Augļi
Pievērsiet savas acis un savas sirdis mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, un tam mūžīgajam priekam, kas ir iemantojams vienīgi caur Viņu.
Es zinu, ko jūs domājat! Vēl tikai viena uzstāšanās, un mēs dzirdēsim prezidentu Nelsonu. Cerot noturēt jūsu uzmanību vēl dažas minūtes, kamēr mēs gaidām mūsu mīļo pravieti, es esmu izraudzījies ļoti pievilcīgu tēmu: mans temats ir augļi.
Pateicoties krāsai, tekstūrai un saldmei, kas piemīt ogām, banāniem, arbūziem un mango, kā arī vēl eksotiskākiem augļiem, piemēram, kivano un granātāboliem, augļi jau izsenis ir bijusi vērtīga delikatese.
Savā laicīgajā kalpošanā Glābējs pielīdzināja labus augļus tam, kam ir mūžīga vērtība. Viņš teica: „No viņu augļiem jums būs tos pazīt.”1 „Katrs labs koks nes labus augļus.”2 Viņš mudināja mūs ievākt „augļus mūžīgai dzīvībai”.3
Redzēdams kādu spilgtu sapni, kuru mēs visi labi zinām no Mormona Grāmatas, pravietis Lehijs attopas „tumšā un drūmā tuksnesī”. Tur ir netīra ūdens upe, tumsības migla, sveši ceļi un aizliegtas takas, kā arī dzelzs marga4, kas gar šauro jo šauro taku vedina pie skaista koka, kurā ir augļi, kas padara cilvēku laimīgu. Atstāstot savu sapni, Lehijs teica: „Es … nobaudīju tā augli; … tas bija vissaldākais no visiem, kādus es jebkad … biju baudījis. … [Un] tas piepildīja manu dvēseli ar ļoti lielu prieku.” Šis auglis bija daudz iekārojamāks par jebkuru citu augli.5
Koka un tā augļu nozīme
Ko tad simbolizē šis koks ar pašiem vērtīgākajiem augļiem? Tas simbolizē Dieva mīlestību6 un vēsta par mūsu Debesu Tēva apbrīnojamo izpirkšanas ieceri. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”7
Šie vērtīgie augļi simbolizē Glābēja ne ar ko nesalīdzināmās Izpirkšanas brīnumainās svētības. Pēc šīs mirstīgās dzīves mēs ne vien turpināsim dzīvot, bet caur ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu un baušļu ievērošanu mūsu grēki var tikt piedoti, lai kādudien mēs, būdami tīri un šķīsti, varētu stāties mūsu Tēva un Viņa Dēla priekšā.
Šī koka augļu nobaudīšana simbolizē arī to, ka mēs pieņemam atjaunotā evaņģēlija priekšrakstus un derības, tiekot kristīti, saņemot Svētā Gara dāvanu un ienākot Tā Kunga namā, lai tiktu apdāvināti ar spēku no augšienes. Caur Jēzus Kristus labvēlību un savu derību godāšanu mēs iegūstam neizmērojamu apsolījumu: mēs uz visu mūžību varēsim dzīvot kopā ar saviem taisnīgajiem ģimenes locekļiem.8
Nav nekāds brīnums, ka eņģelis, aprakstot šo augli, teica, ka tas ir „pats lielākais prieks dvēselei”.9 Tā tas tiešām ir!
Izaicinājums — palikt uzticīgiem
Kā mēs visi esam sapratuši, pat pēc atjaunotā evaņģēlija vērtīgo augļu nobaudīšanas mums nav viegli turpināt būt patiesiem un uzticīgiem Tam Kungam, Jēzum Kristum. Kā jau šajā konferencē daudzkārt ticis teikts, mēs joprojām sastopamies ar traucēkļiem, maldiem, apmulsumu, satraukumu, vilinājumiem un kārdinājumiem, kas cenšas atraut mūsu sirdi no Glābēja un, Viņam sekojot, baudītā prieka un dailes.
Ņemot vērā šīs likstas, Lehija sapnī ir ietverts arī brīdinājums! Otrpus upei atrodas plašā ēka ar dažāda gadagājuma ļaudīm, kas rāda ar pirkstiem, izsmej un ņirgājas par Jēzus Kristus taisnīgajiem sekotājiem.
Šajā ēkā esošie ļaudis zobojas un smejas par tiem, kuri ievēro baušļus, cerot diskreditēt un nozākāt viņu ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Un, tiekot pakļauti šiem verbālajiem šaubu un nievu uzbrukumiem, daži no ticīgajiem, kuri ir nobaudījuši augli, sāk kaunēties no evaņģēlija, ko reiz tika pieņēmuši. Viņus pavedina pasaules maldīgie vilinājumi; viņi novēršas no koka un no tā augļiem un, izsakoties Svēto Rakstu vārdiem, „[atkrīt] uz aizliegtajām takām, un [pazūd]”10.
Mūsdienu pasaulē pretinieka „celtnieku brigādes” strādā virsstundas, lai strauji paplašinātu lielo un plašo ēku. Tās piebūve ir izstiepusies pāri upei, cerībā ieskaut mūsu mājas, kamēr nicinātāji un zobgaļi dienu un nakti bļaustās savos interneta ruporos.11
Prezidents Nelsons skaidro: „Pretinieks ir četrkāršojis savus centienus, lai sagrautu cilvēku liecību un kavētu Tā Kunga darbu.”12 Atcerēsimies Lehija vārdus: „Mēs viņiem nepievērsām uzmanību.”13
Kaut arī mums nav jābaidās, mums ir jābūt modriem. Laiku pa laikam nebūtiski sīkumi var izsist mūs no garīgā līdzsvara. Lūdzu, neļaujiet saviem jautājumiem, citu apvainojumiem, neticīgiem draugiem vai neveiksmīgām kļūdām un vilšanās gadījumiem atraut jūs no saldajām, šķīstajām un dvēseli piepildošajām svētībām, ko dāvā šī koka vērtīgie augļi. Pievērsiet savas acis un savas sirdis mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, un tam mūžīgajam priekam, kas ir iemantojams vienīgi caur Viņu.
Džeisona Hola ticība
Jūnijā mēs ar manu sievu Keitiju piedalījāmies Džeisona Hola bērēs. Viņš aizgāja no šīs dzīves 48 gadu vecumā, kalpojot par elderu kvoruma prezidentu.
Lūk, tas, ko pats Džeisons ir stāstījis par atgadījumu, kas izmainīja viņa dzīvi:
„[15 gadu vecumā] ar mani nirstot [atgadījās] nelaime. … Es [lauzu] kaklu, un puse no mana ķermeņa tika paralizēta. Es vairs nespēju pakustināt savas kājas un daļēji arī rokas. Es vairs nevarēju pastaigāt, nostāvēt … un pastāvīgi paēst. Es tik tikko spēju paelpot un parunāt.”14
„Dārgais Tēvs [Debesīs],” es lūdzos, „ja man būtu kaut vai tikai manas rokas, es zinu, ka spētu to izturēt. Lūdzu, Tēvs, lūdzu! …
Paturi manas kājas, Tēvs. Es [lūdzu] vienīgi par to, lai spētu izmantot savas rokas.”15
Džeisons nekad neatguva kontroli pār savām rokām. Vai jūs varat saklausīt balsis no plašās ēkas? „Džeison Hol, Dievs nedzird tavas lūgšanas! Ja Dievs tik tiešām ir mīlošs Dievs, kā gan Viņš varēja tevi tā atstāt? Kālab lai tu ticētu Kristum?” Džeisons Hols dzirdēja viņu balsis, taču viņš nepievērsa tām uzmanību. Tā vietā viņš baudīja minētā koka augļus. Viņa ticība Jēzum Kristum kļuva nesatricināma. Viņš absolvēja universitāti un salaulājās templī ar Koleti Kolmenu, kuru dēvēja par savu mūža mīlestību.16 Pēc 16 laulības gadiem notika vēl viens brīnums — viņiem piedzima viņu dārgais dēls Kolmens.
Kā viņi stiprināja savu ticību? Kolete paskaidro: „Mēs paļāvāmies uz Dieva ieceri. Un tas dāvāja mums cerību. Mēs zinājām, ka Džeisons [kādudien] būs vesels. … Mēs zinājām, ka Dievs ir nodrošinājis mums Glābēju, [Jēzu Kristu], kura izpērkošais upuris ļauj mums turpināt raudzīties uz priekšu, kad mēs jau gribam padoties.”17
Uzstājoties Džeisona bērēs, desmitgadīgais Kolmens pastāstīja, ka viņa tētis ir iemācījis viņam, ka „Debesu Tēvam [ir] iecere mūsu dzīvei, dzīve uz Zemes būs lieliska un mēs varēsim dzīvot ģimenēs. … Taču … mums nāksies iziet cauri grūtībām, un mēs pieļausim kļūdas.”
Kolmens turpināja, sakot: „Debesu Tēvs sūtīja uz Zemes Savu Dēlu, Jēzu. Viņa uzdevums bija būt nevainojamam. Dziedināt cilvēkus. Mīlēt viņus. Un pēc tam izciest par visām mūsu sāpēm, bēdām un grēkiem. Tad Viņš nomira par mums.” Tad Kolmens piebilda: „Tā kā Jēzus to paveica, Viņš zina, kā es tagad jūtos.
Trīs dienas pēc Savas nāves Jēzus … atkal atdzīvojās ar nevainojamu ķermeni. Tas man ir svarīgi, jo es zinu, ka … mana [tēta] ķermenis būs nevainojams un mēs būsim kopā kā ģimene.”
Kolmens noslēdza, sakot: „Katru vakaru, kopš es vēl biju mazulītis, mans tētis man teica: „Tētis tevi mīl, Debesu Tēvs tevi mīl, un tu esi labs puika.””18
Prieks ir iegūstams, pateicoties Jēzum Kristum
Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidro, kādēļ Holu ģimene nezaudē prieku un cerību. Viņš teica:
„Priekam, ko mēs jūtam, ir maza saistība ar mūsu dzīves apstākļiem, bet tas ir vistiešākajā mērā saistīts ar to, kam mēs savā dzīvē pievēršamies.
Ja mēs savā dzīvē pievēršamies Dieva pestīšanas iecerei … un Jēzum Kristum, un Viņa evaņģēlijam, mēs varam just prieku — neatkarīgi no tā, kas notiek vai nenotiek mūsu dzīvē. Prieks izriet no Viņa un pateicoties Viņam. Viņš ir visa prieka avots. …
Ja mēs raugāmies uz pasauli …, mēs nekad neiepazīsim prieku. … [Prieks] ir dāvana, kas tiek iegūta, apzināti cenšoties dzīvot taisnīgi, kā to mācīja Jēzus Kristus.”19
Apsolījums — jums atgriežoties
Ja jums kādu laiku ir pietrūcis minētā koka augļu, es lūdzu, lai jūs saprastu, ka Glābēja rokas allaž ir pastieptas jums pretim. Viņš mīloši aicina: „Nožēlojiet grēkus un nāciet pie Manis!”20 Viņa augļu ir pa papilnam, un to raža nekad nebeidzas. Tos nevar nopirkt par naudu, un tie netiek liegti nevienam, kurš tos patiesi vēlas.21
Ja jūs vēlaties atgriezties pie šī koka un no jauna nobaudīt tā augļus, sāciet ar lūgšanu, vēršoties pie sava Debesu Tēva. Ticiet Jēzum Kristum un Viņa izpērkošā upura spēkam. Es apsolu jums — ja jūs pievērsīsieties Glābējam „katrā domā”22, jūs no jauna iemantosiet šī koka augli, kas būs jums tīkams un priecēs jūsu dvēseli kā „lielākā no visām Dieva dāvanām”23.
Pirms trim nedēļām es ļoti uzskatāmi pārliecinājos par to, kādu prieku dāvā Glābēja augļi, jo mēs ar Keitiju apmeklējām Lisabonas tempļa iesvētīšanu Portugālē. Atjaunotā evaņģēlija patiesās mācības ienāca Portugālē 1975. gadā, kad tur sāka valdīt reliģijas brīvība. Daudzi cildeni svētie, kuri šo augli pirmoreiz nobaudīja tad, kad 1600 kilometru apkaimē vēl nebija nevienas draudzes, dievnama vai tempļa, kopā ar mums līksmoja par to, ka tagad šī koka vērtīgie augļi ir rodami arī Tā Kunga namā Lisabonā, Portugālē. Es tik ļoti cienu un godāju šos pēdējo dienu svētos, kuri ir no sirds turpinājuši pieķerties Glābējam!
Glābējs teica: „Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”24
Šorīt, uzrunājot Baznīcas locekļus visā pasaulē, prezidents Nelsons teica: „Mani dārgie brāļi un māsas, jūs esat dzīvs pierādījums tiem augļiem, kas tiek gūti, sekojot Jēzus Kristus mācībām.” Tad viņš piebilda: „Es jums pateicos! Es jūs mīlu!”25
Mēs mīlam jūs, prezident Nelson!
Es esmu aculiecinieks tam atklāsmes spēkam, kas piemīt mūsu dārgajam prezidentam. Viņš ir Dieva pravietis. Tāpat kā sendienu Lehijs, prezidents Rasels M. Nelsons aicina, lai mēs un visa Dieva saime nāktu un nobaudītu šī koka augli. Kaut mums pietiktu pazemības un spēka, lai sekotu viņa padomam!
Es pazemīgi liecinu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Viņa mīlestība, Viņa spēks un Viņa labvēlība dāvā mums visu, kam ir nezūdoša vērtība. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.