Vai mēs zinām, kas mums ir dots?
Kerola M. Stīvensa
Pirmā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā
Priesterības priekšraksti un derības paver iespēju iegūt Dieva apsolīto svētību pilnību, kas iespējama, pateicoties Glābēja veiktajai Izpirkšanai.
Paziņojumā „Ģimene — Vēstījums pasaulei” Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums pasludina: „Visi cilvēki — gan vīrieši, gan sievietes — ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ikviens ir Debesu vecāku mīlēts gara dēls vai meita, un tādējādi katrs ir apveltīts ar dievišķu dabu un sūtību.”1 Lai īstenotu šo sūtību, ikvienam Dieva dēlam un meitai nepieciešami priesterības priekšraksti un derības.
Mums ir nepieciešama kristīšanās. Tiekot iegremdēti kristību ūdeņos, mēs solām uzņemties Kristus Vārdu, vienmēr Viņu atcerēties, pildīt Viņa baušļus un kalpot Viņam līdz pat mūža galam, lai ar mums vienmēr varētu būt Viņa Gars.2
Mums ir nepieciešama Svētā Gara dāvana. Pateicoties šim priekšrakstam, mums ir iespēja pastāvīgi izjust Gara klātbūtni. Prezidents Vilfords Vudrafs mācīja: „Ikvienam vīrietim un sievietei, kuri ir pievienojušies Dieva baznīcai un tikuši kristīti, saņemot grēku piedošanu, ir tiesības uz atklāsmi, tiesības uz Svētā Gara klātbūtni, kas palīdzētu paveikt viņu darbus, audzināt bērnus un dot padomu gan bērniem, gan visiem tiem, pār kuriem šie cilvēki aicināti prezidēt. Nav tā, ka Svētā Gara klātbūtne būtu pieejama tikai vīriešiem, apustuļiem vai praviešiem, tā pienākas visiem uzticīgiem vīriešiem un sievietēm un ikvienam bērnam, kurš ir pietiekami pieaudzis, lai pieņemtu Kristus evaņģēliju.”3
Mums ir nepieciešams saņemt tempļa endaumentu. Elders M. Rasels Balards ir teicis: „Kad vīrieši un sievietes apmeklē templi, viņi visi tiek apdāvināti ar vienu un to pašu spēku, kas pēc savas definīcijas ir priesterības spēks. … Endauments pavisam burtiski ir spēka dāvinājums.”4
Mums ir nepieciešams veikt saistīšanās priekšrakstu, kas paver ceļu uz mūžīgo dzīvi — „[lielāko] no visām Dieva dāvanām”.5 Šo priesterības priekšrakstu var saņemt tikai vīrietis un sieviete abi kopā. Elders Rasels M. Nelsons mācīja: „Priesterības pilnvaras ir tikušas atjaunotas tālab, lai ģimenes varētu tikt saistītas uz mūžību.”6
Mums ir nepieciešama iespēja katru nedēļu atjaunot mūsu derības, pieņemot Svēto Vakarēdienu. Pēdējo dienu svēto pravieši un apustuļi ir mācījuši, ka, cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam ne vien savas kristību derības, bet „visas derības, kuras [esam slēguši] ar To Kungu”.7
Šie priesterības priekšraksti un derības paver iespēju iegūt Dieva apsolīto svētību pilnību, kas iespējama, pateicoties Glābēja veiktajai Izpirkšanai. Šīs svētības apbruņo Dieva dēlus un meitas ar spēku — Dieva spēku8 — un paver mums iespēju iegūt mūžīgo dzīvi jeb atgriezties Dieva klātbūtnē, lai dzīvotu kopā ar Viņu Viņa mūžīgajā ģimenē.
Nesen es kopā ar priesterības vadītājiem devos četros apciemojumos pie sievietēm, kuras dzīvo Hondurasā. Šīm sievietēm un viņu ģimenēm bija nepieciešamas priesterības atslēgas un pilnvaras, priesterības priekšraksti un derības, priesterības spēks un svētības.
Mēs apmeklējām kādu mīļu māsu, kura ir precējusies un kurai ir divi jauki bērni. Viņa uzticīgi un aktīvi iesaistās baznīcas dzīvē un māca saviem bērniem veikt pareizu izvēli. Viņas vīrs atbalsta šo viņas aktivitāti baznīcā, bet pats nav baznīcas loceklis. Viņiem ir stipra ģimene, taču, lai tā kļūtu vēl stiprāka, viņiem nepieciešamas turpmākas priesterības svētības. Viņiem vajag, lai tēvs saņemtu kristīšanās un Svētā Gara dāvāšanas priekšrakstu un lai viņam tiktu piešķirta priesterība. Viņiem ir nepieciešams priesterības spēks, ko var saņemt caur endaumentu un saistīšanu.
Kā nākamo mēs apmeklējām māju, kur dzīvo divas neprecētas māsas — sievietes ar ļoti stipru ticību. Vienai no šīm māsām ir dēls, kurš gatavojas doties misijā. Otra šobrīd ārstējas no vēža. Paguruma un izmisuma brīžos viņas atsauc atmiņā Glābēja veikto Izpirkšanu, un viņu sirdis pildās ar ticību un cerību. Viņām ir nepieciešamas turpmākas svētības un spēks, kas tiek saņemts caur tempļa priekšrakstiem. Mēs mudinājām viņas pievienoties dēlam, kurš gatavojas misijai, un kopīgi sagatavoties izpildīt šos priekšrakstus.
Kā pēdējo mēs apmeklējām kādu māsu, kuras vīrs nesen gāja bojā traģiskā negadījumā. Būdama jaunpievērstā, šī māsa nebija aptvērusi, ka viņai ir iespēja saņemt tempļa endaumentu un tikt saistītai ar savu vīru. Kad mēs mācījām, ka viņai un viņas mirušajam vīram ir iespēja iegūt šīs svētības, viņu piepildīja cerība. Zinot, ka, pateicoties tempļa priekšrakstiem un derībām, viņas ģimene var tikt saistīta, viņa ir ieguvusi ticību un apņēmību stāties pretī turpmākām grūtībām.
Šīs atraitnes dēls gatavojas saņemt Ārona priesterību. Viņa ordinēšana kļūs par lielu svētību šai sievietei un visai viņu ģimenei. Viņu mājās būs priesterības nesējs.
Tiekoties ar šīm uzticīgajām sievietēm Hondurasā, es redzēju, kā viņas cenšas panākt, lai viņu ģimenes turpinātu aktīvi dzīvot pēc evaņģēlija. Viņas pauda pateicību par bīskapijas locekļiem, kuri ievēro savas derības, iejūtīgi gādājot par viņām un palīdzot apmierināt viņu laicīgās un garīgās vajadzības. Tomēr katrai no šīm māsām bija arī daļēji neapmierinātas vajadzības.
Apmeklējot šīs māsas, kāds gudrs priesterības vadītājs pavaicāja, vai katra no viņām ir saņēmusi priesterības svētību. Un ikreiz atbilde bija noliedzoša. Todien katra no šīm māsām lūdza un saņēma priesterības svētību. Viņas visas raudāja, paužot pateicību par mierinājumu, norādījumiem, uzmundrinājumu un iedvesmu, ko saņēmušas no Debesu Tēva caur cienīgu priesterības nesēju.
Šīs māsas mani iedvesmoja. Viņas izrādīja godbijību pret Dieva spēku un pilnvarām. Es biju pateicīga arī par priesterības vadītājiem, kuri kopā ar mani apmeklēja šīs ģimenes. Atstājot katru māju, mēs kopīgi apspriedāmies, kā palīdzēt šīm ģimenēm saņemt priekšrakstus, kas nepieciešami, lai varētu turpināt derību ceļu un stiprināt savas mājas.
Mūsdienās pastāv liela nepieciešamība pēc tā, lai vīrieši un sievietes iegūtu dziļāku cieņu cits pret citu kā Dieva dēliem un meitām, kā arī lielāku godbijību pret mūsu Tēvu Debesīs un Viņa priesterību — Viņa spēku un pilnvarām.
Viņam ir iecere mūsu dzīvei, un, ja mēs pielietosim savu ticību un paļausimies uz Viņa ieceri, mūsu godbijība pret Dievu un Viņa priesterības spēku un pilnvarām pieaugs.
Pasaules mēroga apmācībās vadītājiem Ģimenes un baznīcas stiprināšana caur priesterību mums tika mācīts, ka māsām, kuru mājās nav priesterības nesēju, nav jājūtas vientuļām. Viņas tiek svētītas un stiprinātas caur priekšrakstiem, ko saņēmušas, un derībām, kuras turpina ievērot. Mums nevajadzētu vilcināties sniegt viņām nepieciešamo palīdzību. Elders M. Rasels Balards mācīja, ka katrai sievietei baznīcā vajadzētu zināt — viņai ir bīskaps, elderu kvoruma prezidents, mājskolotājs un citi cienīgi priesterības nesēji, uz kuriem viņa var paļauties, ka viņi atnāks uz viņas mājām un palīdzēs, un, kā piebilda māsa Rozmarija M. Viksoma — „iedos svētību”.9
Arī elders Balards mācīja: „Mūsu Tēvs Debesīs ir dāsns attiecībā uz Savu spēku. Visiem vīriešiem un visām sievietēm ir dota pieeja šim spēkam, lai tas varētu palīdzēt viņu dzīvē. Visi, kuri ir noslēguši svētas derības un kuri godā šīs derības, ir tiesīgi saņemt personīgu atklāsmi, tikt svētīti ar kalpojošajiem eņģeļiem [un] sazināties ar Dievu.”10
Mēs visi esam cits citam vajadzīgi. Dieva dēliem ir vajadzīgas Dieva meitas, un Dieva meitām ir vajadzīgi Dieva dēli.
Mums katram ir dažādas dāvanas un savas spēcīgās puses. Pirmās vēstules korintiešiem 12. nodaļā uzsvērts, ka ir nepieciešams, lai visi Dieva dēli un meitas — katrs no mums — pildītu savu personīgo lomu un pienākumus, darbojoties saskaņā ar Tā Kunga ieceri visu cilvēku labumam.11
Dieva dēli, vai jūs zināt, kas jūs esat? Vai jūs zināt, kas jums ir dots? Vai jūs esat cienīgi pielietot priesterību un iegūt priesterības spēku un svētības? Vai jūs pildāt savu lomu un pienākumus, stiprinot savas mājas kā tēvi, vectēvi, dēli, brāļi un onkuļi? Vai jūs izrādāt cieņu pret sievietēm, pret sievietes un mātes lomu?
Dieva meitas, vai mēs zinām, kas mēs esam? Vai mēs zinām, kas mums ir dots? Vai mēs esam cienīgas saņemt priesterības spēku un svētības? Vai mēs pateicīgi, pienācīgi un godbijīgi pieņemam mums sniegtās dāvanas? Vai mēs pildām savu lomu un pienākumus, stiprinot savas mājas kā mātes, vecmāmiņas, meitas, māsas un tantes? Vai mēs izrādām cieņu pret vīriešiem, pret vīrieša un tēva lomu?
Vai mēs kā derības dēli un meitas ticam savam Debesu Tēvam un Viņa mūžīgajai iecerei attiecībā uz mūsu dzīvi? Vai mēs ticam Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai? Vai mēs ticam, ka mums ir dievišķa daba un sūtība? Un vai mēs apzināmies, ka, tiecoties īstenot šo sūtību un iegūt visu, kas ir Tēvam12, mums ir svarīgi saņemt priesterības priekšrakstus un slēgt, ievērot un atjaunot savas derības ar To Kungu?
Mēs esam Debesu Vecāku mīlēti gara dēli un meitas ar dievišķu dabu un sūtību. Mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, mīlēja mūs pietiekami, lai atdotu par mums Savu dzīvību. Viņa veiktā Izpirkšana paver mums iespēju turpināt šo ceļu, lai caur svētajiem priesterības priekšrakstiem un derībām atgrieztos savās debesu mājās.
Šie priesterības priekšraksti un derības ir atjaunoti uz Zemes caur pravieti Džozefu Smitu, un pašlaik prezidentam Tomasam S. Monsonam ir visas priesterības atslēgas uz šīs Zemes.
Elders D. Tods Kristofersons mācīja: „Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai ir dotas priesterības pilnvaras, lai veiktu priekšrakstus, caur kuriem mēs varam slēgt saistošas derības ar savu Debesu Tēvu, darot to Viņa Svētā Dēla Vārdā. … Dievs turēs jums dotos solījumus, ja jūs godāsiet ar Viņu noslēgtās derības.”13
Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.