Raugieties ar ticības acīm
Ja mēs izmeklējam un izvēlamies, ko pieņemt no vēstījuma ģimenei un ko ne, mēs aizēnojam mūsu mūžīgo redzējumu, piešķirot pārāk lielu nozīmi mūsu pieredzei šeit un tagad.
Neilgi pirms Jēzus tika sists krustā, Viņš tika aizvests pie Pilāta uz pili. „Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Pilāts neapmierinātā balsī jautāja. Jēzus atbildēja: „Mana valstība nav no šīs pasaules. … Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.”
Pilāts Viņam ciniski pajautāja: „Kas ir patiesība?”1
Mūsdienu pasaulē jautājums „Kas ir patiesība?” var būt ārkārtīgi sarežģīts pasaulīgam prātam.
Ievadot jautājumu „Kas ir patiesība?” Google meklētājā, parādās vairāk nekā miljons atbilžu. Mums ir vairāk informācijas mūsu mobilajos tālruņos nekā no ķieģeļiem celtā bibliotēkā. Mēs dzīvojam informācijas un viedokļu pārbagātībā. Mūs nepārtraukti ietekmē vilinoši un kārdinoši piedāvājumi.
Nav brīnums, ka šodienas apjukumā tik daudzi piekrīt vārdiem, ko Protagors pirms 2500 gadiem teica jaunajam Sokrātam: „Tas, kas ir patiesība tev,” viņš teica, „ir patiesība tev, un tas, kas ir patiesība man, ir patiesība man.”2
Patiesība, kas iegūta caur atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju
Svētīti ar atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju, mēs pazemīgi paziņojam, ka ir dažas lietas, kas ir pilnīgi un absolūti patiesas. Šīs mūžīgās, patiesās lietas ir vienlīdz patiesas katram Dieva dēlam un meitai.
Svētajos Rakstos ir mācīts: „Patiesība ir zināšanas par to, kas ir, kas bija un kas nāks.”3 Patiesība ietver lietas, kas jau ir notikušas un kas vēl tikai notiks, ļaujot mums saskatīt vairāk par to, kas notiek šobrīd.
Jēzus teica: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.”4 Patiesība mums parāda ceļu uz mūžīgo dzīvi un to var iegūt vienīgi caur mūsu Glābēju, Jēzu Kristu. Cita ceļa nav.
Jēzus Kristus mums māca, kā dzīvot, un caur Viņa veikto Izpirkšanu un augšāmcelšanos mums dāvā grēku piedošanu un nemirstību pēc nāves. Tā ir pilnīga patiesība.
Viņš mums māca, ka nav svarīgi, vai esam bagāti vai nabagi, slaveni vai mazpazīstami, izsmalcināti vai vienkārši. Mūsu laicīgās dzīves uzdevums ir stiprināt ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, izvēlēties labu, nevis ļaunu un ievērot Viņa baušļus. Lai gan mēs cildinām zinātnes un medicīnas sasniegumus, Dieva patiesība sniedzas daudz tālāk par tiem.
Pretstatā mūžības patiesībām vienmēr ir pastāvējuši viltojumi, kas novērš Dieva bērnu uzmanību no patiesības. Pretinieka argumenti vienmēr ir vieni un tie paši. Ieklausieties šajos, kas izskanēja pirms 2000 gadiem:
„Jūs nevarat zināt par to, ko jūs nevarat redzēt. … Lai arī ko cilvēks darītu, tas nav noziegums.”
[Dievs jūs nesvēta, bet] katram cilvēkam veicas atbilstoši viņa apdāvinātībai.”5
„Nav prātīgi, lai tāda būtne kā Kristus … [būtu] Dieva dēls.”6
„[Tas, kam jūs ticat, ir muļķīga tradīcija un] satraukta prāta iespaids.”7 Izklausās pēc mūsdienām, vai ne?
Ar evaņģēlija Atjaunošanu Dievs ir devis mums veidu, kā mācīties un uzzināt svarīgas garīgās patiesības: mēs tās mācāmies no Svētajiem Rakstiem, mūsu personīgajām lūgšanām un pašu pieredzēm, no mūsdienu praviešu un apustuļu padomiem un no Svētā Gara vadības, kurš mums palīdz „zināt patiesību par visu”.8
Patiesība ir garīgi atklāta
Mēs varam uzzināt Dieva lietas, ja mēs tās garīgi meklējam. Pāvils teica: „Neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars. … [Jo] tas ir garīgi apspriežams.”9
Palūkojieties uz šo Maikla Mērfija mākslas darbu. Raugoties no šī skatupunkta, ir grūti noticēt, ka tas ir māksliniecisks cilvēka acs atveidojums. Taču, lūkojoties uz punktiem no cita skatupunkta, jūs varat saskatīt mākslinieka radītā darba skaistumu.
Līdzīgi mēs varam saredzēt Dieva garīgos principus, raugoties uz tiem ar ticības acīm. Pāvils teica: „Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.”10
Svētie Raksti, mūsu lūgšanas, mūsu pieredzes, mūsdienu pravieši un Svētā Gara dāvana sniedz mums garīgu redzējumu par patiesību attiecībā uz mūsu ceļojumu šurp, uz Zemi.
Raudzīšanās uz „Ģimene — vēstījums pasaulei” ar ticības acīm
Paskatīsimies uz vēstījumu ģimenei ar ticības acīm.
Prezidents Gordons B. Hinklijs mūs iepazīstināja ar „Ģimene — vēstījums pasaulei”, sakot: „Ņemot vērā maldinošās filozofijas, kas tiek pieņemtas par patiesību, un maldināšanu attiecībā uz standartiem un vērtībām, kā arī vilinājumu un kārdinājumu — tikt pasaules aptraipītiem, mēs vēlamies jūs savlaicīgi brīdināt.”11
Vēstījums sākas šādi: „Visi cilvēki — vīrieši un sievietes — ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ikviens ir debesu vecāku mīlēts gara dēls vai meita, un tādēļ katrs ir apveltīts ar dievišķām īpašībām un likteni.”
Tā ir mūžīga patiesība. Mēs neesam dabas nejaušība.
Man ļoti patīk šie vārdi: „Pirmslaicīgajā dzīvē gara dēli un meitas pazina un pielūdza Dievu kā savu Mūžīgo Tēvu, un pieņēma Viņa ieceri.”12
Mēs jau dzīvojām pirms savas piedzimšanas uz Zemes. Mūsu individuālā identitāte ir mūsos iezīmogota uz mūžiem. Lai arī mēs to nespējam izprast līdz galam, mūsu garīgā izaugsme pirmslaicīgajā pasaulē ietekmē to, kādi esam šeit.13 Mēs pieņēmām Dieva ieceri. Mēs zinājām, ka piedzīvosim grūtības, sāpes un bēdas uz Zemes.14 Mēs arī zinājām, ka Glābējs nāks un, ja mēs būsim pierādījuši, ka esam cienīgi, mēs tiksim augšāmcelti, un „godība tiks pievienota pār [mūsu] galvām mūžīgi mūžos”.15
Vēstījums ģimenei ir skaidrs: „Mēs paziņojam, ka spēja radīt dzīvību ir piešķirta no Dieva. Mēs apliecinām dzīvības svētumu un tās nozīmīgumu Dieva mūžīgajā iecerē.”
Mūsu Tēva iecere mudina vīru un sievu ieaicināt šajā pasaulē bērnus un liek aizstāvēt nedzimušos bērniņus.
„Ģimene — vēstījums pasaulei” principi ir brīnišķi saistīti
Ja mēs izmeklējam un izvēlamies, ko pieņemt no vēstījuma ģimenei un ko ne, mēs aizēnojam mūsu mūžīgo redzējumu, piešķirot pārāk lielu nozīmi mūsu pieredzei šeit un tagad. Ja mēs — lūgšanu pilni — apdomāsim vēstījumu, raugoties uz to ar ticības acīm, mēs labāk sapratīsim, cik brīnišķi saistīti ir visi principi, kas apliecina cits citu, atklājot mūsu Tēva ieceri, ko Viņš ir paredzējis Saviem bērniem.16
Vai tad tas ir kāds brīnums, ja Tā Kunga pravieši paziņo Viņa gribu un dažiem joprojām rodas jautājumi? Protams, daudzi noraida praviešu teikto uzreiz,17 taču citi — lūgšanu pilni — apdomā savus godīgos jautājumus, kas tiks risināti ar pacietību un aplūkoti ar ticības acīm. Ja vēstījums ģimenei būtu atklāts citā gadsimtā, par to tāpat rastos jautājumi, tikai citādāki nekā mūsdienās. Viens no praviešu nolūkiem ir palīdzēt mums rast atbildes uz patiesiem jautājumiem.18
Pirms prezidents Rasels M. Nelsons kļuva par Baznīcas prezidentu, viņš teica: „Pravieši redz to, kas notiks. Viņi redz briesmas, kuras pretinieks ir sagatavojis jūsu ceļā. Pravieši redz arī lielās iespējas un privilēģijas, kas sagaida tos, kuri klausās ar nolūku paklausīt.”19
Es liecinu par Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma vienoto uzskatu patiesumu un garīgo spēku.
Pasaules atteikšanās no principiem
Manas dzīves laikā mēs esam pieredzējuši dramatiskas pārmaiņas pasaules uzskatos par daudziem principiem, kas ir mācīti vēstījumā par ģimeni. Manos pusaudža gados un laikā, kad biju tikko apprecējies, daudzi pasaulē vairs neievēroja Tā Kunga standartu, ko mēs saucam par Šķīstības likumu, — to, ka seksuālās attiecības ir paredzētas tikai starp vīrieti un sievieti, kuri ir likumīgi laulājušies. Kad man bija 20, 30 gadi, daudzi bija atteikušies no nedzimušo bērniņu svētās aizsardzības, jo aborts bija kļuvis arvien pieņemamāks. Pēdējos gados daudzi vairs neievēro Dieva likumu attiecībā uz to, ka laulība ir svēta savienība starp vīrieti un sievieti.20
Tas, kā daudzi vairs neievēro robežas, ko Tas Kungs ir devis, mums atgādina par dienu Kapernaumā, kad Glābējs paziņoja Savu dievišķumu un diemžēl „daudzi Viņa mācekļi … vairs nestaigāja Viņam līdzi”.
Tad Glābējs jautāja tiem divpadsmit: „Vai arī jūs gribat aiziet?”
Pēteris atbildēja:
„Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,
un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.”21
Ne visi atbilst tam, kas aprakstīts „Ģimene — vēstījums pasaulei”
Ir tik daudzi, gan jauni, gan veci, kuri ir uzticīgi un dzīvo saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju, lai gan viņu pašreizējā pieredze īsti nesaskan ar vēstījumu ģimenei: bērni, kuru dzīves ir satricinājusi šķiršanās; jaunieši, kuru draugi izsmej Šķīstības likumu; šķīrušies vīrieši un sievietes, kurus ir smagi ievainojusi laulātā neuzticība; vīri un sievas, kuriem nevar būt bērnu; vīrieši un sievietes, kuru laulātais netic atjaunotajam evaņģēlijam; vientuļas sievietes un vīrieši, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši apprecēties.
Kāds draugs, ar kuru esmu pazīstams jau gandrīz 20 gadus un kuru es ļoti apbrīnoju, nav precējies savas homoseksualitātes dēļ. Viņš ir palicis uzticīgs savām tempļa derībām, ir izkopis savus radošos un profesionālos talantus un ir godam kalpojis gan Baznīcā, gan sabiedrībā. Viņš man nesen teica: „Es spēju saprast cilvēkus manā situācijā, kuri izvēlas neievērot Šķīstības likumu pasaulē, kurā dzīvojam. Bet vai Kristus mūs neaicināja būt „ne no šīs pasaules”? Ir skaidrs, ka Dieva standarti atšķiras no pasaules standartiem.”
Cilvēku likumi bieži vien iziet ārpus Dieva likumu noteiktajām robežām. Tiem, kuri vēlas iepriecināt Dievu, notiekti ir vajadzīga ticība, pacietība un uzcītība.22
Mana sieva Ketija un es pazīstam kādu neprecētu māsu, kurai ir pāri 40 un kura ir ļoti apdāvināta savā profesijā un drosmīgi kalpo savā bīskapijā. Arī viņa ir ievērojusi Dieva likumus. Viņa rakstīja:
„Es sapņoju par dienu, kad tikšu svētīta ar vīru un bērniem. Es joprojām gaidu. Dažkārt šī situācija man liek justies aizmirstai un vientuļai, taču es cenšos koncentrēties nevis uz to, kā man nav, bet uz to, kas man ir un kā es varu palīdzēt citiem.
Kalpošana manai lielajai ģimenei bīskapijā un templī man ir palīdzējusi. Es neesmu aizmirsta vai vientuļa, jo es — tāpat kā mēs visi — esmu daļa no lielākas ģimenes.”
Ir Kāds, kurš saprot
Daži teiks: „Tu nesaproti manu situāciju.” Varbūt es nesaprotu, bet es liecinu, ka ir Kāds, kurš saprot.23 Ir Kāds, kurš zina jūsu grūtības, pateicoties Viņa upurim dārzā un pie krusta. Ja jūs Viņu meklēsiet un ievērosiet Viņa baušļus, es apsolu, ka Viņš jūs svētīs un atvieglos jūsu grūtības, ko vienam panest ir pārāk grūti. Viņš jums dos mūžīgus draugus un iespējas kalpot. Vēl svarīgāk — Viņš jūs piepildīs ar spēcīgu Svēto Garu un sniegs jums Savu dievišķo atzinību. Neviena izvēle vai alternatīva, kas noliedz Svētā Gara sadraudzību vai mūžības svētības, nav mūsu uzmanības vērta.
Es zinu, ka Glābējs ir dzīvs. Es liecinu, ka Viņš ir patiesi nozīmīgās patiesības avots un ka Viņš piepildīs visas svētības, kuras Viņš ir apsolījis tiem, kuri ievēro Viņa baušļus. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.