Lēmumi visai mūžībai

Elders Rasels M. Nelsons

no Divpadsmit apustuļu kvoruma

Gudra savas brīvības izmantošana, pieņemot personīgus lēmumus, atstāj izšķirošu ietekmi uz jūsu garīgo izaugsmi gan tagad, gan mūžībā.

Mani dārgie brāļi un māsas, katra mūsu dzīves diena ir lēmumu pieņemšanas diena. Prezidents Tomass S. Monsons ir mācījis mums, ka „lēmumi veido likteni”.¹ Gudra savas brīvības izmantošana, pieņemot personīgus lēmumus, atstāj izšķirošu ietekmi uz jūsu garīgo izaugsmi gan tagad, gan mūžībā. Mēs nekad neesam par jaunu, lai mācītos, un nekad par vecu, lai mainītos. Mūsu alkas mācīties un mainīties izriet no dievišķi iedvestās tieksmes pēc mūžīgās pilnveides.² Katra diena paver iespēju pieņemt lēmumus visai mūžībai.

Mēs esam mūžīgas būtnes — Debesu Vecāku gara bērni. Bībelē rakstīts, ka „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, … vīrieti un sievieti Viņš radīja”.³ Nesen es klausījos, kā bērnu koris dzied manu iemīļoto dziesmu „Es esmu Dieva bērns”.⁴ Es prātoju: „Kādēļ man nav gadījies dzirdēt, ka šo dziesmu daudz biežāk izpildītu mātes un uzticīgi tēvi?” Vai tad mēs visi neesam Dieva bērni? Patiesībā neviens no mums nekad nepārstās būt par Dieva bērnu!

Kā Dieva bērniem mums būtu jāmīl Viņu ar visu savu sirdi un dvēseli — jāmīl pat vairāk nekā savus laicīgos vecākus.⁵ Mums vajadzētu mīlēt tuvākos kā savus brāļus un māsas. Nav dižāku baušļu par šiem.⁶ Un mums būtu jāgodā ikviena cilvēka dzīvība — jebkurā tās attīstības posmā.

Svētie Raksti māca, ka ķermenis un gars ir cilvēka dvēsele.⁷ Kā duālas būtnes katrs no mums var pateikties Dievam par Viņa nenovērtējamo dāvanu — savu ķermeni un garu.

Cilvēka ķermenis

Ilgus gadus strādājot par ārstu, esmu ieguvis dziļu cieņu pret cilvēka ķermeni. Kā Dieva radīta dāvana tas ir patiesi apbrīnojams! Padomājiet par savām acīm, kas var redzēt, par ausīm, kas var dzirdēt, un pirkstiem, ar kuriem jūs sajūtat visas brīnumainās lietas, kas ir visapkārt. Jūsu smadzenes dod jums iespēju mācīties, domāt un spriest. Jūsu sirds nenogurstoši, ik dienu un nakti pumpē asinis, gandrīz bez jebkādas apziņas līdzdalības.⁸

Jūsu ķermenis prot sevi pasargāt. Sāpes brīdina, ka kaut kas nav labi un ka tam vajag pievērst uzmanību. Ik pa laikam jums uzbrūk infekcijas slimības, un tad asinīs izstrādājas antivielas, kas palielina jūsu spējas pretoties turpmākām infekcijām.

Jūsu ķermenis atjaunojas. Iegriezumi un sasitumi sadzīst. Lauzti kauli var atkal saaugt. Es minēju tikai pavisam nelielu daļiņu no daudzām apbrīnojamām Dieva dotām īpašībām, kas piemīt jūsu ķermenim.

Tomēr, šķiet, ka ikviena ģimene, ja ne pat katrs cilvēks, sastopas ar fiziskām vainām, kas prasa īpašu uzmanību.⁹ Tas Kungs mums ir atklājis veidu, kā tikt galā ar šīm grūtībām. Viņš ir teicis: „Es dodu cilvēkiem vājības, lai tie varētu būt pazemīgi; … jo, ja tie pazemojas … un tiem ir ticība Manī, tad Es darīšu, ka vājības kļūs tiem par spēku.”¹⁰

Sevišķi attīstīti gari bieži mājo nepilnīgā ķermenī.¹¹ Šāds ķermenis var kļūt par dāvanu, kas stiprina ģimeni, ja vien vecāki, māsas un brāļi labprātīgi piemērojas tam, lai aprūpētu bērnu, kurš piedzimis ar īpašām vajadzībām.

Arī novecošana ir Dieva dāvana, tāpat kā nāve. Jūs visus gaida laicīgā ķermeņa nāve, un tai ir izšķiroša loma Dieva dižajā laimes iecerē.¹² Kādēļ? Jo nāve ļauj jūsu garam atgriezties mājup pie Dieva.¹³ Raugoties no mūžīgās perspektīvas, nāve šķiet pāragra tikai tad, ja cilvēks nav sagatavojies tikties ar Dievu.

Tā kā jūsu ķermenim ir tik būtiska loma Dieva mūžīgajā iecerē, nav jābrīnās, ka apustulis Pāvils nodēvēja to par „Dieva namu”.¹⁴ Katrreiz, kad jūs ielūkojaties spogulī, paraugieties uz savu ķermeni kā uz templi. Šī patiesība, ja to ar pateicību sirdī sev ik dienas atgādināsiet, var atstāt labvēlīgu ietekmi uz to, kā izlemsiet rūpēties par savu ķermeni un to izmantot. Un pieņemtie lēmumi veidos jūsu likteni. Kā tā? Jūsu ķermenis ir jūsu gara templis. Un tas, kā izmantojat savu ķermeni, ietekmē jūsu garu. Lūk, pāris jautājumu, kas ietekmēs jūsu mūžīgo likteni:

Kā jūs izvēlēsities rūpēties par savu ķermeni un to izmantot?
Kādas garīgās īpašības jūs izvēlēsies attīstīt?

Cilvēka gars

Mūsu gars ir mūžīga būtne. Tas Kungs teica savam pravietim Ābrahāmam: „Tu biji izraudzīts pirms tu piedzimi.”¹⁵ Tas Kungs līdzīgi izteicās arī par Jeremiju¹⁶ un daudziem citiem.¹⁷ Viņš teica to arī par jums.¹⁸

Jūsu Debesu Tēvs pazīst jūs jau ļoti ilgu laiku. Jūs, kā Viņa dēli un meitas, tikāt izvēlēti nākt pasaulē tieši šajā laikā, lai vadītu Viņa diženo darbu uz šīs Zemes.¹⁹ Viņš izvēlējās jūs nevis kādu miesīgo pazīmju dēļ, bet gan tādēļ, ka jums piemīt tādas garīgas īpašības kā, piemēram, drosme, drošsirdība, sirds godaprāts, slāpes pēc patiesības, alkas pēc gudrības un vēlme kalpot apkārtējiem.

Dažas no šīm īpašībām jūs attīstījāt jau pirmslaicīgajā dzīvē. Citas jūs varat attīstīt šeit uz Zemes²⁰, nemitīgi pēc tā tiecoties.²¹

Pati centrālā no visām garīgajām īpašībām ir paškontrole — spēja savaldīt savas iegribas. Paškontrole palīdz izkopt jutīgu sirdsapziņu. Un sirdsapziņa nosaka katra cilvēka morālo rīcību, sastopoties ar grūtībām, kārdinājumiem un likstām. Gavēšana palīdz jūsu garam gūt virsroku pār fiziskajām iegribām. Gavējot jūs iegūstat pastiprinātu pieeju debesu palīdzībai, jo gavēnis palielina lūgšanu spēku. Kādēļ gan mums nepieciešama paškontrole? Dievs ir iedzīvinājis mūsos spēcīgu tieksmi pēc barības un mīlestības, kam ir izšķiroša nozīme, lai cilvēku dzimta varētu turpināties.²² Ja mēs savaldām savas tieksmes, paturot tās Dieva likumu noteiktajās robežās, mēs varam dzīvot ilgāk, izjust dziļāku mīlestību un visaptverošāku prieku.²³

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka vairums kārdinājumu, kas aicina novirzīties no Dieva laimes ieceres, ir saistīti ar šo tik būtisko, Dieva doto tieksmju ļaunprātīgu izmantošanu. Savu iegribu savaldīšana ne vienmēr ir viegla. Neviens no mums to nespēj visa pilnībā.²⁴ Mums visiem gadās kļūdīties. Mēs rīkojamies nepareizi. Mēs grēkojam. Ko lai mēs iesākam? Mēs varam mācīties no savām kļūdām un no sirds nožēlot savus grēkus.²⁵

Mēs varam mainīt savu uzvedību. Pat mūsu vēlmes var mainīties. Kā? Ir tikai viens ceļš. Patiesas pārmaiņas, paliekošas pārmaiņas var notikt tikai un vienīgi caur dziedinošo, attīrošo un stiprinošo Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas spēku.²⁶ Viņš mīl jūs — katru no jums!²⁷ Viņš sniedz jums piekļuvi Savam spēkam caur dedzīgu, patiesu un precīzu Viņa baušļu ievērošanu. Tas ir pavisam vienkārši un droši. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir pārmaiņu evaņģēlijs!²⁸

Cilvēks, kas ar gara spēku savalda savas miesiskās iegribas, spēj būt savu emociju un kaislību pavēlnieks, nenonākot to verdzībā. Šāda brīvība cilvēka garam ir tikpat būtiska kā skābeklis ķermenim! Brīvība no vergošanas savām iegribām ir patiesi atbrīvojoša!²⁹

Mums ir dota vaļa „izvēlēties brīvību un mūžīgo dzīvi … vai izvēlēties gūstu un nāvi”.³⁰ Ja mēs izvēlamies pārāko ceļu, kas ved uz brīvību un mūžīgo dzīvi, tas paredz stāšanos laulībā.³¹ Pēdējo dienu svētie sludina, ka „laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva iedibināta un ka ģimenei ir būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību”. Mēs zinām arī, ka „dzimumam ir ļoti būtiska loma, šī iezīme nosaka cilvēka identitāti un mērķi gan pirmslaicīgajā, gan laicīgajā, gan mūžīgajā dzīvē”.³²

Laulība starp vīrieti un sievieti ir Tā Kunga doktrīnas pamats, un tai ir izšķiroša nozīme Dieva mūžīgās ieceres īstenošanā. Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva dots pilnīgas zemes un debesu dzīves modelis. Dieva iedibināto laulību modeli nedrīkst pārkāpt, pārprast vai pārveidot.³³ Ne jau tad, ja vēlamies būt patiesi laimīgi. Dieva laulību modelis sargā svēto radīšanas spēku un sniedz laimi, kas izriet no īstenas laulāto intimitātes.³⁴ Mēs zinām, ka Dievs salaulāja Ādamu un Ievu, pirms viņiem tika dota iespēja baudīt laimi vīra un sievas savienībā.³⁵

Mūsdienu pilsoniskā pārvalde ir īpaši ieinteresēta tajā, lai nosargātu laulības institūciju, jo stipras ģimenes var nodrošināt labāko veselības aprūpi, izglītību, kā arī labklājību un pārticību turpmākajām paaudzēm.³⁶ Tomēr likumu rakstīšanā, pārrakstīšanā un realizēšanā pilsoniskās pārvaldes ļoti spēcīgi ietekmējas no sociālajām tendencēm un laicīgajām filozofijām. Taču neatkarīgi no tā, kādi likumi tiek pieņemti ar pilsoniskās likumdošanas spēku, Tā Kunga doktrīna attiecībā uz laulību un morāles normām ir nemainīga.³⁷ Neaizmirstiet, ka grēks, kaut arī cilvēku legalizēts, Dieva acīs ir un paliek grēks!

Lai gan mums savā laipnībā un līdzjūtībā jācenšas līdzināties savam Glābējam, kaut arī mums jāciena katra Dieva bērna jūtas un tiesības, mēs nevaram izmainīt Dieva doktrīnu. Mums nav tādu tiesību. Vienīgais, ko drīkstam, ir to studēt, izprast un aizsargāt.

Glābēja ceļš aicina dzīvot krietni. Tas paredz šķīstību pirms stāšanās laulībā un pilnīgu uzticību laulības ietvaros.³⁸ Tā Kunga ceļš ir vienīgais veids, kā mēs varam baudīt nezūdošu laimi. Sekojot Viņa ceļam, mēs varam baudīt dvēseles mieru un mūžīgu mieru savās mājās. Bet vislabākais ir tas, ka šīs ceļš ved uz mājām pie Viņa un mūsu Debesu Tēva, tas ved uz mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu.³⁹ Tas ir Dieva darba un godības pamatu pamats.⁴⁰

Mani dārgie brāļi un māsas, katra mūsu dzīves diena ir lēmumu pieņemšanas diena, un mūsu lēmumi veido mūsu likteni. Pienāks diena, kad katrs no mums stāvēs Tā Kunga tiesas priekšā.⁴¹ Katram no mums būs personīga intervija ar Jēzu Kristu.⁴² Mēs atskaitīsimies Viņam par lēmumiem, ko tikām pieņēmuši attiecībā uz savu ķermeni un garīgo īpašību izkopšanu, kā arī to, kā tikām godājuši Dieva iedibināto laulības un ģimenes dzīves modeli. Es dedzīgi lūdzu, kaut mēs veiktu gudru izvēli, pieņemot ikdienas lēmumus visai mūžībai! Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.