2012
Vajtswv Hu thiab Tib Neeg Txhawb Nqa
Rau Hli Ntuj 2012


Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tsab Xov, Rau Hli Ntuj 2012

Vajtswv Hu thiab Tib Neeg Txhawb Nqa

Daim Duab
Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring

Vim peb yog mej zeej hauv lub Koom Txoos, lawv caw peb los txhawb nqa tib neeg uas Vajtswv hu los pab. Ntau xyoo tas los lawm ib tug tub kawm ntawv uas muaj 18 xyoo qhia kuv tias kev txhawb nqa tus Tswv cov tub qhe txhais tau li cas. Kuv tseem tau koob hmoov los ntawm nws txoj kev coj yam ntxwv ua siab mog siab muag.

Nws nyuam qhuav pib kawm xyoo ib hauv lub tsev kawm ntawv qib siab. Nws tau ua kev cai raus dej li ib xyoo ua ntej nws sawv kev pib kawm ntawv hauv ib lub tsev kawm ntawv qib siab loj heev. Nyob ntawd kuv yog nws tus npis sov.

Thaum pib xyoo kawm ntawv ntawd, kuv xam phaj nrog nws nyob hauv tus npis sov lub hoob kas. Kuv tsis nco qab pes tsawg txog kev sib tham ntawd tsuas yog kuv nco qab tias nws hais txog nws tej teeb meem vim nws nyob hauv ib qho chaw tshiab, tiam sis kuv yeej yuav nco ntsoov wb txoj kev sib tham zaum ob.

Nws thov nrog kuv tham nyob hauv kuv hoob kas. Kuv xav tsis thoob thaum nws hais tias, “Puas kam wb thov Vajtswv ua ke, thiab thov cia kuv ua lub suab thov?” Kuv tab tom xav hais tias kuv twb thov Vajtswv lawm thiab nyaj nws tau thov Vajtswv lawm thiab. Tiam sis kuv pom zoo ua raws li nws hais.

Nws pib thov Vajtswv hais nws zaj lus tim khawv tias nws paub tias Vajtswv tau hu tus npis sov. Nws thov Vajtswv qhia kuv tias nws yuav tsum ua li cas vim muaj xwm txheej tseem ceeb rau nws sab ntsuj plig. Tus tub hluas hais rau Vajtswv tias nws paub tus npis sov twb paub txog tej uas tus tub hluas xav tau lawm thiab thov muab lus ntuas rau tus npis sov hais uas tus tub hluas yuav tsum hnov.

Thaum nws thov Vajtswv, ua rau kuv xav txog tej xwm txheej tsis zoo uas nws yuav raug. Tej lus ntuas yog lus yooj yim tiam sis yog tej lus meej meej: thov Vajtswv tsis tu tsis tseg, ua raws li cov lus txib, thiab txhob ntshai.

Tus tub hluas ntawd, uas yog mej zeej tau ib xyoos xwb, qhia los ntawm nws tus yam ntxwv hais tias Vajtswv yuav ua li cas rau ib tug thawj coj thaum cov uas mloog tus thawj coj ntawd lus txhawb nqa nws los ntawm lawv txoj kev ntseeg thiab tej zaj thov Vajtswv. Tus tub hluas ntawd ua rau kuv pom lub hwj huam ntawm kev cai tsa tes pom zoo nyob hauv lub Koom Txoos (saib D&C 26:2). Txawm yog tus Tswv hu Nws cov tub qhe los ntawm kev tshwm sim, lawv tsuas txawj ua hauj lwm tom qab cov uas lawv pab tau txhawb nqa lawv.

Thaum peb tsa tes txhawb nqa lawv, peb cog lus tseem ceeb. Peb cog lus tias peb yuav thov Vajtswv pab tus Tswv cov tub qhe thiab hais tias Nws yuav coj lawv kev thiab ntxiv dag zog rau lawv (saib D&C 93:51). Peb cog lus tias peb yuav nrhiav tau xav tau Vajtswv tej kev tshoov siab uas muaj nyob hauv lawv tej lus ntuas thaum lawv ua raws li lawv txoj hauj lwm (saib D&C 1:38).

Peb yuav tsum rov qab cog lus li ntawd hauv peb lub siab tsis tu tsis tseg. Nej tus kws qhia Hnub Caiv Kev Kawm Vaj Lug Kub yuav sim qhia raws li tus Ntsuj Plig hais, tiam sis zoo ib yam li nej, tej zaum nej tus kws qhia yuav ua yuam kev tab meeg sawv daws. Tiam sis, nej txiav txim siab mloog tau thiab nrhiav tej lub sij hawm uas nej muaj kev tshoov siab. Nyob nyob ces, nej haj yam yuav tsis pom nws ua yuam kev thiab nej yuav paub tias Vajtswv txhawb nqa nej tus kws qhia.

Thaum peb tsa tes txhawb nqa ib tug neeg, peb cog lus tias peb yuav ua hauj lwm rau lub hom phiaj dab tsi uas tus Tswv hu tus neeg ntawd ua. Thaum wb cov me nyuam tseem yaus, lawv hu kuv tus poj niam los qhia cov me nyuam hauv peb pawg ntseeg. Kuv tsa kuv tes txhawb nqa nws, tiam sis kuv kuj thov Vajtswv pab nws ces nug kuv tus poj niam seb nws puas kam kuv pab nws. Tej yam no uas ua rau kuv paub tias cov poj niam ua hauj lwm ntau npaum li cas thiab tus Tswv hlub cov me nyuam heev foom koob hmoov rau kuv tsev neeg thiab kuv lub neej.

Tsis ntev tas los lawm kuv nrog tus tub hluas uas txhawb nqa nws tus npis sov ntawd tham. Kuv kawm hais tias tus Tswv thiab cov neeg tau txhawb nqa nws thaum nws ua ib tug tub txib, ib ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm, thiab ib leej txiv. Thaum wb xaus wb txoj kev sib tham nws hais tias, “Kuv tseem thov Vajtswv pab koj txhua hnub.”

Peb txiav txim siab thov Vajtswv pab ib tug uas Nws hu los ua hauj lwm rau peb los tau. Peb ua tsaug rau ib tug uas tau foom koob hmoov rau peb los ntawm nws txoj hauj lwm los tau. Peb txiav txim siab ua hauj lwm pab thaum ib tug uas peb twb txhawb nqa lawm thov peb los tau.1

Tus uas txhawb nqa tus Tswv cov tub qhe nyob hauv Nws lub nceeg vaj mas tus Tswv lub hwj chim yuav txhawb nqa tus ntawd. Peb txhua tus yuav tsum muaj txoj koob hmoov no.

Lus Cim

  1. Saib Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith (1998), 211–12.

Qhia los ntawm tsab Xov No

Tom qab koj nyeem zaj no, xav xeb puas xav nyeem qhov no: “Tus Tswv yuav ua kom koj ua ib tug cuab yeej hauv Nws txhais tes yog nej txo hwj chim, muaj siab ntseeg, thiab rau siab. … Nej yuav txais dag zog ntxiv thaum pawg ntseeg txhawb nqa koj thiab koj raug tsa” (Teaching, No Greater Call [1999], 20). Hais kom tsev neeg koom ua ke ze rau ntawm ib qho khoom hnyav heev thiab hais kom ib tug neeg nqa qhov ntawd. Txhua zaus hais kom ib tug ntxiv pab mus txog thaum txhua tus hauv tsev neeg pab nqa qhov khoom ntawd. Sib tham txog qhov uas zoo li cas thaum txhua tus pab. Xav seb puas hais txog Thawj Tswj Hwm Eyring cov lus ntuas txog tej yam peb ua tau kom txhawb nqa lwm tus ua lawv tej hauj lwm uas Vajtswv hu lawv ua.

Luam