutupu,¹⁹ ’e tō tātou hina’aro rahi roa a’e, ’o te ’ohipara’a ïa ma te itoito,²⁰ ’ia nehenehe tātou ’ia fa’aineine i te ’ē’a nō te ho’i-hanahana-ra’a mai tō tātou Fa’aora. Te rāve’a hō’ē roa e manuia ai tātou, ’o te ’ohipara’a ïa « ma te ’ā’au hō’ē ».

Mai te pepe dānainā, tāmau ana’e i tō tātou tere ma te tō i roto i te tāhō’ē ’e te fā, te ta’ata iho ’e tōna huru ’e tāna mau tuha’a turu, ma te ha’a nō te fa’ariro i te reira ’ei ao i’ei’e roa atu ā ’e te hotu maita’i—hō’ē ta’ahira’a iti i te taime hō’ē ’e ma te au maita’i roa ’e tō tātou Fa’aora.

’Ua fafau tō tātou Fatu ’o Iesu Mesia ē, ’ia ruru ’āmui ana’e tātou i tōna i’oa, tei rotopū ïa ’oia ia tātou.²¹ Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, tē ora nei ’oia ’e ’ua ti’afa’ahou mai ’oia i terā po’ipo’i fa’atupura’a rā’au nehenehe ra, mai teie ato’a mahana. ’O ’oia te Ari’i nā ni’a roa i te tahi atu mau ari’i, « te Ari’i o te mau ari’i, e te Fatu o te mau fatu ».²²

’Ia hō’ē tātou i roto i te Metua ’e i tāna Tamaiti fānau tahi, ma te arata’ihia e te Vārua Maita’i, ’o tā’u ïa pure ha’eha’a i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.