Pieaugt atklāsmes principa izpratnē
Prezidents Rasels M. Nelsons
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents
Es jūs mudinu spert nepieciešamos soļus, lai vēl labāk un biežāk sadzirdētu To Kungu, lai jūs varētu saņemt to apgaismību, ko Viņš vēlas jums sniegt.
Attēli no Getty Images
2017. gada 30. septembrī pēc vispārējās konferences pēcpusdienas sesijas es devos uz slimnīcu, lai apraudzītu savu mīļo kvoruma locekli, elderu Robertu D. Heilzu. Dažas dienas iepriekš, piedzīvojot sirdstrieku, viņš tika ievietots slimnīcā.
Mūsu tikšanās bija brīnišķīga un šķita, ka viņam paliek labāk. Viņš pat elpoja pats, kas bija laba zīme.
Taču tovakar Gars uzrunāja manu sirdi un prātu, liekot saprast, ka man svētdien ir jāatgriežas slimnīcā. Vispārējās konferences svētdienas rīta sesijas laikā šī spēcīgā sajūta atgriezās. Es sajutu, ka man ir jāizlaiž pusdienas un jāsteidzas pie eldera Heilza, tiklīdz noslēgsies rīta sesija, ko es arī darīju.
Kad es ierados, es redzēju, ka elderam Heilzam bija palicis daudz sliktāk. Diemžēl viņš nomira 10 minūtes pēc manas ierašanās, taču es esmu pateicīgs, ka biju blakus viņa mīļajai sievai Marijai un viņu abiem dēliem, kad viņš atstāja šo dzīvi.
Es esmu ļoti pateicīgs par Svētā Gara čukstiem, kas mani mudināja izdarīt ko tādu, ko es citādi nebūtu darījis. Un es esmu ļoti pateicīgs par atklāsmi un to, ka debesis atkal ir atvērtas.
Šogad savās personīgajās un klases studijās mēs pievērsīsimies Mācībai un Derībām. Šīs „dievišķās atklāsmes un iedvesmotās deklarācijas” var svētīt visus tos, kuri tās studē un rīkojas saskaņā ar tajās ietvertajiem dievišķajiem norādījumiem. Tās aicina „visus cilvēkus, lai kur arī tie atrastos, ieklausīties Tā Kunga, Jēzus Kristus, balsī”,1 jo patiesi „Tā Kunga balss skan uz visiem cilvēkiem” (Mācības un Derību 1:2).
Briesmas, tumsība, maldi
Covid–19 pandēmija mums atgādināja, ka fiziskie un garīgie pārbaudījumi ir daļa no šīs zemes dzīves. Laikā pirms Viņa Otrās atnākšanas Glābējs pareģoja lielas bēdas. Viņš teica: „Būs bads un mēris, un zemestrīces dažādās vietās” (Džozefs Smits—Mateja 1:29).
Šo visu vēl grūtāku padara pieaugošā tumsība un maldi, kas mums ir visapkārt. Jēzus Saviem mācekļiem teica, ka pirms Viņa atgriešanās „nekrietnība ies vairumā” (Džozefs Smits—Mateja 1:30).
Sātans ir sapulcinājis savus karaspēkus un spēcīgi pretojas Tā Kunga darbam un tiem, kuri tajā ir iesaistīti. Tā kā mēs saskaramies ar pieaugošām briesmām, mūsu vajadzība pēc dievišķas vadības nekad nav bijusi lielāka, un mūsu centieni sadzirdēt Jēzus Kristus — mūsu Starpnieka, Glābēja un Pestītāja — balsi vēl nekad nav bijuši tik neatliekami.
Kā es teicu neilgi pēc tam, kad tiku aicināts par Baznīcas prezidentu, — Tas Kungs ir gatavs mums atklāt savu nodomu. Tā ir viena no Viņa lielākajām svētībām, ko Viņš mums dāvā.2
Viņš mūsdienās ir apsolījis: „Ja tu lūgsi, tu saņemsi atklāsmi pēc atklāsmes, zināšanas pēc zināšanām” (Mācības un Derību 42:61).
Es zinu, ka Viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām.
Kā mēs varam Viņu uzklausīt
Mūsdienās ir būtiski saprast, kā Gars ar mums runā. Lai saņemtu personīgu atklāsmi, atbildes, aizsardzību un vadību, mums ir jāatceras paraugs, ko mums parādīja pravietis Džozefs Smits.
Sākumā mums ir jānododas Svētajiem Rakstiem. To darot, mēs atveram savu prātu un sirdi Glābēja mācībām un patiesībai. Kristus vārdi „pateiks [mums] visu, kas [mums] ir jādara” (2. Nefija 32:3), īpaši šajā neskaidrajā un juceklīgajā laikā.
Pēc tam mums ir jālūdz. Lūgšanai ir vajadzīga iniciatīva, tāpēc mums ir jāpazemojas Dieva priekšā, jāatrod klusa vieta, kur mēs varam regulāri doties un atklāt Viņam savu sirdi.
Tas Kungs saka: „Tuvojieties Man un Es tuvošos jums; meklējiet uzcītīgi Mani un jūs atradīsit Mani; lūdziet, un jūs saņemsit; klauvējiet, un jums taps atvērts” (Mācības un Derību 88:63).
Tuvošanās Tam Kungam sniedz mierinājumu un iedrošinājumu, cerību un dziedinājumu. Tāpēc mums ir jālūdz Viņa Vārdā par mūsu raizēm un vājībām, par mūsu vēlmēm un mūsu mīļajiem, par mūsu aicinājumiem un jautājumiem.
Pēc tam mums ir jāklausās.
Ja kādu laiku pēc lūgšanas mēs paliksim, nokrituši ceļos, mūsu prātā ienāks domas, sajūtas un norādījumi. Šo iespaidu pierakstīšana mums palīdzēs atcerēties, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs darītu.
Atkārtojot šo procesu, mēs, saskaņā ar pravieša Džozefa Smita vārdiem, „pieaugsim atklāsmes principa izpratnē”.3
Lai mēs saņemtu atklāsmes, mums ir jābūt cienīgiem
Lai mēs varētu pilnveidot spēju atpazīt Svētā Gara čukstus un palielināt spēju saņemt atklāsmi, mums ir jābūt cienīgiem. Būt cienīgiem nenozīmē būt nevainojamiem, taču tas nozīmē, ka mums ir jātiecas pēc arvien lielākas šķīstības.
Tas Kungs sagaida, ka mēs katru dienu pieliksim pūles, pilnveidosimies un nožēlosim grēkus. Cienīgums ved pie šķīstības, un šķīstība mums ļauj sadzirdēt Svēto Garu. Kad mēs „pieņemam Svēto Garu par [mūsu] ceļvedi” (Mācības un Derību 45:57), mēs varam saņemt personīgo atklāsmi.
Ja kaut kas mūs attur atvērt debesu vadības durvis, mums ir jānožēlo grēki. Grēku nožēlošana mums ļauj atvērt šīs durvis, lai mēs varētu uzklausīt Tā Kunga balsi vēl biežāk un skaidrāk.
„Standarts ir skaidrs,” mācīja elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. „Ja kaut kas, ko mēs domājam, redzam, dzirdam vai darām, attālina mūs no Svētā Gara, tad mums par to ir jāpārstāj domāt, tas jāpārstāj skatīties, klausīties vai darīt. Piemēram, ja kāda veida izklaides mūs atsvešina no Svētā Gara, tad tās noteikti nav domātas mums. Tā kā Gars nevar paciest vulgārismu, rupjību vai neķītrību, šādas lietas nav domātas mums.”4
Ja mēs apvienosim lielāku šķīstību un paklausību ar gavēni, uzcītīgiem meklējumiem, Svēto Rakstu un mūsdienu praviešu vārdu studijām, kā arī tempļa un ģimenes vēstures darbu, debesis atvērsies. Tas Kungs savukārt piepildīs Savu apsolījumu: „Es došu tev no Sava Gara, kas apgaismos tavu prātu” (Mācības un Derību 11:13).
Mums, iespējams, būs jābūt pacietīgiem, taču Dievs mūs uzrunās Savā veidā un Savā laikā.
Izpratnes gars
Ījabs paziņoja: „ Īstenībā tas ir tikai gars cilvēkā, tā ir tikai Visuvarenā elpa, kas viņiem piešķir atziņas un ieskatus” (Ījaba 32:8). Šajā jaunajā gadā es jūs mudinu spert nepieciešamos soļus, lai vēl skaidrāk un biežāk sadzirdētu To Kungu, lai jūs varētu saņemt to apgaismību, ko Viņš vēlas jums sniegt.
Pirms savas nāves, 2017. gada oktobrī, elders Heilzs sagatavoja īsu runu vispārējai konferencei, ko viņam nebija iespēja sniegt. Šajā runā viņš rakstīja: „Mūsu ticība mūs sagatavo būt Tā Kunga klātbūtnē.”5
Kad mēs saņemam atklāsmi, mēs pavadām laiku Dieva klātbūtnē, jo Viņš mums atklāj Savu prātu, gribu un balsi (skat. Mācības un Derību 68:4). Kaut mēs varētu likt lietā savu ticību, piesaukt Viņu, būt Viņa apsolītās iedvesmas cienīgi un rīkoties saskaņā ar saņemto vadību.