Rast prieku Kristū
Drošākais veids, kā rast prieku šajā dzīvē, ir pievienoties Kristum, lai palīdzētu citiem.
Tas Kungs nelūdz mūsu Ārona priesterības jauniešiem darīt visu, taču tas, ko Viņš lūdz, iedveš godbijību.
Pirms dažiem gadiem mūsu mazā ģimene piedzīvoja ko tādu, ar ko šajā kritušajā pasaulē saskaras daudzas ģimenes. Mūsu jaunākais dēls Teners Kristians Lands saslima ar vēzi. Viņš bija apbrīnojama dvēsele — tāds, kādi bieži mēdz būt deviņgadīgie. Viņš bija pārgalvīgi draiskulīgs, un tajā pašā laikā viņam piemita satriecoša izpratne par garīgām lietām. Viņš bija velnēns un eņģelis, draiskulis un jaukumiņš. Kad viņš bija mazs un katru dienu mūs mulsināja ar savām draiskulībām, mēs prātojām, vai viņš izaugs par pravieti vai banku laupītāju. Lai nu kā, šķita, ka viņš atstās pēdas šajā pasaulē.
Tad viņš ļoti saslima. Nākamo trīs gadu laikā modernā medicīna pielietoja ļoti drosmīgus ārstēšanas paņēmienus, tostarp arī divas kaulu smadzeņu pārstādīšanas, kuru laikā viņš saslima ar plaušu karsoni, kas viņam lika pavadīt 10 nedēļas bez samaņas pie elpināmā aparāta. Brīnumainā kārtā viņš īsā laikā atveseļojās, bet tad vēzis atgriezās.
Neilgi pirms viņa nāves Tenera slimība bija ieperinājusies viņa kaulos, un pat ar spēcīgām pretsāpju zālēm viņam tik un tā sāpēja. Viņš knapi varēja piecelties no gultas. Kādā svētdienas rītā viņa mamma Kelīna iegāja viņa istabā, lai viņu apraudzītu, pirms ģimene devās uz baznīcu. Viņa bija pārsteigta, ieraugot, ka viņam kaut kā bija izdevies saģērbties, un viņš sēdēja uz gultas malas, caur sāpēm cenšoties aizpogāt krekla pogu. Kelīna apsēdās viņam līdzās. „Tener,” viņa sacīja, „vai tu esi pārliecināts, ka jūties pietiekami labi, lai dotos uz baznīcu? Varbūt tev vajadzētu palikt mājās un atpūsties.”
Viņš skatījās grīdā. Viņš bija diakons. Viņam bija kvorums. Un viņam bija uzticēts uzdevums.
„Man šodien ir jāiznēsā Svētais Vakarēdiens.”
„Nu, es esmu pārliecināta, ka kāds to var izdarīt tavā vietā.”
„Es zinu,” viņš teica, „bet … es redzu, kā cilvēki uz mani skatās, kad es iznēsāju Svēto Vakarēdienu. Es domāju, ka tas viņiem palīdz.”
Tā nu Kelīna palīdzēja viņam aizpogāt kreklu un sasiet kaklasaiti, un viņi brauca uz baznīcu. Acīmredzot, norisinājās kaut kas svarīgs.
Es ierados baznīcā pēc kādas agrākas sanāksmes un tāpēc biju ļoti pārsteigts, ieraugot Teneru sēžam diakonu rindā. Kelīna man klusām pastāstīja, kāpēc viņš tur atradās un ko viņš bija sacījis: „Tas palīdz cilvēkiem.”
Tā es skatījos, kā diakoni piegāja pie Svētā Vakarēdiena galda. Viņš viegli atbalstījās pret citu diakonu, kamēr priesteri tiem pasniedza maizes traukus. Un tad Teners aizšļūca līdz savai nozīmētajai vietai un pieturējās pie sola gala, lai varētu nostāvēt, kamēr pasniedza Svēto Vakarēdienu.
Šķita, ka ikviens dievkalpojuma zālē viņu vēroja, viņa cīņas aizkustināts, kamēr viņš pildīja savu vienkāršo uzdevuma daļu. Kaut kā Teners pauda klusu sprediķi, svinīgi, piesardzīgi ejot no rindas uz rindu — viņa pliko galvu klāja sviedri — pārstāvot Glābēju tā, kā to dara diakoni. Šī reiz nelokāmā diakona ķermenis pats bija nedaudz ievainots, salauzts un samocīts, labprātīgi ciešot, lai kalpotu citiem, ienesot viņu dzīvēs Glābēja Izpirkšanas simbolus.
Redzot, kā viņš izturējās pret diakona amatu, tas lika arī mums par to domāt citādi — par Svēto Vakarēdienu, par Glābēju un par diakoniem, skolotājiem un priesteriem.
Es brīnos par to vārdos neizteikto brīnumu, kas viņam torīt lika tik drosmīgi atsaukties tam klusajam, liegajam kalpošanas aicinājumam, un par visu mūsu augošo jauniešu spēku un spējām, kad viņi pieliek pūles, lai atsauktos pravieša aicinājumam — iestāties Dieva bataljonā un pievienoties glābšanas un paaugstināšanas darbā.
Katru reizi, kad diakons tur rokā Svētā Vakarēdiena trauku, mums tiek atgādināts par Pēdējo vakariņu, Ģetzemanes, Golgātas un dārza kapa svēto stāstu. Kad Glābējs Saviem apustuļiem sacīja: „To darait Mani pieminēdami,” 1 Viņš caur laikmetiem uzrunāja arī katru no mums. Viņš runāja par nebeidzamu brīnumu, ko Viņš sniegs, kad diakoni, skolotāji un priesteri pasniegs Viņa simbolus un aicinās Viņa bērnus pieņemt Viņa Izpirkšanas dāvanu.
Visi Svētā Vakarēdiena priekšraksta simboli mums norāda uz šo dāvanu. Mēs domājam par maizi, ko Viņš reiz lauza, — un maizi, ko tagad mūsu priekšā lauž priesteri. Mēs domājam par svētītā šķidruma nozīmi tolaik un tagad, kad Svētā Vakarēdiena lūgšanu vārdi plūst no jauno priesteru mutēm uz mūsu sirdīm un debesīm, atjaunojot derības, kas savieno mūs ar Kristus glābšanas spēku. Mēs varam domāt par to, ko nozīmē tas, ka diakons mums pienes svētos simbolus, stāvēdams tur, kur stāvētu Jēzus, ja Viņš būtu šeit, piedāvādams atvieglot mūsu nastas un sāpes.
Par laimi, jaunajiem vīriešiem un sievietēm nav jāsaslimst, lai atklātu prieku un nolūku kalpošanā Glābējam.
Elders Deivids A. Bednārs mācīja, ka, lai mēs kļūtu tādi, kādi ir misionāri, mums ir jādara tas, ko dara misionāri, un tad „rindiņu pēc rindiņas un priekšrakstu pēc priekšraksta, … [mēs] pakāpeniski vara[m] kļūt par tādu misionāru … kādu [mūs] vēlas redzēt Glābējs”. 2
Līdzīgi, ja mēs vēlamies „būt tādi kā Jēzus”, 3 mums ir jādara tas, ko dara Jēzus, un kādā ievērojamā teikumā Tas Kungs paskaidro, kas ir tas, ko Viņš dara, sakot: „Jo lūk, šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.” 4
Glābēja misija vienmēr un mūžīgi mūžos ir bijusi kalpot Savam Tēvam, glābjot Viņa bērnus.
Un drošākais veids, kā rast prieku šajā pasaulē, ir pievienoties Kristum, lai palīdzētu citiem.
Šis vienkāršais un patiesais princips iedvesmoja Bērnu un jauniešu programmas izveidi.
Visu Bērnu un jauniešu programmas aktivitāšu un mācību mērķis ir palīdzēt jaunajiem cilvēkiem kļūt līdzīgākiem Jēzum, pievienojoties Viņam Viņa glābšanas un paaugstināšanas darbā.
Bērnu un jauniešu programma ir rīks, lai palīdzētu katram Sākumskolas bērnam un jaunietim pieaugt māceklībā un gūt ticībā balstītu vīziju par to, kāds ir laimes ceļš. Viņi var priekpilni gaidīt un ilgoties pēc derību ceļa pieturvietām — kristībām un Svētā Gara dāvanas piešķiršanas un piederības pie kvorumiem un Jauno sieviešu klasēm, kur viņi jutīs prieku par palīdzēšanu citiem, sniedzot Kristum līdzīgu kalpošanu. Viņi izvirzīs lielus un mazus mērķus, kas viņu dzīvē radīs līdzsvaru un palīdzēs kļūt līdzīgākiem Glābējam. „Jauniešu spēkam” konferences un žurnāli, žurnāls Draugs, kā arī Gospel Living (Dzīve evaņģēlijā) lietotne viņiem palīdzēs rast patiesu prieku Kristū. Viņi izbaudīs svētības, ko sniedz ierobežota lietojuma tempļa rekomendācija, un sajutīs Elijas garu caur Svētā Gara ietekmi, cenšoties saņemt tempļa un ģimenes vēstures darba svētības. Viņus vadīs arī patriarhālās svētības. Pēc laika viņi dosies uz tempļiem, lai tiktu apdāvināti ar spēku un rastu tur prieku, būdami mūžīgi saistīti ar savām ģimenēm, lai notiek, kas notikdams.
Spītējot pandēmijas pretvējam un citām katastrofām, Bērnu un jauniešu programmas visu apsolījumu izpildīšana joprojām ir procesā, — un šo darbu nevar atlikt. Mūsu jaunieši nevar gaidīt, līdz pasaule pati sevi sakārtos, pirms viņi iepazīst Glābēju. Daži no viņiem jau tagad pieņem lēmumus, ko viņi nepieņemtu, ja saprastu, kāda ir viņu un Glābēja patiesā identitāte.
Un tā, steidzamais sauciens no Dieva bataljoniem liktenīgajai apmācībai skan: „Visi uz klāja!”
Mammas un tēti, jūsu dēliem ir nepieciešams, lai jūs viņus tagad atbalstītu tikpat aizrautīgi, kā jebkad agrāk, kad viņus nodarbināja maznozīmīgākas lietas, tādas kā piespraudītes un nozīmītes. Mātes un tēvi, priesterības un jauno sieviešu vadītāji, ja jūsu jaunieši saskaras ar grūtībām, Bērnu un jauniešu programma palīdzēs viņus vest pie Glābēja, un Glābējs viņiem sniegs mieru. 5
Kvorumu un klašu prezidiji, rīkojieties un ieņemiet savu pilntiesīgo vietu Tā Kunga darbā!
Bīskapi, savienojiet savas atslēgas ar kvorumu prezidentu atslēgām, un jūsu kvorumi — un jūsu bīskapija — izmainīsies uz visiem laikiem.
Un jums, jaunajai paaudzei, es liecinu, ka es zinu, ka jūs esat mīļoti Dieva dēli un meitas un ka Viņam ir darbs, ko Viņš vēlas, lai jūs paveiktu.
Kad jūs ar visu sirdi, spēku, prātu un izturību pacelsieties līdz savu aicinājumu augstumiem, jūs iemācīsieties mīlēt Dievu, turēt savas derības un paļauties uz Viņa priesterību, strādājot, lai svētītu citus, sākot ar savām mājām.
Es lūdzu, lai jūs censtos — ar šim laikam atbilstošu divkāršu enerģiju — katru dienu kalpot, izrādīt ticību, nožēlot grēkus un pilnveidoties, lai jūs būtu cienīgi saņemt tempļa svētības un nezūdošo prieku, kas gūstams tikai Jēzus Kristus evaņģēlijā. Es lūdzu, lai jūs sagatavotos kļūt par to centīgo misionāru, uzticīgo vīru vai sievu, mīlošo tēvu vai māti, par ko jums ir apsolīts galu galā kļūt, ja būsiet patiesi Jēzus Kristus mācekļi.
Kaut jūs varētu palīdzēt sagatavot pasauli Glābēja atnākšanai, aicinot visus nākt pie Kristus un saņemt Viņa īstenotās Izpirkšanas svētības. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.