Vispārējā konference
Ļaujiet Dievam gūt virsroku
2020. gada oktobra vispārējā konference


18:51

Ļaujiet Dievam gūt virsroku

Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē?

Mani dārgie brāļi un māsas, es esmu tik pateicīgs par šīs konferences brīnišķīgajiem vēstījumiem un manu šī brīža privilēģiju — jūs uzrunāt.

Vairāk nekā 36 gadu gaitā, kopš esmu bijis apustulis, manu uzmanību allaž ir saistījusi mācība par Israēla sapulcināšanu.1 Mani ir intriģējis pilnīgi viss ar to saistītais, ieskaitot Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba kalpošanu un viņu vārdu nozīmi;2 viņu dzīvi un viņu sievas; derību, kurā Dievs ar tiem stājās un turpināja caur viņu pēcnācējiem;3 divpadsmit cilšu izklīdināšanu un daudzskaitlīgajiem pravietojumiem par to sapulcināšanu mūsu dienās.

Es esmu studējis par sapulcināšanu, lūdzis par to, baudījis katru ar to saistīto rakstvietu un lūdzis, lai Tas Kungs padziļinātu manu izpratni.

Tad nu iedomājieties, cik iepriecināts es nesen jutos, tiekot vedināts pie kādas jaunas atziņas! Pateicoties divu ebreju pētnieku palīdzībai, es uzzināju, ka viena no senebreju vārda Israēls nozīmēm ir „ļaut Dievam gūt virsroku”.4 Tādējādi vārds Israēls jau pats par sevi norāda, ka attiecīgais cilvēks ir ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku. Šis skatījums saviļņo manu dvēseli!

Terminam būt ar mieru ir izšķiroša nozīme šajā Israēla vārda skaidrojumā.5 Mums katram ir dota mūsu rīcības brīvība. Mēs varam izvēlēties — būt vai nebūt par daļu no Israēla. Mēs varam izvēlēties — ļaut vai neļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku. Mēs varam izvēlēties — ļaut vai neļaut Dievam atstāt spēkpilnāko iespaidu mūsu dzīvē.

Atcerēsimies uz brīdi izšķirošo pagrieziena punktu Jēkaba, Ābrahāma mazdēla, dzīvē. Vietā, ko Jēkabs vēlāk nodēvēja par Pniēlu (kas nozīmē „Dieva vaigs”),6 viņš cīnījās ar kādu smagu izaicinājumu. Viņa rīcības brīvība tika pārbaudīta. Savā cīniņā Jēkabs pierādīja, kas viņam ir pats svarīgākais. Viņš parādīja, ka ir ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku. Dievs no Savas puses pārdēvēja Jēkabu par Israēlu,7 kas nozīmē „ļaut Dievam gūt virsroku”. Pēc tam Dievs apsolīja Israēlam, ka viņam tiks piešķirtas visas tās svētības, ko Viņš ir apsolījis Ābrahāmam.8

Diemžēl Israēla pēcnācēji lauza savas derības ar Dievu. Viņi nomētāja ar akmeņiem praviešus un nebija ar mieru ļaut, lai Dievs viņu dzīvē gūst virsroku. Līdz ar to Dievs izklīdināja viņus, izdzenājot pa visiem zemes nostūriem.9 Vēlāk Viņš žēlastīgi apsolīja tos sapulcināt, par ko Jesaja vēsta ar vārdiem: „Tikai mazu brīdi Es tevi atstāju, [Israēl,] bet ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ.”10

Paturot prātā senebreju vārda Israēls definīciju, mēs atklājam, ka Israēla sapulcināšana iegūst vēl kādu nozīmi. Tas Kungs sapulcina tos, kuri ir ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku. Tas Kungs sapulcina tos, kuri izvēlēsies ļaut Dievam atstāt spēkpilnāko iespaidu uz savu dzīvi.

Pravieši jau gadsimtiem ilgi ir pravietojuši par šo sapulcināšanu,11 un tā norisinās tieši šobrīd! Tai ir būtiska loma Tā Kunga Otrās atnākšanas ieskaņā, un tādējādi tas ir pats svarīgākais darbs pasaulē!

Šī pirmstūkstošgades sapulcināšana ir kļuvusi par individuālu pieaugošās ticības un garīgās drosmes sāgu miljoniem cilvēku dzīvē. Un, tā kā mēs esam Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi jeb „pēdējo dienu Israēla derības ļaudis”,12 mums ir uzticēts palīdzēt Tam Kungam šajā izšķirošajā darbā.13

Runājot par Israēla sapulcināšanu abpus priekškaram, mēs, protams, attiecinām to uz misionāru, tempļa un ģimenes vēstures darbu. Mēs arī attiecinām to uz ticības un liecības stiprināšanu to cilvēku sirdīs, ar kuriem mēs kopā dzīvojam, strādājam un kalpojam. Ikreiz, kad mēs darām kaut ko, kas palīdz kādam jebkurā priekškara pusē — slēgt un ievērot derības ar Dievu —, mēs palīdzam sapulcināt Israēlu.

Pirms neilga laika viena no mūsu mazdēlu sievām pieredzēja garīgas grūtības. Es dēvēšu viņu par „Džilu”. Par spīti gavēšanai, lūgšanām un priesterības svētībām, Džilas tēvs atradās uz nāves sliekšņa. Džilu bija pārņēmušas bailes par to, ka viņai nāksies zaudēt gan savu tēvu, gan savu liecību.

Kādā vēlā vakarā mana sieva, māsa Vendija Nelsone, pastāstīja man par Džilas situāciju. Nākamajā rītā Vendija sajuta iedvesmu — pastāstīt Džilai, ka, uzzinot par viņas garīgo cīniņu, es esmu atbildējis tikai ar vienu vārdu! Šis vārds bija miopija.

Vēlāk Džila Vendijai atklāja, ka sākotnēji mana atbilde ir viņu satriekusi. Viņa teica: „Es biju cerējusi, ka, runājot par manu tēti, vectēvs apsolīs man brīnumu. Es turpināju prātot, kādēļ tieši vārds miopija bija tas, ko viņš jutās iespaidots pateikt.”

Pēc tam, kad Džilas tēvs bija aizgājis mūžībā, viņa turpināja domāt par vārdu miopija. Atdarot savu sirdi, viņa vēl skaidrāk saprata, ka miopija ir tas pats, kas „tuvredzība”. Un viņas domas sāka mainīties. Vēlāk Džila teica: „Vārds miopija ļāva man apstāties, padomāt un tikt dziedinātai. Tagad šis vārds piepilda mani ar mieru. Tas man atgādina par sava skatījuma paplašināšanu un tiekšanos pēc mūžīgā. Tas man atgādina, ka pastāv dievišķa iecere un ka mans tētis turpina dzīvot, mīlēt un pieskatīt mani. Miopija ir vedinājusi mani pie Dieva.”

Es ļoti lepojos ar mūsu dārgo, ieprecēto mazmeitu. Šajā sirdi plosošajā dzīves periodā dārgā Džila mācās pieņemt Dieva gribu sava tēta dzīvē, paraugoties uz savu pašas dzīvi mūžīgajā skatījumā. Izvēloties, lai Dievs gūtu virsroku, viņa ir radusi mieru.

Ja vien mēs to ļausim, tad šis senebreju vārda Israēls skaidrojums var mums daudzējādā ziņā palīdzēt. Padomājiet, kā, paturot prātā šo jēdzienu, var mainīties mūsu lūgšanas par mūsu misionāriem un par mūsu personīgajiem centieniem Israēla sapulcināšanā! Mēs bieži lūdzam, lai mēs tiktu vadīti pie tiem, kuri ir gatavi pieņemt Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija patiesās mācības. Taču es prātoju — pie kādiem cilvēkiem mēs tiksim vedināti, dedzīgi lūdzot, lai atrastu tos, kuri ir ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku?

Var gadīties, ka mēs tiksim vedināti pie tiem, kuri nekad nav ticējuši Dievam vai Jēzum Kristum, bet šobrīd dedzīgi ilgojas uzzināt par Viņiem un Viņu laimes ieceri. Citi, iespējams, ir „dzimuši derībā”,14 taču pēc kāda laika noklīduši no derību ceļa. Var gadīties, ka šobrīd viņi ir gatavi nožēlot grēkus, atgriezties un ļaut Dievam gūt virsroku. Mēs varam viņiem palīdzēt, uzņemot viņus ar atplestām rokām un atvērtām sirdīm. Un daži, pie kuriem mēs varam tikt vedināti, iespējams, allaž ir jutuši, ka viņu dzīvē kaut kā trūkst. Arī viņi ilgojas pēc veseluma izjūtas un prieka, ko iemanto tie, kuri ir ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku.

Evaņģēlija tīkls izklīdinātā Israēla sapulcināšanai ir ļoti ietilpīgs. Te ir vieta ikvienam cilvēkam, kurš pilnībā pieņems Jēzus Kristus evaņģēliju. Ikviens jaunpievērstais kļūst par vienu no Dieva derības bērniem15 — vai nu caur piedzimšanu, vai adopciju. Ikviens kļūst par pilntiesīgu mantinieku visam, ko Dievs ir apsolījis uzticīgajiem Israēla bērniem!16

Ikvienam no mums ir dievišķs potenciāls, jo katrs no mums ir Dieva bērns. Viņa skatījumā mēs visi esam vienlīdzīgi. Šī patiesā mācība vedina pie būtiskiem secinājumiem. Brāļi un māsas, lūdzu, rūpīgi ieklausieties tajā, ko es grasos jums teikt! Dievs nemīl kādu rasi vairāk par citu. Viņa mācība šajā jautājumā ir skaidra. Viņš aicina visus nākt pie Viņa — melnos un baltos, vergus un brīvos, vīrus un sievas.17

Es jums apliecinu, ka jūsu ādas krāsa nenosaka jūsu stāvokli Dieva priekšā. Dieva labvēlība vai nelabvēlība pret jums ir atkarīga no jūsu nodošanās Dievam un Viņa baušļiem, nevis no jūsu ādas krāsas.

Mani ārkārtīgi apbēdina tas, ka mūsu melnādainajiem brāļiem un māsām visā pasaulē nākas panest ciešanas, ko izraisa rasisms un aizspriedumi. Šodien es aicinu mūsu Baznīcas locekļus visā pasaulē — rādīt ceļu citiem aizspriedumos balstītas attieksmes un rīcības atmešanā. Es dedzīgi lūdzu, lai jūs sekmētu cieņpilnas attieksmes izrādīšanu visiem Dieva bērniem.

Mums visiem, neatkarīgi no rasu piederības, tiek uzdots viens un tas pats jautājums. Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet, lai Viņa vārdi, Viņa baušļi un Viņa derības ietekmē to, ko jūs katru dienu darāt? Vai jūs ļausiet, lai Viņa balss, salīdzinājumā ar visām citām, būtu prioritāra? Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums vēlas, uzskatot pārējās ambīcijas par otršķirīgām? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai jūsu griba tiek pakļauta Viņa gribai?18

Padomājiet, kā jūs varētu svētīt šāda labprātība! Ja jūs esat neprecēti un meklējat mūžīgo partneri, jūsu vēlme — būt par daļu „no Israēla” — palīdzēs jums izlemt, ar kuru cilvēku iet uz randiņiem un kā to darīt.

Ja jūs esat precējušies ar partneri, kurš ir lauzis savas derības, tad, pateicoties jūsu gatavībai — ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku —, jūsu derības ar Dievu paliks neskartas. Glābējs dziedēs jūsu salauzto sirdi. Debesis atvērsies, ja jūs centīsieties uzzināt, kā virzīties uz priekšu. Jums nav jāmaldās vai jāšaubās.

Ja jums ir patiesi jautājumi par evaņģēliju vai Baznīcu, tad, izvēloties, lai Dievs gūst virsroku, jūs tiksiet vedināti pie pilnīgo, mūžīgo un patieso mācību uziešanas un izprašanas, kas vadīs jūsu dzīvi un palīdzēs jums stingri turēties uz derību ceļa.

Sastopoties ar kārdinājumu — pat jūtot kārdinājumu brīžos, kad jūs jūtaties pārguruši, vientuļi vai pārprasti —, padomājiet par to, kādu drosmi jūs varētu sakopot, izvēloties, lai Dievs jūsu dzīvē gūst virsroku, un dedzīgi lūdzot, lai Viņš jūs stiprina.

Ja jūsu lielākā vēlme ir ļaut Dievam gūt virsroku un būt par daļu no Israēla, tas atvieglo tik daudzu lēmumu pieņemšanu! Tik daudzas problēmas kļūst nebūtiskas! Jūs zināt, kā vislabāk sevi pasniegt. Jūs zināt, ko skatīties un lasīt, kam veltīt savu laiku un ar ko biedroties. Jūs zināt, ko jūs vēlaties paveikt. Jūs zināt, par kādu cilvēku jūs patiesībā vēlaties kļūt.

Vēl, mani dārgie brāļi un māsas, lai ļautu Dievam gūt virsroku, ir nepieciešama gan ticība, gan drosme. Grēku nožēlošana un miesīgā cilvēka atmešana sevī caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu prasa neatlaidīgu, rūpīgu garīgo darbu.19 Tādu personīgo paradumu izkopšana kā evaņģēlija studēšana, mācīšanās par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, kā arī tiekšanās pēc personīgās atklāsmes un atsaukšanās tai prasa pastāvīgus ikdienas pūliņus.

Šajos bīstamajos laikos, par ko pravietoja apustulis Pāvils,20 Sātans pat vairs necenšas slēpt savus uzbrukumus Dieva iecerei. Apkārt ir pa pilnam pamudinājumu uz ļauno. Līdz ar to, vienīgais veids, kā garīgi izdzīvot, ir apņemties — ļaut Dievam mūsu dzīvē gūt virsroku —, mācīties sadzirdēt Viņa balsi un veltīt savu enerģiju tam, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu.

Ko tad Tas Kungs jūt pret cilvēkiem, kuri ļauj Dievam gūt virsroku? Nefijs to ir sekmīgi rezumējis, sakot: „[Tas Kungs] mīl tos, kas grib, lai Viņš būtu viņu Dievs. Redzi, Viņš mīlēja mūsu tēvus, un Viņš ar tiem derēja, jā, tieši ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu; un Viņš [atceras] derības, kuras Viņš [ir] noslēdzis.”21

Un ko Tas Kungs ir ar mieru darīt Israēla labā? Tas Kungs ir galvojis, ka Viņš „[izcīnīs mūsu] kaujas un [mūsu] bērnu kaujas, un [mūsu] bērnu bērnu kaujas … līdz trešajai un ceturtajai paaudzei”!22

Es mudinu, lai nākamo sešu mēnešu laikā, studējot savus Svētos Rakstus, jūs apkopotu visu, ko Tas Kungs ir apsolījis paveikt Israēla derības ļaužu labā. Man šķiet, jūs būsiet ārkārtīgi pārsteigti! Gremdējieties pārdomās par šiem solījumiem. Runājiet par tiem ar savu ģimeni un draugiem. Un tad dzīvojiet un raugieties, kā šie solījumi īstenojas jūsu pašu dzīvē.

Mani dārgie brāļi un māsas, izvēloties, lai Dievs jūsu dzīvē gūst virsroku, jūs paši personīgi pieredzēsiet to, ka mūsu Dievs ir „brīnumu Dievs”.23 Mēs visi kopā esam Viņa derības bērni, un mēs tiksim saukti Viņa Vārdā. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Es esmu runājis par Israēlu vismaz 378 no vairāk par 800 vēstījumiem, ar ko es esmu uzstājies savā 36 gadu ilgajā kalpošanā par apustuli.

  2. Ābrāms ir cildens senebreju valodas vārds, kas nozīmē „paaugstinātais tēvs”. Taču, kad Dievs izmainīja to uz vārdu Ābrahāms, šis vārds ieguva vēl varenāku nozīmi — „pulku tēvs”. Ābrahāmam tik tiešām bija lemts kļūt par „daudzu tautu tēvu”. (Skat. 1. Mozus 17:5; Nehemijas 9:7.)

  3. Tas Kungs Dievs, Jehova, slēdza derību ar Ābrahāmu, solot, ka caur Ābrahāma pēctečiem piedzims pasaules Glābējs, mantojumā tiks saņemtas konkrētas zemes un caur Ābrahāma ciltīm tiks svētītas visas tautas (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Ābrahāma derība”).

  4. Skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Israēls”.

  5. Svētajos Rakstos vārds Israēls parādās vairāk nekā tūkstoš reižu. Tas var tikt attiecināts uz Jēkaba (Israēla) ģimeni, kurā bija 12 dēli un arī meitas (skat. 1. Mozus 35:23–26; 46:7). Mūsdienās tas var tikt attiecināts uz ģeogrāfisko atrašanās vietu uz šīs planētas Zeme. Bet tā doktrinārais lietojums attiecas uz ļaudīm, kuri ir ar mieru ļaut Dievam gūt virsroku viņu dzīvē.

  6. Skat. 1. Mozus 32:30–31.

  7. Skat. 1. Mozus 32:28.

  8. Skat. 1. Mozus 35:11–12.

  9. Turpmākām studijām skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkļa „Israēls” sadaļu „Israēla izkaisīšana”.

  10. Jesajas 54:7.

  11. Skat. Jesajas 11:11–12; 2. Nefija 21:11–12; Mosijas 15:11.

  12. Skat. Encyclopedia of Mormonism (1992. g.), „Covenant Israel, Latter-Day”, 1:330–331.

  13. Tā kā mēs piedalāmies Israēla sapulcināšanā, Tas Kungs raksturo tos, kuri tiek sapulcināti, ar brīnišķīgiem vārdiem. Viņš mūs visus kopā dēvē par „Savu īpašumu” (2. Mozus 19:5; Psalmi 135:4), Saviem „dārgakmeņiem” (Maleahija 3:17; Mācības un Derību 101:3) un „svētu tautu” (2. Mozus 19:6; skat. arī 5. Mozus 14:2; 26:18).

  14. Šī frāze attiecas uz pašu derību, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu, sakot: „Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes ciltis” (3. Nefija 20:27). „Piedzimt derībā” nozīmē to, ka pirms personas piedzimšanas attiecīgā cilvēka māte un tēvs ir tikuši saistīti templī.

  15. Par šo solījumu Dievs tika mācījis Ābrahāmam, sakot: „Visi, kas pieņems šo evaņģēliju, tiks saukti pēc tava vārda un tiks uzskatīti par taviem pēcnācējiem, un celsies, un svētīs tevi kā savu tēvu.” (Ābrahāma 2:10; skat. arī Romiešiem 8:14–17; Galatiešiem 3:26–29.)

  16. Ikviens cienīgs Baznīcas loceklis ir tiesīgs prasīt patriarha svētību. Patriarhs caur Svētā Gara iedvesmu pasludina attiecīgās personas izcelsmi Israēla namā. Šis paziņojums ne vienmēr ir saistīts ar attiecīgā cilvēka rasi, nacionalitāti vai ģenētisko izcelsmi. Tā vietā, pasludinot par šo izcelsmi, tiek noteikts tas, caur kuru Israēla cilti attiecīgais indivīds saņems viņam paredzētās svētības.

  17. Skat. 2. Nefija 26:33.

  18. Skat. Mosijas 15:7. Piederība Israēlam nav domāta mazdūšīgajiem. Lai saņemtu visas svētības, ko Dievs ir sagatavojis Ābrahāma pēctečiem, ikviens no mums var sagaidīt, ka mums tiks dots mūsu pašu unikālais „Ābrahāma pārbaudījums”. Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka Dievs mūs pārbaudīs, maksimāli nospriegojot mūsu sirds jūtīgākās stīgas. (Skat. Džona Teilora atmiņu stāstu no grāmatas Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2007. g.), 19. nodaļas 2. sadaļa.)

  19. Skat. Mosijas 3:19.

  20. Skat. 2. Timotejam 3:1–13.

  21. 1. Nefija 17:40; uzsvērums pievienots.

  22. Mācības un Derību 98:37; skat. arī Psalmi 31:24; Jesajas 49:25; Mācības un Derību 105:14.

  23. Mormona 9:11.