2018
’Ia fārerei tāmau noa iāna i te mau huru taime ato’a, i te mau huru vāhi ato’a, nā roto i te mau rāve’a ato’a.
January 2018


Parau tumu nā te mau tuahine hāhaere, tēnuare 2018

’Ia fārerei tāmau noa iāna i te mau huru taime ato’a, i te mau huru vāhi ato’a, nā roto i te mau rāve’a ato’a

Te hāhaerera’a a te mau tuahine nō ni’a te aupurura’a. ’Ua aupuru Iesu i te mau huru taime ato’a, ’e i te mau huru vāhi ato’a. E nehenehe tātou e nā reira ato’a.

Te « aupuru » o te tāvinira’a ïa, te ’atu’atura’a, ’aore rā te tauturura’a nō te fa’atupu i te au maita’i ’e te ’oa’oa o vetahi ’ē. Te hāhaerera’a a te mau tuahine o te ’imira’a i te mau rāve’a nō te tāvini i te feiā tā tātou e hāhaere nei. ’Ua aupuru Iesu Mesia i te tā’āto’ara’a—i te mau huru taime ato’a, ’e i te mau huru vāhi ato’a. ’Ua fa’a’amu ’Oia i nā 5 000, ’ua tāmahanahana ia Maria ’e ia Mareta i te pohera’a tō rāua tua’ana, ’e ’ua ha’api’i i Tāna ’evanelia i te vahine i te ’āpo’o pape. ’Ua rave ’Oia i te reira nō Tōna here fāito ’ore.

Pe’e ana’e i Tōna hi’ora’a, ’ei mau tuahine hāhaere, e nehenehe tātou e ’ite maita’i ’e e here i te tuahine tāta’itahi tā tātou e hāhaere nei, ma te ha’amana’o ē, te here, o te niu ïa nō te mau mea ato’a tā tātou e rave nei. ’Ia pure ana’e tātou nō te fa’aurura’a ’ia ’ite nāhea ’ia tāvini iāna ’e ’ia tauturu iāna ’ia ha’apūai i tōna fa’aro’o, « e’ita ïa te mau melahi e tāpe’ahia ’ia riro ’ei mau tauturu [nō ’outou] ». 1

Mai te fa’ati’ara’ahia te Sōtaiete Tauturu i te matahiti 1842 e tae mai teie mahana, ’ua ha’amaita’i te aupurura’a a te mau vahine e rave rahi mau orara’a. ’Ei hi’ora’a, Joan Johnson, hō’ē vahine ’īvi e 82 matahiti ’e tōna hoa hāhaere tei haere fārerei i tō rāua ta’ata tupu e 89 matahiti ’e e ma’i māhāhā tōna. Tē ’ite ra rāua ē ’aita tō rāua ta’ata tupu e hina’aro ia rāua hō’ē noa taime te ’āva’e, i reira ’ua ha’amata rāua i te fārerei tino iāna i te mau hepetoma ato’a ’aore ra nā te niuniu.

Nō vetahi mau tuahine hāhaere, te hāponora’a i te hō’ē rata parau ’aore ra te rata uira ma te hōro’a i te fa’aitoitora’a e riro te reira ’ei ’ohipa maita’i a’e e rave nō te hō’ē tuahine i te reira ’āva’e. Te fa’atupura’a i te auhoara’a ’e te fa’aro’ora’a ma te here o te reira mau te hāhaerera’a tuahine e tītauhia. Te rāve’a ’āpī ’e te fārereira’a i te ta’ata te ’āpiti mai ia tātou e tauturu ia tātou ’ia rave i te mau huru taime ato’a, ’e i te mau huru vāhi ato’a, ’e e rave rahi ravera’a.2 E tupu te reira mai tā Iesu i na reira.

Te mau nota

  1. Te mau Ha’api’ira’a a te mau Peresideni o te ’Ēkālesia : Iosepha Semita (2007), 454.

  2. Hi’o Manuel 2: Administration de l’Eglise (2010), 9.5.1.