Tādēļ palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami
Šodien es paplašinu savu aicinājumu lūgt Dievu — visiem cilvēkiem no visām valstīm visā pasaulē.
Mani dārgie brāļi un māsas, Savas laicīgās kalpošanas pēdējās nedēļas laikā Jēzus mācīja Saviem mācekļiem: „Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”1
Starp „briesmām, kurām ir jānāk” pirms Viņa Otrās Atnākšanas, ir „[kari] un karu daudzināšana … bada laiki un zemestrīce dažās vietās”.2
Mācībā un Derībās Glābējs ir teicis: „Un viss būs satraukts; … jo bailes nāks pār visiem ļaudīm.”3
Mēs noteikti dzīvojam satraukuma laikā. Daudzi cilvēki baidās no nākotnes, un daudzu cilvēku sirdis ir novērsušās no ticības Dievam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum.
Ziņas ir pilnas ar ziņojumiem par vardarbību. Tiešsaistē tiek publicēta morālā nomelnošana. Tiek demolētas kapsētas, baznīcas, mošejas, sinagogas un reliģiskās svētnīcas.
Globālā pandēmija ir sasniegusi gandrīz vai katru pasaules nostūri — miljoniem cilvēku ir inficēti, vairāk nekā miljons cilvēku ir miruši. Ir traucēta skolu absolvēšana, baznīcu dievkalpojumi, laulības, misionāru kalpošana un virkne citu svarīgu dzīves notikumu. Turklāt neskaitāmi cilvēki ir atstāti vienatnē un izolācijā.
Ekonomikas krīzes ir radījušas problēmas ļoti daudziem cilvēkiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem mūsu Debesu Tēva bērniem.
Mēs esam redzējuši, kā cilvēki kaismīgi izmanto savas tiesības uz miermīlīgu protestu, un mēs esam redzējuši saniknotu pūļu dumpjus.
Tajā pašā laikā mēs turpinām novērot konfliktus visā pasaulē.
Es bieži domāju par tiem no jums, kuri cieš, raizējas, ir nobijušies vai jūtas vientuļi. Es katram no jums apliecinu, ka Tas Kungs jūs pazīst, ka Viņš ir nomodā par jūsu raizēm un ciešanām un ka Viņš jūs mīl — cieši, personiski, dziļi un mūžīgi.
Katru vakaru, kad es lūdzu Dievu, es lūdzu, lai Tas Kungs svētī visus tos, kurus nomāc bēdas, sāpes, vientulība un skumjas. Es zinu, ka citi Baznīcas vadītāji izsaka to pašu lūgšanu. Mūsu sirdis — individuāli un kolektīvi — jūt jums līdzi, un mūsu lūgšanas paceļas pie Dieva jūsu labad.
Pagājušajā gadā es vairākas dienas pavadīju ASV ziemeļaustrumu daļā, apmeklējot Amerikas un Baznīcas vēstures vietas, piedaloties sanāksmēs ar mūsu misionāriem un mūsu Baznīcas locekļiem, kā arī tiekoties ar valdības un uzņēmumu vadītājiem.
Svētdien, 20. oktobrī, es uzstājos lielā sanāksmē netālu no Bostonas, Masačūsetsā. Runājot es izjutu pamudinājumu teikt: „Es lūdzu jūs … lūgt Dievu par šo valsti, par mūsu vadītājiem, par mūsu ļaudīm un par ģimenēm, kas dzīvo šajā diženajā valstī, ko dibinājis Dievs.”4
Es arī teicu, ka Amerika un daudzas pasaules valstis, tāpat kā agrāk, atrodas vēl vienās svarīgās krustcelēs un tām ir vajadzīgas mūsu lūgšanas.5
Mans lūgums nebija ietverts manis sagatavotajās piezīmēs. Šie vārdi nāca pie manis, jo es sajutu, ka Gars mudina mani aicināt klātesošos lūgt Dievu par savu valsti un par saviem vadītājiem.
Šodien es paplašinu savu aicinājumu lūgt Dievu — visiem cilvēkiem no visām valstīm visā pasaulē. Neatkarīgi no tā, kā jūs lūdzat Dievu vai ko jūs pielūdzat, lūdzu, pielietojiet savu ticību — lai kāda arī būtu jūsu ticība — un lūdziet Dievu par savu valsti un par savas valsts vadītājiem. Kā es teicu pagājušā gada oktobrī Masačūsetsā, mēs šodien atrodamies nozīmīgās vēstures krustcelēs, un pasaules tautām ir ārkārtīgi vajadzīga dievišķa iedvesma un vadība. Runa nav par politiku vai vadlīnijām. Runa ir par mieru un dziedināšanu, kas var nākt pie atsevišķām dvēselēm, kā arī pie valstu dvēseles — to pilsētām, ciemiem un ciematiem — caur Miera valdnieku un visas dziedināšanas avotu, Kungu Jēzu Kristu.
Dažu pēdējo mēnešu laikā man radās iespaids, ka vislabākais veids, kā palīdzēt pašreizējā pasaules situācijā, ir visiem cilvēkiem pilnīgāk paļauties uz Dievu un pievērst Viņam savu sirdi caur sirsnīgu lūgšanu. Pazemība un debesu iedvesmas meklēšana, lai izturētu un pārvarētu to, kas mūs sagaida, būs mūsu drošākais un nekļūdīgākais veids, kā pārliecinoši virzīties uz priekšu šajos grūtajos laikos.
Svētajos Rakstos tiek īpaši izceltas Jēzus teiktās lūgšanas, kā arī Viņa mācības par lūgšanu Viņa laicīgās kalpošanas laikā. Jūs atminēsities Tā Kunga lūgšanu:
„Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds.
Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.”6
Šī koncentrētā, skaistā lūgšana, kas bieži tiek atkārtota visu kristiešu vidū, liek skaidri saprast, ka tas ir piemēroti — tieši lūgt „Mūsu [Tēvu] debesīs!” pēc atbildēm uz to, kas mūs satrauc. Tāpēc lūgsim Dievu pēc dievišķas vadības.
Es aicinu jūs vienmēr lūgt Dievu.7 Lūdziet Dievu par savu ģimeni. Lūdziet Dievu par valstu vadītājiem. Lūdziet Dievu par drosmīgiem cilvēkiem, kuri ir pirmajās rindās pašreizējās cīņās pret sociālajām, vides, politiskajām un bioloģiskajām sērgām, kas ietekmē visus cilvēkus visā pasaulē — bagātos un nabagos, jauniešus un sirmgalvjus.
Glābējs mums mācīja neierobežot to, par ko mēs lūdzamies. Viņš teica: „Mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs ļaunprātīgi izmanto un kas jūs vajā.”8
Pie Golgātas krusta, kur Jēzus nomira par mūsu grēkiem, Viņš pielietoja to, ko Viņš mācīja, lūgdams: „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.”9
Patiesa lūgšanās par tiem, kurus varētu uzskatīt par mūsu ienaidniekiem, pauž mūsu pārliecību, ka Dievs var izmainīt mūsu sirdis un citu cilvēku sirdis. Šādām lūgšanām vajadzētu stiprināt mūsu apņēmību veikt visas nepieciešamās pārmaiņas mūsu pašu dzīvē, ģimenēs un kopienās.
Neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, kādā valodā jūs runājat, vai izaicinājumiem, ar kuriem jūs saskaraties, Dievs dzird un atbild jums Savā paša veidā un Savā paša laikā. Tā kā mēs esam Viņa bērni, mēs varam tuvoties Viņam, lai gūtu palīdzību, mierinājumu un atjaunotu vēlmi panākt pozitīvas pārmaiņas pasaulē.
Ar lūgšanām pēc taisnīguma, miera, par trūcīgajiem un slimajiem bieži vien nepietiek. Pēc tam, kad mēs esam nometušies ceļos lūgšanā, mums ir jāceļas augšā un jādara viss iespējamais, lai palīdzētu gan sev, gan citiem.10
Svētie Raksti ir pilni ar piemēriem par ticīgiem cilvēkiem, kuri apvienoja lūgšanas ar rīcību, lai izmainītu savu un citu cilvēku dzīvi. Piemēram, Mormona Grāmatā mēs lasām par Ēnosu. Ir novērots, ka „apmēram divas trešdaļas no viņa īsās grāmatas apraksta lūgšanu vai lūgšanu virkni, un atlikusī grāmatas daļa liecina par to, ko viņš darīja saņemto atbilžu rezultātā”.11
Mums ir daudz piemēru tam, kā lūgšana izmainīja mūsu pašu Baznīcas vēsturi, sākot ar Džozefa Smita pirmo lūgšanu balsī meža izcirtumā netālu no viņa vecāku baļķu mājas 1820. gada pavasarī. Meklējot piedošanu un garīgo vadību, Džozefa lūgšana atvēra debesis. Šodien mēs esam ieguvēji no pravieša Džozefa un citiem uzticīgajiem pēdējo dienu svēto vīriešiem un sievietēm, kuri lūdza Dievu un rīkojās, lai palīdzētu nodibināt Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu.
Es bieži domāju par tādu uzticīgu sieviešu lūgšanām kā Mērija Fīldinga Smita, kura ar Dieva palīdzību drosmīgi aizveda savu ģimeni no pieaugošām vajāšanām Ilinoisā uz drošību šajā ielejā, kur viņas ģimene plauka gan garīgajā, gan laicīgajā ziņā. Kad bija dedzīgi uz ceļiem lūgusi Dievu, viņa smagi strādāja, lai pārvarētu savus izaicinājumus un svētītu savu ģimeni.
Lūgšana mūs pacilās un apvienos kopā kā atsevišķus cilvēkus, kā ģimenes, kā baznīcu un kā pasauli. Lūgšana ietekmēs zinātniekus un palīdzēs viņiem izgudrot vakcīnas un zāles, kas izbeigs šo pandēmiju. Lūgšana mierinās tos, kas zaudējuši kādu tuvinieku. Tā palīdzēs mums saprast, ko darīt mūsu personīgajai aizsardzībai.
Brāļi un māsas, es mudinu jūs divkāršot savu apņemšanos lūgt Dievu. Es aicinu jūs lūgt Dievu savos kambaros, savās ikdienas gaitās, savās mājās, savās bīskapijās un vienmēr savās sirdīs.12
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vadītāju vārdā es jums pateicos par jūsu lūgšanām par mums. Es mudinu jūs arī turpmāk lūgt Dievu, lai mēs varētu saņemt iedvesmu un atklāsmi — lai vadītu Baznīcu cauri šiem grūtajiem laikiem.
Lūgšana var mainīt mūsu pašu dzīvi. Būdami motivēti ar sirsnīgu lūgšanu, mēs varam pilnveidoties un palīdzēt citiem darīt to pašu.
Es no savas pieredzes zinu, kāds spēks ir lūgšanai. Nesen es biju viens pats savā kabinetā. Man tikko kā rokai bija veikta medicīniska procedūra. Tā bija melna un zila, pietūkusi un sāpēja. Sēžot pie sava rakstāmgalda, es nevarēju koncentrēties uz svarīgiem un būtiskiem jautājumiem, jo šīs sāpes novērsa manu uzmanību.
Es nometos ceļos un lūdzu, lai Tas Kungs palīdz man koncentrēties, lai es varētu paveikt savu darbu. Es piecēlos un atgriezos pie papīru kaudzes uz sava rakstāmgalda. Gandrīz uzreiz manā prātā radās skaidrība un uzmanība, un es spēju pabeigt savas steidzamās lietas.
Pasaules pašreizējā haotiskā situācija var šķist biedējoša, ņemot vērā daudzās problēmas un izaicinājumus. Taču šī ir mana kvēlā liecība: ja mēs lūgsim un vaicāsim Debesu Tēvam vajadzīgās svētības un vadību, mēs zināsim, kā mēs varam svētīt savu ģimeni, kaimiņus, kopienu un pat valsti, kurā mēs dzīvojam.
Glābējs lūdza Dievu un tad Viņš „gāja apkārt, labu darīdams”,13 pabarojot nabagus, sniedzot drosmi un atbalstu grūtībās nonākušajiem un mīlestībā, piedošanā un mierā sniedzoties pretī visiem, kas nāca pie Viņa. Viņš vēl arvien sniedzas mums pretī.
Es aicinu visus Baznīcas locekļus, kā arī mūsu kaimiņus un citu ticības grupu draugus visā pasaulē darīt tā, kā Glābējs ieteica Saviem mācekļiem: „Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami”14 pēc miera, mierinājuma, drošības un pēc iespējām kalpot cits citam.
Cik gan varens ir lūgšanas spēks un cik gan nepieciešamas mūsdienu pasaulē ir mūsu ticības lūgšanas Dievam un Viņa mīļotajam Dēlam! Atcerēsimies un novērtēsim lūgšanas spēku. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.