2015
Zaj Lus Tim Khawv thiab Kev Hloov Siab Los Ntseeg
February 2015


Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tsab Xov, Ob Hlis Ntuj 2015

Zaj Lus Tim Khawv thiab Kev Hloov Siab Los Ntseeg

Daim Duab
Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring

Qhov uas yus txais ib zaj lus tim khawv txog qhov tseeb thiab qhov uas yus hloov siab los ntseeg tiag tiag yog ob qho sib txawv. Piv txwv hais tias, tus Thwj Tim Petus ua tim khawv rau tus Cawm Seej hais tias nws paub Yexus yog Vajtswv Leej Tub.

“Yexus nug lawv hais tias, Nej ne, nej ho hais tias kuv yog leej twg?

“Ximoos Petus teb hais tias, Koj yog tus Mexiyas uas yog Vajtswv tus uas muaj sia nyob tus Tub.

“Yexus teb hais tias, Yauhas tus tub Ximoos, koj hmoov zoo kawg! Tej lus no tsis yog neeg qhia rau koj, tiam sis yog kuv Txiv tus uas nyob saum ntuj ceeb tsheej qhia rau koj” (Mathais 16:15–17).

Tiam sis, thaum Nws qhia Petus, tus Tswv qhia nws thiab peb txog ib txoj kev uas ua rau peb hloov siab los ntseeg tiag tiag thiab ib txoj kev kom kev hloov siab los ntseeg ntawd yuav nyob tas ib sim neej. Tus Cawm Seej hais li no hais tias, “Thaum koj [hloov siab los ntseeg], koj yuav tsum txhawb koj cov kwv tij zog” (Lukas 22:32).

Yexus qhia Petus hais tias yog tias nws yuav xav thiab ua raws li Yexus Khetos ib tug thwj tim uas hloov siab los ntseeg tiag tiag, ces tseem muaj ib qho kev hloov loj heev uas tsis yog ib zaj lus tim khawv xwb. Qhov no yog qhov kev hloov loj uas peb sawv daws xav tau. Tom qab peb hloov lawm, peb yuav tsum hloov zuj zus mus tom ntej mus txog thaum peb tas sim neej hauv lub ntiaj teb no (saib Amas 5:13–14).

Peb paub ntawm peb tus kheej thiab paub thaum peb saib lwm tus hais tias qhov uas peb muaj hwj chim ntawm sab ntsuj plig ob peb zaug ntshe yuav tsis txaus. Petus hais tias nws tsis paub tus Cawm Seej tom qab nws twb txais ib zaj lus tim khawv los ntawm tus Ntsuj Plig uas qhia hais tias Yexus yog tus Khetos. Peb tug Tim Khawv txog Phau Ntawv Maumoos twb muaj zaj lus tim khawv hais tias Phau Ntawv Maumoos yog Vajtswv txoj lus, tiam sis yav tom ntej lawv raug cuam tshuam tsis kawm txhawb nqa Yauxej Xamiv ua tus Yaj Saub rau tus Tswv lub Koom Txoos.

Peb yuav tsum hloov siab, raws li piav txog nyob hauv phau Amas: “Thiab lawv tau tshaj tawm tag nrho rau cov neeg tib yam—[hais] tias lawv tej siab twb raug hloov lawm; tias lawv tsis muaj lub siab xav ua phem lawm” (Amas 19:33; kuj saib Mauxiyas 5:2).

Tus Tswv qhia peb tias thaum peb hloov siab los ntseeg Nws txoj moo zoo tiag tiag, peb lub siab yuav tig los ntawm kev xav txog peb tus kheej thiab tig mus rau kev xav pab lwm tus kom txhawb nqa lawv thaum lawv ua neej zoo kom muaj txoj sia nyob mus ib txhis. Yog peb xav hloov siab los ntseeg li no, peb yuav tsum thov Vajtswv thiab muaj kev ntseeg kom ua neeg tshiab los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj.

Peb pib ua li no thaum peb thov Vajtswv kom muaj kev ntseeg txaus hloov siab lees txim txog txoj kev qias dub thiab kom muaj lub txiaj ntsim hlub lwm tus tshaj peb hlub peb tus kheej. Peb yuav thov Vajtswv kom muaj hwj chim tso kev muaj hlob thiab kev ntshaw luag tug tseg.

Peb kuj yuav tsum thov Vajtswv yog tias peb xav txais lub txiaj ntsim uas yog kev nyiam Vajtswv txoj lus thiab Khetos txoj kev hlub (saib Maulaunais 7:47–48). Ob qho no yuav los ua ke. Thaum peb nyeem, xav txog, thiab thov Vajtswv txog Vajtswv txoj lus, peb yuav nyiam heev. Tus Tswv muab qhov no tso rau hauv peb lub siab. Thaum peb hnov txoj kev hlub ntawd, peb yuav pib hlub tus Tswv zuj zus tuaj. Peb kuj yuav hlub lwm tus txaus kom peb txhawb nqa cov uas Vajtswv tso ntawm peb txoj kev.

Piv txwv hais tias, peb yuav thov Vajtswv kom peb paub cov uas tus Tswv xav kom Nws cov tub txib qhia. Cov tub txib yuav muaj kev ntseeg thov Vajtswv kom paub los ntawm tus Ntsuj Plig tias lawv yuav qhia thiab ua tim khawv txog dab tsi. Lawv yuav muaj kev ntseeg thov Vajtswv tias tus Tswv yuav cia txhua tus uas lawv ntsib hnov Nws txoj kev hlub. Cov tub txib yuav tsis muab txhua tus lawv ntsib ua kev cai raus dej thiab muab lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau lawv. Tiam sis lawv yuav muaj tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua lawv tus khub. Los ntawm lawv txoj hauj lwm thiab nrog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txoj kev pab, cov tub txib tej siab yuav hloov zuj zus mus.

Lawv thiab peb lub siab yuav rov qab hloov zuj zus thaum peb ua raws li kev ntseeg kom txhawb nqa lwm tus nrog Yexus Khetos txoj moo zoo. Kev hloov siab los ntseeg tsis yog ib qho uas tshwm sim thaum ib lub sij hawm xwb thiab tsis yog ib qho uas yuav nyob ntev npaum li ib lub caij ntawm lub neej no xwb tiam sis yog ib tug txheej txheem uas pheej mus tom ntej tsis tu tsis tseg. Peb lub neej yuav ci kaj zuj zus mus txog hnub zoo tag nrho, thaum peb yuav pom tus Cawm Seej thiab kawm tias peb twb rais los ua neeg zoo li Nws. Tus Tswv twb piav hais tias yam uas los ntawm Vajtswv los, yog qhov kaj; thiab tus uas txais qhov kaj, thiab ua raws li Vajtswv hais ntxiv mus, txais qhov kaj ntxiv; thiab qhov kaj ntawd yuav ci kaj zus kaj zus mus txog hnub zoo tag nrho (saib Q&K 50:24).

Kuv cog lus tias peb txhua tus yeej txais tau li no.

Qhia los ntawm tsab Xov No

Txwj Laug David A. Bednar ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tau siv “zaj lus piv txwv txog dib qaub” qhia hais tias kev hloov siab los ntseeg yog ib tug txheej txheem uas pheej mus tom ntej es tsis yog ib qho uas yus ua ib zaug xwb: “Ib kab dhau ib kab thiab ib zaj dhau ib zaj, peb tej kev xav tau, peb tej kev xav, peb cov lus, thiab tej yam peb ua yuav hloov zuj zus kom muaj raws li Vajtswv lub siab nyiam” (“Ye Must Be Born Again,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2007, 19). Xav saib puas tsim nyog qhia zaj lus piv txwv txog dib qaub rau cov uas koj qhia. Peb yuav ua dab tsi kom mus tom ntej zuj zus raws li tus txheej txheem ntawm kev hloov siab los ntseeg uas Thawj Tswj Hwm Eyring thiab Txwj Laug Bednar hais txog?

Luam