2016
Lus Qhia txog tej uas Yuav Muaj Los Yav Tom Ntej thiab Kev Tshwm Sim rau Yus tus Kheej
April 2016


Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tsab Xov, Plaub Hlis Ntuj 2016

Lus Qhia txog tej uas Yuav Muaj Los Yav Tom Ntej thiab Kev Tshwm Sim rau Yus tus Kheej

Tus Tswv tau muab Yexus Khetos lub Koom Txoos tseeb txum tim rov qab los rau hauv lub ntiaj teb hnub no. Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yeej muaj cov yaj saub thiab cov thwj tim coj, uas txais tej lus qhia los ntawm lub ntuj ceeb tsheej los tsis tu tsis tseg.

Twb muaj li no thaum ub thiab. Peb kawm los ntawm phau vaj lug kub Npaiv Npaum. “Tus Tswv yuav ua ib yam dab tsi, nws yeej xub qhia rau nws cov tub txib uas yog cov [yaj saub] paub ua ntej nws mam ua” (Amaus 3:7).

Vajtswv twb rov qab hais lus hauv peb lub caij nyoog, dhau los ntawm tus Yaj Saub Yauxej Xamiv. Nws muab Yexus Khetos txoj moo zoo tag nrho tshwm sim dhau los ntawm tus Yaj Saub Yauxej Xamiv. Nws muab Nws lub pov thawj hwj dawb huv nrog rau cov yuam sij thiab cov cai, hwj chim, thiab hom phiaj tag nrho ntawm lub hwj chim pov thawj hwj dawb huv.

Niaj hnub nim no, Vajtswv Leej Txiv thiab tus Tswv Yexus Khetos tso cai rau cov yaj saub thiab cov thwj tim uas muaj txoj sia nyob kom hais lus, qhia, thiab coj. Tus Cawm Seej hais rau tus Yaj Saub hais tias tus Tswv tau hais dab tsi lawm ces, Nws yeej tau hais lawm thiab Nws tsis thim Nws tus kheej; thiab txawm yog lub ntuj thiab lub ntiaj teb no dua mus lawm los, Nws txoj lus yeej yuav tsis dua mus, tiam sis tag nrho yeej yuav muaj raws li tau hais, txawm yog los kiag ntawm Nws lub suab los sis los ntawm Nws cov tub qhe lub suab, yeej yog ib lub” (Q&K 1:38).

Nyob hauv lub tuam rooj sab laj ob zaug ib xyoo, peb tau koob hmoov vim peb muaj cib fim mloog tus Tswv tej lus los ntawm Nws cov tub qhe. Qhov no yog ib txoj koob hmoov uas muaj nqi heev. Tiam sis qhov no tsuas yuav muaj nqi nyob ntawm seb peb puas txais tej lus ntawd raws li tus Ntsuj Plig qhia uas yog tib tug Ntsuj Plig uas tau qhia tej lus rau cov tub qhe ntawd (saib Q&K 50:19–22). Ib yam li lawv txais Vajtswv txoj kev coj, peb yuav tsum txais thiab. Yog li ntawd peb yuav tsum siv zog ntawm sab ntsuj plig zoo ib yam.

“Ua Nej lub Luag Hauj Lwm”

Ntau xyoo tas los ib tug mej zeej hauv Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim thov kom kuv nyeem ib zaj lus uas nws npaj hais nyob hauv lub tuam rooj sab laj. Kuv tau koom pawg no tsis ntev tas los. Kuv zoo siab vim nws ntseeg hais tias kuv pab tau nws nrhiav tej lus uas tus Tswv xav kom nws hais. Tiam sis nws luag nyav hais lus rau kuv hais tias, “Auj, twb tau kho zaj no 22 zaug lawm.”

Kuv nco txog tej lus qhia uas Thawj Tswj Hwm Harold B. Lee (1899–1973) uas muaj siab hlub thiab siab dawb tau sib zog qhia rau kuv dhau los: “Hal, yog koj xav txais kev tshwm sim, ua koj lub luag hauj lwm.”

Kuv tau nyeem, xav txog, thiab thov Vajtswv txog zaj uas twb tau kho 22 zaus lawm ntawd. Kuv tau kawm zoo npaum li kuv kawm tau raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv qhia. Thaum tus mej zeej hauv kuv pawg tau hais nws zaj lus, kuv twb tau ua kuv lub luag hauj lwm lawm. Xyov tsis paub yog tias kuv tau pab nws, tiam sis kuv paub tias kuv twb hloov siab thaum kuv mloog nws hais zaj. Kuv tau txais tej lus qhia uas tsis yog cov lus uas kuv tau nyeem thiab cov lus uas nws tau hais xwb. Tej lus ntawd muaj nqi tshaj tej lus uas kuv tau nyeem hauv zaj uas nws tseem kho. Thiab zoo li tej lus qhia ntawd yog hais rau kuv xwb, hais txog tej yam uas kuv xav tau.

Vajtswv cov tub qhe yoo mov thiab thov Vajtswv kom txais tej lus qhia Nws xav muab rau lawv kom hais rau cov uas xav tau kev tshwm sim thiab kev tshoov siab. Qhov uas kuv tau kawm los ntawm qhov no, thiab lwm lub sij hawm zoo li no, yog qhov uas yog peb xav txais kev pab uas los ntawm kev mloog cov yaj saub thiab cov thwj tim tej lus qhia, ces peb yuav tsum them tus nqi peb tus kheej kom txais tau kev tshwm sim.

Tus Tswv hlub txhua tus neeg uas mloog Nws tej lus qhia, thiab Nws paub txhua tus lub siab thiab paub txhua tus raug xwm txheej dab tsi. Nws paub tias txoj kev kho, txoj kev yaum, thiab qhov tseeb ntawm txoj moo zoo twg yuav pab txhua tus neeg zoo tshaj plaws kom xaiv nws txoj kev taug mus rau txoj sia nyob mus ib txhis.

Tej lub sij hawm tom qab lub tuam rooj sab laj peb cov uas mloog thiab saib xav tias, “Qhov uas kuv nco ntsoov yog dab tsi?” Tus Tswv cia siab tias peb txhua tus yuav teb li no hais tias: “Kuv yeej yuav nco ntsoov tej lub sij hawm thaum kuv hnov tus Ntsuj Plig lub suab nyob hauv kuv lub siab lub ntsws uas qhia kuv tias kuv yuav tsum ua li cas kom ua rau kuv Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab tus Cawm Seej zoo siab.”

Peb yuav txais kev tshwm sim rau peb tus kheej li ntawd thaum peb mloog cov yaj saub thiab cov thwj tim thiab thaum peb rau siab ntseeg kom txais tau, ib yam li Thawj Tswj Hwm Lee hais tias peb yuav tsum ua. Kuv paub qhov no muaj tseeb los ntawm kuv lub neej thiab tus Ntsuj Plig txoj kev ua tim khawv rau kuv.

Qhia los ntawm tsab xov no

Cia li xav seb puas tsim nyog hais lus nrov nyeem Thawj Tswj Hwm Eyring zaj lus txog nws txoj kev nyeem tus thwj tim zaj lus hais nyob hauv lub rooj sab laj. Tej zaum koj yuav xav nug seb “Tus nqi yus yuav tsum them kom txais tau kev tshwm sim yog dab tsi?” Tom qab nej sib tham, tej zaum koj caw tau cov uas koj mus xyuas kom lawv xav thiab ua raws li ib lub tswv yim kom txais tej zaj lus hais nyob hauv lub tuam rooj sab laj tom ntej “raws li tus Ntsuj Plig qhia uas yog tib tug Ntsuj Plig uas tau qhia tej lus rau [Vajtswv] cov tub qhe ntawd.”

Luam