2010–2019
Vērsieties pie Jēzus Kristus
2019. gada aprīļa vispārējā konference


2:3

Vērsieties pie Jēzus Kristus

Ja mēs raugāmies uz Jēzu Kristu, Viņš mums palīdzēs dzīvot saskaņā ar noslēgtajām derībām un turēt godā savus aicinājumus kā Israēla elderiem.

Kad Jēzus gāja pa ielu pie Kapernaumas1 liela cilvēku pūļa ielenkumā, kāda sieviete, kura 12 gadus bija slimojusi ar kādu smagu slimību, izstiepa roku un aizskāra Viņa drēbju vīli. Nekavējoties viņa tika dziedināta.2

Svētajos Rakstos ir teikts, ka Jēzus, nomanīdams, „ka spēks no [Viņa] ir izgājis”3, „apgriezās ļaudīs”4 un „gribēja to ieraudzīt, kas to bija darījusi”5. „Bet sieva, redzēdama, ka viņa nav palikusi apslēpta”6, „nāca un krita Viņa priekšā pie zemes, un pateica Viņam visu patiesību”7.

Jēzus tai sacīja: „Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!”8

Jēzus Kristus izglāba šo sievieti. Viņa tika dziedināta fiziski, taču, kad Jēzus pagriezās, lai viņu ieraudzītu, viņa atklāja savu ticību Viņam, un Viņš dziedināja viņas sirdi.9 Viņš uzrunāja to ar mīlestību, atzinīgi novērtēja notikušo un svētīja viņu ar Savu mieru.10

Brāļi, būdami svētās priesterības nesēji, mēs esam iesaistīti glābšanas darbā. Pēdējā gadā Tas Kungs ir uzlicis šā darba vadību tieši uz Israēla elderu pleciem.11 Tas Kungs mums ir devis iedvesmojošu uzdevumu — strādājot ar mūsu māsām, mums ir jākalpo svētākā veidā, jāpaātrina Israēla sapulcināšana priekškara abās pusēs, jāveido savas mājas par ticības un evaņģēlija mācības svētnīcām un jāsagatavo pasaule Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai.12

Tāpat kā visās lietās, Glābējs ir parādījis mums ceļu: mums ir jāskatās uz Jēzu Kristu un jākalpo Viņam, tāpat kā Viņš skatījās uz Savu Tēvu un kalpoja Viņam.13 Glābējs to šādi pateica pravietim Džozefam:

„Griezieties pie Manis katrā domā, nešaubieties, nebaidieties.

Lūk, brūces, kas caurdurtas Manos sānos, un arī naglu rētas Manās rokās un kājās; esiet uzticīgi, turiet Manas pavēles, un jūs iemantosit Debesu valstību.”14

Pirmslaicīgajā dzīvē Jēzus apsolīja Savam Tēvam, ka darīs Sava Tēva prātu un būs mūsu Glābējs un Pestītājs. Kad Viņa Tēvs jautāja: „Kuru lai Es sūtu?”15 Jēzus atbildēja:

„Šeit Es esmu, sūti Mani.”16

„Tēvs, Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi.”17

Visas Savas mirstīgās dzīves laikā Jēzus turēja šo solījumu. Pazemībā, lēnprātībā un mīlestībā Viņš mācīja Sava Tēva mācību un darīja Sava Tēva darbu ar spēku un pilnvarām, ko Viņa Tēvs bija Viņam devis.18

Jēzus atdeva Savu sirdi Savam Tēvam. Viņš sacīja:

„Es Tēvu mīlu.”19

„Kas Viņam labpatīk, to Es daru vienumēr.”20

„Es nenācu … darīt Savu gribu, bet Tēva gribu, kas Mani ir sūtījis.”21

Būdams agonijā Ģetzemanē, Viņš lūdza: „Tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”22

Kad Tas Kungs aicina Israēla elderus „[vērsties pie Viņa] katrā domā” un „[skatīties uz brūcēm]” Viņa augšāmceltajā ķermenī, tas ir aicinājums novērsties no grēka un pasaules un pievērsties Viņam, un mīlēt Viņu, un kalpot Viņam. Tas ir aicinājums mācīt Viņa mācību un darīt Viņa darbu Viņa veidā. Tādējādi tas ir aicinājums pilnībā paļauties uz Viņu, atteikties no savas gribas un ziedot savu sirdi Viņam, un caur Viņa pestīšanas spēku kļūt līdzīgiem Viņam.23

Brāļi, ja mēs vērsīsimies pie Jēzus Kristus, Viņš mūs svētīs, lai mēs būtu Viņa elderi Israēlā — pazemīgi, lēnprātīgi, pakļāvīgi, pilni Viņa mīlestības.24 Un mēs nesīsim Viņa evaņģēlija un Viņa Baznīcas svētības savām ģimenēm un saviem brāļiem un māsām priekškara abās pusēs.

Prezidents Rasels M. Nelsons ir aicinājis mūs vērsties pie Jēzus Kristus tieši šādā veidā: „Kļūt par tik ietekmīgu mācekli nav viegli, un tas nenotiek automātiski. Mums ir jāpiesaista uzmanība Glābējam un Viņa evaņģēlijam. Cenšanās pievērsties Viņam katrā domā ir mentāli nogurdinoša. Taču, ja mēs to darām, mūsu šaubas un bailes pagaist.”25

Piesaistīt ir lielisks vārds. Tas nozīmē — stingri piesprādzēt, pievilkt un turēt klāt.26 Mēs piesaistām uzmanību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam, dzīvojot saskaņā ar savām derībām.

Kad mēs dzīvojam saskaņā ar savām derībām, tās ietekmē visu, ko mēs sakām un darām. Mēs dzīvojam paklausībā noslēgtajām derībām27, kad ikdienas ticībā veicam vienkāršus darbiņus, kas mūsu uzmanību vērš uz Jēzu Kristu: lūdzot no sirds Viņa Vārdā, mielojoties ar Viņa vārdu, vēršoties pie Viņa, lai nožēlotu savus grēkus, ievērojot Viņa baušļus, pieņemot Svēto Vakarēdienu un svētījot Viņa sabata dienu, pielūdzot Dievu Viņa svētajā templī tik bieži, cik vien mēs varam, un izmantojot Viņa svēto priesterību, lai kalpotu Dieva bērniem.

Šāda ziedošanās pilna rīcība, kas ir saskaņā ar noslēgtajām derībām, atver mūsu sirdi un prātu Glābēja pestīšanas spēkam un Svētā Gara svētījošai ietekmei. Rindiņu pēc rindiņas Glābējs izmaina mūsu raksturu, mēs arvien dziļāk pievēršamies Viņam, un mūsu derības atdzīvojas mūsu sirdī.28

Solījumi, ko mēs dodam savam Debesu Tēvam, kļūst par stingru apņemšanos un mūsu dziļākajām vēlmēm. Debesu Tēva mums dotie solījumi piepilda mūs ar pateicību un prieku.29 Mūsu derības pārstāj būt par noteikumiem, ko mēs ievērojam, un kļūst par dārgiem principiem, kas mūs iedvesmo un vada, un piesaista mūsu uzmanību Jēzum Kristum.30

Šāda dievbijīga rīcība ir pieejama visiem, jauniem un veciem. Jaunie vīrieši, kuriem ir svētā Ārona priesterība, viss, ko es šovakar teicu, attiecas uz jums. Es pateicos Dievam par jums. Jūs katru nedēļu padarāt svētus priekšrakstus un derības pieejamas miljoniem pēdējo dienu svēto. Kad jūs sagatavojat, svētījat vai pasniedzat Svēto Vakarēdienu, kalpojat norīkojumā, kristāt templī, uzaicināt draugu uz pasākumu vai izglābjat kādu sava kvoruma locekli, jūs darāt glābšanas darbu. Arī jūs varat katru dienu griezties pie Jēzus Kristus un dzīvot saskaņā ar savām derībām. Es jums apsolu: ja jūs tā darīsiet, jūs būsiet uzticami Tā Kunga kalpi tagad un kādu dienu — vareni Israēla elderi.

Brāļi, es zinu, ka tas viss var izklausīties biedējoši. Taču, lūdzu, atcerieties šos Glābēja vārdus: „Es neesmu viens, jo Tēvs ir pie Manis.”31 Tā tas ir arī ar mums. Mēs neesam vieni. Tas Kungs, Jēzus Kristus, un mūsu Debesu Tēvs mīl mūs, un Viņi ir ar mums.32 Tāpēc ka Jēzus vērsās pie Sava Tēva un nesa diženo Izpirkšanas upuri, mēs varam vērsties pie Jēzus Kristus ar pārliecību, ka Viņš mums palīdzēs.

Neviens no mums nav pilnīgs. Dažreiz mēs iestrēgstam. Mēs apjūkam vai zaudējam drosmi. Mēs paklūpam. Taču, ja mēs vērsīsimies pie Jēzus Kristus ar nožēlas pilnu sirdi, Viņš mūs pacels, šķīstīs no grēka, piedos mums un dziedinās mūsu sirdi. Viņš ir pacietīgs un laipns, Viņa pestīšanas mīlestība nekad nebeidzas un vienmēr ir pieejama.33 Viņš mums palīdzēs dzīvot saskaņā ar noslēgtajām derībām un turēt godā savu aicinājumu kā Israēla elderiem.

Un Tēvs svētīs mūs ar visu, kas nepieciešams, lai piepildītu Viņa nolūkus: „[visām lietām] … gan debesīs, gan uz zemes, [dzīvību un gaismu, Garu un spēku, sūtītiem] pēc Tēva gribas caur Jēzu Kristu, Viņa Dēlu.”34

Kad dievišķa gaisma un spēks ieplūst mūsu dzīvē, notiek trīs brīnumainas lietas:

Pirmkārt, mēs varam redzēt! Caur atklāsmi mēs sākam redzēt tā, kā Jēzus redzēja to sievieti: ne tikai viņas ārieni, bet sirdi.35 Kad mēs redzam tā, kā Jēzus, Viņš mūs svētī, lai mēs mīlētu ar Viņa mīlestību tos, kam kalpojam. Ar Viņa palīdzību tie, kam mēs kalpojam, redzēs Glābēju un sajutīs Viņa mīlestību.36

Otrkārt, mums ir priesterības spēks! Mums ir pilnvaras un spēks, lai rīkotos Jēzus Kristus Vārdā, lai „svētītu, vadītu, aizsargātu, stiprinātu un dziedinātu citus, un nestu brīnumus tiem, kurus [mēs] mīlam, un lai turētu [savu] laulību un ģimeni drošībā”.37

Treškārt, Jēzus Kristus iet ar mums! Kur mēs ejam, tur iet arī Viņš. Kad mēs mācām, māca arī Viņš. Kad mēs mierinām, mierina arī Viņš. Kad mēs svētījam, svētī arī Viņš.38

Brāļi, vai mums nav iemesla priecāties? Mums ir! Mums ir Dieva svētā priesterība. Kad mēs vērsīsimies pie Jēzus Kristus, dzīvosim saskaņā ar noslēgtajām derībām un piesaistīsim savu uzmanību Viņam, mēs apvienosimies ar mūsu māsām un kalposim svētākā veidā, sapulcināsim izklīdināto Israēlu priekškara abās pusēs, stiprināsim un aizzīmogosim savas ģimenes, un sagatavosim pasauli Tā Kunga, Jēzus Kristus, Otrajai atnākšanai. Tas notiks. Par to es liecinu.

Es noslēdzu ar šo savas sirds lūgšanu, lai mēs visi un ikviens vērstos pie Jēzus Kristus katrā domā. Nešaubieties. Nebīstieties. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Džeimss E. Talmidžs apgalvoja, ka Jēzus bija „Kapernaumas robežās”, kad notika šī dziedināšana (skat. Jesus the Christ [1916], 313. lpp.).

  2. Skat. Lūkas 8:43–44; skat. arī Mateja 5:25-29; Marka 9:20-21.

  3. Lūkas 8:46.

  4. Marka 5:30.

  5. Marka 5:32.

  6. Lūkas 8:47.

  7. Marka 5:33.

  8. Lūkas 8:48.

  9. Džeimss E. Talmidžs rakstīja, ka šai sievietei vērtīgāka par fizisko dziedināšanu bija pārliecība, ka Glābējs bija apmierinājis viņas sirds vēlmi un ka viņas ticība bija Viņam pieņemama (skat. Jesus the Christ, 318). Jēzus dziedināja viņu fiziski un garīgi un atvēra viņai ceļu uz glābšanu.

  10. Tas ir pamācoši, ka Jairs, sinagogas priekšnieks, bija ar Jēzu, kad notika šī dziedināšana. Jēzus bija ceļā uz Jaira māju, kur Viņš uzcēla Jaira meitu no mirušajiem. Sieviete, kuru Jēzus dziedināja, droši vien tika izdzīta no sinagogas savu ciešanu dēļ. Kad Jēzus viņu dziedināja, Viņš skaidri pavēstīja visiem klātesošajiem, tajā skaitā Jairam, ka viņa bija mīlēta meita, ticības sieviete, — vesela miesā un garā.

  11. Skat. D. Tods Kristofersons, „The Elders Quorum” (Liahona, 2018. g. maijs, 55.–58. lpp.), kur atrodama saruna par izmaiņām, kas veicamas, lai izveidotu vienu Melhisedeka priesterības kvorumu bīskapijā. Šo izmaiņu nolūks tika šādi paskaidrots kalpošanas norīkojumā tīmekļvietnes biežāk uzdoto jautājumu sadaļā: „Viens Melhisedeka priesterības kvorums bīskapijā vieno priesterības nesējus, lai viņi varētu izpildīt visus pestīšanas darba aspektus, tajā skaitā tempļa un ģimenes vēstures darbu, ko iepriekš koordinēja augsto priesteru grupas vadītājs” („This Is Ministering: Frequently Asked Questions”, question 8, ministering.ChurchofJesusChrist.org).

    Šie koriģējumi ir mainījuši bīskapijas misijas vadītāju un jauno tempļa un ģimenes vēstures vadītāju pakļautību bīskapijā, — tagad tie ir elderu kvoruma prezidija uzraudzībā. Kalpošana norīkojumā ģimenēm jau ir prezidija pārraudzībā, tomēr šie koriģējumi paredz glābšanas darba atbildības vadību nodot elderu kvoruma un Palīdzības biedrības rokās. Protams, bīskapam ir glābšanas darba atslēgas bīskapijā, taču viņš deleģē šī darba pienākumu un pilnvaras elderu kvoruma prezidentam, lai bīskaps varētu pavadīt vairāk laika ar savu ģimeni, stiprinot jauniešus un kalpojot par soģi Israēlā.

  12. Skat. Rasels M. Nelsons, „Nepagurstot mēs visi Dievam kalposim” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 118.–119. lpp.; Rasels M. Nelsons, „Kļūsim par priekšzīmīgiem pēdējo dienu svētajiem” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 113.–114. lpp.; Kventins L. Kuks, „Padziļināta un paliekoša pievēršanās Debesu Tēvam un Tam Kungam, Jēzum Kristum” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 8.–12. lpp.

  13. Tēvs sūtīja Jēzu Kristu pasaulē (skat. Jāņa 17:18).

  14. Mācības un Derību 6:36–37.

  15. Ābrahāma 3:27.

  16. Ābrahāma 3:27.

  17. Mozus 4:2.

  18. Svētajos Rakstos ir vairākas reizes pierakstīts Jēzus teiktais par Viņa Tēva darba darīšanu un Viņa Tēva doktrīnas mācīšanu. Skat., piemēram, Jāņa 5:19 (Jēzus dara to, ko redz Tēvu darām); Jāņa 5:36 (Tēvs deva Savam Dēlam darbu, ko darīt); Jāņa 8:26 (Jēzus mācīja to, ko bija saņēmis no Sava Tēva); Jāņa 14:28 (Jēzus paziņoja: „Tēvs ir lielāks nekā Es”); 3. Nefija 11:32 (Viņa doktrīna Viņam ir Tēva dota).

  19. Jāņa 14:31.

  20. Jāņa 8:29.

  21. Jāņa 6:38; skat. arī Jāņa 5:30.

  22. Lūkas 22:42.

  23. Vārdam griezties šajā rakstvietā (skat. Mācības un Derību 6:36–37) ir nozīmes, kas atbilst Tā Kunga aicinājumam: pagriezties ar seju pret; vērst savu uzmanību uz; paļauties uz; meklēt; gaidīt ar cerībām; paturēt prātā kā gala mērķi; sagaidīt vai jau iepriekš priecāties (skat. merriam-webster.com, “look”).

  24. Skat. Mācības un Derību 121:41–42. Kristum piemītošās īpašības, kas minētas šajos Svēto Rakstu pantos, ir Gara dāvanas, kas gūstamas caur Jēzus Kristus žēlastību un labvēlību. Tās padara Israēla elderus par Viņa elderiem.

  25. Rasels M. Nelsons, „Drawing the Power of Jesus Christ into Our Lives,” Liahona, 2017. g. maijs, 41.

  26. Skat. merriam-webster.com, “rivet.”

  27. Lai lasītu diskusiju par dzīvošanu paklausībā noslēgtajām derībām, skat. Donalds L. Halstroms, „Living a Covenant Life”, Ensign, 2013. g. jūn., 46.–49. lpp. Šis raksts tika adaptēts no garākas uzrunas, kas tika teikta 2011. gada maijā Brigama Janga Universitātes Aidaho filiālē. Garāko versiju skat. Donald L. Hallstrom, “A Covenant Life” (Brigham Young University–Idaho devotional, May 10, 2011), byui.edu.

  28. Skat. Jeremijas 31:31–33, kur Tas Kungs paziņo, ka Viņš slēgs jaunu derību ar Israēla namu, kas būs rakstīta viņu sirdīs. Šis derību tēls, kas ierakstīts mūsu sirdī, vai derību tēls, kas atdzīvojas mūsu sirdī, ir atrodams arī Pāvila rakstos (skat. 2. korintiešiem 3:3; Ebrejiem 8:10). Diskusiju par pievēršanu un sirdi skat. Deivids A. Bednārs, „Converted unto the Lord”, Liahona, 2012. g. nov., 106.–109. lpp.

  29. Svētā Vakarēdiena maizes svētīšanas lūgšanā ir skaisti pausts mūsu derību attiecību raksturs ar mūsu Debesu Tēvu. Tēva glābšanas iecerē mēs slēdzam derības ar mūsu Debesu Tēvu, taču derību nolūki tiek piepildīti, un mēs kvalificējamies apsolītajām svētībām caur To Kungu, Jēzu Kristu; Viņš ir Starpnieks. Svētā Vakarēdiena priekšrakstā mēs liecinām Tēvam (īstenībā no jauna slēdzam derību ar Viņu), ka esam ar mieru uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, vienmēr atcerēties Viņu un turēt Viņa baušļus, lai Viņa Gars (Svētais Gars) vienmēr būtu ar mums.

    Dāvanas Tēva solījumos nāk caur Jēzus Kristus pestīšanas stiprinošo spēku. Piemēram, kā mācījis prezidents Rasels M. Nelsons, Jēzus Kristus ir visa prieka avots (skat. „Prieks un garīgā izdzīvošana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. nov., 82. lpp.). Tādēļ savas uzmanības piesaistīšana Jēzum Kristum nes prieku mūsu dzīvē, lai kādi būtu mūsu apstākļi.

  30. Prezidents Ezra Tafts Bensons uztvēra šo uzvedības un orientācijas izmaiņu ietekmi, kad teica: „Kad paklausība pārstāj būt kairinoša un kļūst par to, ko mēs meklējam, tajā brīdī Dievs apdāvinās mūs ar spēku” (citēts no Donald L. Staheli, “Obedience—Life’s Great Challenge,” Ensign, May 1998, 82).

  31. Jāņa 16:32.

  32. Tālāku diskusiju par to, ka Tēvs un Dēls rūpējas par mums, ir ieinteresēts mūsos, mīl mūs un ir iesaistīts mūsu dzīvē, skat. Džefrijs R. Holands, „The Grandeur of God”, Liahona, 2003. g. nov., 70.–73. lpp.; Henrijs B. Airings, „Walk with Me”, Liahona, 2017. g. maijs, 82.–85. lpp. Skat. arī Mateja 18:20; 28:20; Mācības un Derību 6:32; 29:5; 38:7; 61:36; 84:88.

  33. Skat. Romiešiem 8:35–39; 1. korintiešiem 13:1–8; Moronija 7:46–47.

  34. Mācības un Derību 50:27. Ņemiet vērā, ka Tas Kungs dod visiem, kas ir ordinēti un sūtīti, šo solījumu, kas attiecas uz un ir ierobežots ar konkrētu tam doto uzdevumu:

    „Tas ir nozīmēts būt lielākais, neskatoties, ka viņš ir vismazākais un kalps visiem.

    Tādēļ viņš ir visu lietu īpašnieks; jo visas lietas ir pakļautas viņam, gan debesīs, gan uz zemes, dzīvība un gaisma, Gars un spēks, sūtīti pēc Tēva gribas caur Jēzu Kristu, Viņa Dēlu.

    Bet neviens cilvēks nav visu lietu īpašnieks, ja vien viņš nav šķīstīts un attīrīts no visiem grēkiem.

    Un, ja jūs esat šķīstīti un attīrīti no visiem grēkiem, jūs lūgsit, ko vien jūs gribēsit Jēzus Vārdā, un tas tiks darīts” (Mācības un Derību 50:26–29).

  35. Skat. 1. Samuēla 16:7; 1. Korintiešiem 2:14. Piemēru šai svētībai, kad kāds redz tā, kā Jēzus, skat. prezidenta Henrija B. Airinga stāstā par viņa pieredzi, kad viņš bija bīskaps kādam jaunam vīrietim, kurš bija izdarījis noziegumu. Tas Kungs teica toreizējam bīskapam Airingam: „Es tev ļaušu viņu redzēt tā, kā Es viņu redzu” (“Walk with Me,” 84).

  36. Šis ir solījums un uzdevums, ko Glābējs deva ļaudīm pie tempļa Pārpilnības zemē. Viņš pavēlēja viņiem dzīvot tā, lai Viņa gaisma un Viņa piemērs būtu viņos, lai viņi varētu turēt Viņu augstu kā gaismu pasaulei savā dzīvē un savos uzaicinājumos citiem — nākt pie Viņa. Ja Viņa sekotāji tā dzīvo un tā aicina citus, citi sajutīs Viņu un saskatīs Viņu Tā Kunga kalpos. (Skat. 3. Nefija 18:24–25.)

  37. Skat. Russell M. Nelson, “The Price of Priesthood Power,” Liahona, May 2016, 68.

  38. Skat. Mācības un Derību 84:88.