2011
Tus Tswv Xav Tau cov Tub Txib Qhia txoj Moo Zoo
January 2011


Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tsab Xov, Kaum Ib Hlis Ntuj 2011

Tus Tswv Xav Tau cov Tub Txib Qhia txoj Moo Zoo

Lub Kaum Hli Ntuj tsaib no kuv nqua hu kom peb xa cov tub txib coob dua yav tas los mus qhia txoj moo zoo. Txhua tus tub hluas uas tsim nyog thiab muaj peev xwm yuav tsum npaj mus ua tub txib tshaj tawm txoj moo zoo. Txoj kev mus ua tub txib tshaj tawm txoj moo zoo yog ib lub luag hauj lwm ntawm lub pov thawj hwj—ib qho uas peb tshuav tus Tswv vim peb tau txais ntau yam los lawm. Hais rau cov tub hluas, kuv ntuas nej kom npaj mus ua tub txib tshaj tawm txoj moo zoo. Ceev nej tus kheej kom dawb huv thiab tsim nyog sawv cev tam tus Tswv. Tswj tuav thiab saib xyuas nej tej kev noj qab nyob zoo thiab tej dag zog. Rau siab kawm cov vaj lug kub. Thaum twg koom tau, koom tej Tsev Qhia Ntawv Vaj Lug Kub (Seminary los yog Institute). Rau siab nyeem thiab paub cov tub txib phau ntawv qhia kev, Qhia Kuv txoj Moo Zoo.

Hais ib los rau nej cov muam yau: Txawm hais tias nej tsis muaj lub luag hauj lwm kom mus ua tub txib tshaj tawm txoj moo zoo ib yam li cov tub hluas los, nej kuj pab txoj hauj lwm yam muaj nuj nqi heev thaum nej mus ua tub txib, thiab peb zoo siab txais tos nej los mus ua thiab.

Hais rau nej cov kwv tij thiab cov muam uas muaj hnub nyoog ntau me ntsis, kuv xav pab nej nco qab ntsoov hais tias tus Tswv xav tau tej khub niam txiv mus ua tub txib tshaj tawm txoj moo zoo coob dua thiab. Yog tias nej cov uas tseem tsis tau txog lub sij hawm hauv nej lub neej uas nej yuav ua ib khub niam txiv mus tshaj tawm txoj moo zoo, kuv yaum kom nej npaj rau hnub uas, raws li nej muaj nyiaj txiag peev xwm mus tau, nej thiab nej tus khub yuav mus ua tau li ntawd. Lub sij hawm uas nej mus ua tub txib tshaj tawm txoj moo zoo no yuav yog ib lub sij hawm hauv nej lub neej uas nej yuav hnov tau tus Tswv tus ntsuj plig pab nej ntau thiab nej yuav txaus siab rau nej tus kheej hais tias nej tau pab khiav tus Tswv tej hauj lwm.

Nim no, tej zaum nej ib txhia ib nyuag txaj muag los yog nej xav hais tias nej tsis muaj kev txawj txaus yuav teb tau hais tias nej mus ua hauj lwm pab qhia txoj moo zoo tau. Nco qab ntsoov hais tias nov yog tus Tswv txoj hauj lwm, thiab thaum peb ua tus Tswv tej hauj lwm, ces peb tsim nyog txais tus Tswv tej kev pab. Tus Tswv yuav npaj ib tug neeg twg lub nraub qaum kom thiaj ris taus lub nra uas nws yuav ris.

Hos lwm tus neeg, txawm hais tias tsim nyog ua hauj lwm pab, xav hais tias muaj lwm yam tseem ceeb dua ua. Kuv mas nco qab ntsoov tus Tswv lo lus cog tseg hais tias: “Lawv tus twg uas saib kuv rau nqi, ces kuv mam li saib tus ntawd rau nqi thiab” (1 Xamuyees 2:30). Peb tus twg yuav tsis muaj peev xwm saib peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab peb tus Cawm Seej rau nqi tshaj qhov uas peb ua hauj lwm pab nkawd ua tub txib qhia txoj moo zoo uas muab siab npuab nkawd thiab txawj hlub lwm tus neeg.

Ib qho piv txwv txog tej kev ua hauj lwm pab ua tub txib yog thaum ob tug Juliusz and Dorothy Fussek nkawd mus ua tub txib qhia txoj moo zoo hauv teb chaws Poland. Tij Laug Fussek yug los hauv teb chaws Poland. Nws txawj hais yam lus zoo. Nws hlub cov neeg. Tus Muam Fussek yug los hauv teb chaws As Kiv thiab tsis paub ntau hais txog teb chaws Poland thiab tsis paub dab tsi txog cov neeg Polish. Tso siab ntseeg rau ntawm tus Tswv, nkawd mus ua nkawd txoj hauj lwm ntawd. Txoj hauj lwm ntawd yeej ntxim ua rau nkawd kho siab, thiab txoj hauj lwm yeej loj kawg. Thaum ntawd teb chaws Poland tsis tau yog ib qho chaw tshaj tawm txoj moo zoo uas tau txhim tsa lawm. Ob tug Fussek txoj hauj lwm yog kom npaj kev txhim tsa ib qho chaw tshaj tawm txoj moo zoo hauv lub teb chaws ntawd.

Txwj Laug thiab Muam Fussek puas poob siab vim nkawd txoj hauj lwm ntawd loj heev? Tsis poob siab ib zaug hlo li. Nkawd paub hais tias nkawd txoj hauj lwm ntawd yog Vajtswv hu nkawd los mus ua. Nkawd thov Vajtswv kom tau Nws tej kev pab los saum ntuj los, thiab nkawd rau rau siab ua nkawd tej hauj lwm ntawd kom tiav.

Nyob nyob ces Txwj Laug Russell M. Nelson ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim thiab Txwj Laug Hans B. Ringger, thaum ntawd ntawm pawg Xya Caum, thiab kuv, ua ke nrog Txwj Laug Fussek, tau mus ntsib tseem fwv Polish tus neeg saib xyuas tej kev ntseeg ntuj, Adam Wopatka. Peb hnov nws hais tias, “Peb zoo siab txais tos nej lub koom txoos rau peb lub teb chaws no. Peb tso lus rau nej ua tej tsev teev ntuj; thiab rau nej xa nej cov tub txib tuaj. Tus yawm ntawm no,” nws hais taw tes rau Juliusz Fussek, “tau hauj lwm pab nej lub koom txoos zoo kawg nkaus li. Nej yuav tau ris nws txiaj vim yog nws tus yam ntxwv thiab nws tej hauj lwm.”

Ib yam li ob tug Fussek, cia peb ua tej yam uas tsim nyog peb ua thaum peb khiav tus Tswv tej hauj lwm no. Ua li ntawd ces, ua ke nrog Juliusz thiab Dorothy Fussek, peb hais tau zaj nkauj uas hais tias:

“Kev pab kuv yog tuaj ntawm tus Tswv tuaj, nws yog tus tsim lub ntuj thiab lub ntiaj teb.

“… Tus uas saib xyuas koj yuav tsis tsaug zog li.

“Saib seb, tus uas saib xyuas cov neeg Ixayees yeej tsis ncaws dab ntub los yog tsis tsaug zog li” (Nkauj Qhuas Vajtswv 121:2–4).

Qhia los ntawm tsab Xov No

Teaching, No Greater Call hais tias: “Qhia ib yam uas tau muaj los rau koj hais txog txoj kev ua neej raws li ib txoj ntsiab cai ntawm txoj moo zoo thiab saib ua li ntawd tau foom koob hmoov rau koj li cas. Caw kom cov uas koj qhia ntawd piav saib tau muaj li cas rau lawv lawm thiab” ([1999], 159). Nyeem tsab xov no, ces nug tsev neeg saib Thawj Tswj Hwm Monson tau hais kom leej twg mus ua tub txib qhia txoj moo zoo. Qhia tej yam uas tau muaj los rau koj los yog lwm tus neeg thaum koj los yog lawv tau mus ua tub txib qhia txoj moo zoo. Los yog qhia lawv txog koj lub tswv yim npaj mus ua ib tug tub txib nyob rau yav tom ntej. Hais kom tsev neeg qhia txog lawv tej tswv yim thiab tej yam uas tau muaj los rau lawv uas zoo.

Luam