„Nāciet, sekojiet Man!”: Mācības un Derību 18.–19. nodaļa
Ikvienas dvēseles vērtība
Kāpēc mēs Debesu Tēvam esam tik vērtīgi?
Nesen es sajutu iedvesmu sazināties ar ģimeni, ko mēs kopā ar manu pārinieku mācījām un kristījām teju pirms 40 gadiem, būdami jauni misionāri Briselē, Beļģijā. Bija pagājis diezgan ilgs laiks, kopš es ar kādu no viņiem biju runājis.
Patiecoties mūsdienu brīnumainajām tehnoloģijām, es uzmeklēju šīs ģimenes māti sociālajos tīklos. Man bija iespēja ar viņu sirsnīgi aprunāties caur videozvanu. Mēs atsaucām atmiņā svētās pieredzes, kurās bijām dalījušies pirms daudziem gadiem, kad viņas ģimene uzzināja par atjaunoto evaņģēliju.
Viņa nebija pie labas veselības un, apstākļu spiesta, dzīvoja šķirti no savas ģimenes. Kamēr mēs runājām, es sajutu lielu mīlestību, kas Debesu Tēvam un Glābējam ir pret šo jauko māsu. Es sajutu viņas lielo, mūžīgo vērtību, neskatoties uz to, ka viņa bija nedaudz attālinājusies no Baznīcas. Es viņai izrādīju mīlestību un liecināju, ka Dievs viņu mīl un rūpējas par viņu. Mūsu acīs sariesās asaras, kad mēs viens otram paudām savu mīlestību. Mēs apņēmāmies sazināties biežāk. Es biju tik pateicīgs, ka visu zinošais un mīlošais Dievs mani todien bija iedvesmojis sazināties ar manu dārgo draudzeni.
Kāpēc Dievs mūs mīl
Kad eņģelis jautāja Nefijam, vai viņš zina Dieva labvēlību, Nefijs atbildēja: „Es zinu, ka Viņš mīl Savus bērnus, tomēr es nezinu visu lietu nozīmi” (1. Nefija 11:17). Es bieži esmu prātojis par to, kā Nefijs izprata šo vienkāršo, skaisto patiesību: Dievs mīl Savus bērnus. Ir skaidrs, ka viņš zināja Kristus mācību, ko viņam mācīja viņa „krietnie vecāki” (1. Nefija 1:1). Taču viņš arī zināja Glābēja „iemeslu”. Kas ir šis „iemesls”?
Kāda iemesla dēļ Dievs bija gatavs ļaut Savam Dēlam kļūt par upuri? Kāda iemesla dēļ Viņš mūs atsūtīja uz šejieni, lai mēs tiktu pārbaudīti un tiesāti? Tā iemesla dēļ, ka saskaņā ar tikpat skaistu patiesību „dvēseļu vērtība ir liela Dieva acīs” (Mācības un Derību 18:10).
Kāpēc mēs Viņam esam tik vērtīgi? Protams, tāpēc, ka mēs esam Viņa bērni un Viņš mūs mīl. Taču nākamajos pantos Viņš apraksta šo dižo dāvanu — Savu Vienpiedzimušo Dēlu, Jēzu Kristu —, kas ir dota katram no mums, jo Viņš tik ļoti mūs mīl. Viņš sūtīja Savu Dēlu ciest „nāvi miesā; tādēļ Viņš izcieta visu cilvēku sāpes, lai visi cilvēki varētu nožēlot grēkus un nākt pie Viņa. Un Viņš atkal uzcēlās no mirušajiem, lai Viņš varētu vest visus cilvēkus pie sevis uz grēku nožēlošanas noteikumiem” (Mācības un Derību 18:11–12). Viņš mums saka: „Šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).
Grēku nožēlošana un prieks
Nav brīnums, ka Debesu Tēvs izjūt lielu prieku, kad mēs nožēlojam grēkus. Mūsu vēlme nožēlot grēkus ir pierādījums mūsu lielajai pateicībai par pasaules Glābēja un Pestītāja brīnišķīgo un nepārspējamo dāvanu. Vienīgi ar un caur Jēzu Kristu mēs varam kļūt cienīgi, lai ar pārliecību stāvētu Dieva priekšā (skat. Mācības un Derību 121:45).
Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja: „Pārāk daudz cilvēku uzskata, ka grēku nožēlošana ir sods — kas tāds, no kā jāizvairās, izņemot ļoti nopietnos gadījumos. Bet šī sajūta, ka tas ir sods, nāk no Sātana. Viņš cenšas mūs aizkavēt no raudzīšanās uz Jēzu Kristu, kurš stāv ar atplestām rokām, cerot un vēloties mūs dziedināt, piedot, attīrīt, stiprināt, šķīstīt un iesvētīt. …
Nekas nav tik atbrīvojošs, tik cildinošs vai svarīgāks mūsu individuālajam progresam, kā regulāra ikdienas grēku nožēlošana. Grēku nožēlošana nav notikums — tas ir process. Tā ir laimes atslēga un miers prātam. Kopā ar ticību — grēku nožēlošana padara mums pieejamu Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku.”1
Mēs esam aicināti palīdzēt
Daudzkārt pēdējo dienu atklāsmēs Tas Kungs ir aicinājis Savus bērnus un kalpus palīdzēt Viņam un Viņa Dēlam glābšanas un paaugstināšanas darbā (skat. Mācības un Derību 18:14). Padomājiet par to! Mūsu nepilnīgajā stāvoklī Visuma Dievs mūs aicina palīdzēt Viņa ārkārtīgi vērtīgajiem bērniem pie Viņa atgriezties. Viņš zina, ka darbs ir grūts. Būs daudzi, kuri nepieņems mūsu aicinājumu „uzklausīt Viņu”. Taču Viņš apstiprina, ka Viņš ir „ikviena” Dievs. „Un ja būs tā, ka jūs strādāsit visas savas dienas, piesaucot grēku nožēlošanai šos ļaudis, un atvedīsit kaut vienu dvēseli pie Manis, cik liels būs jūsu prieks ar viņu Mana Tēva valstībā!” (Mācības un Derību 18:15; uzsvērums pievienots).
Jūs sev varat pajautāt: „Ko es varu darīt, lai palīdzētu kādam nākt pie Kristus, nožēlot grēkus un tikt svētītam caur Viņa Izpirkšanas upuri?”
Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma deva šādu padomu par dalību glābšanas un paaugstināšanas darbā: „Jums ir jāsaprot, ka cilvēku pievēršana nav jūsu uzdevums. Tā ir Svētā Gara loma. Jūsu uzdevums ir dalīties savas sirds pārliecībā un dzīvot saskaņā ar savu ticību.
Tādēļ neieslīgstiet mazdūšībā, ja kāds tūliņ pat nepieņem evaņģēlija vēstījumu. Tā nav jūsu vaina.
Tas ir konkrētā indivīda un Debesu Tēva ziņā.
Jūsu ziņā ir mīlēt Dievu un mīlēt savus tuvākos, Viņa bērnus.
Ticiet, mīliet, dariet.
Sekojiet šim ceļam, un Dievs darīs caur jums brīnumus, lai svētītu Savus dārgos bērnus.”2
Priekškara abās pusēs
Aicinājums nākt pie Kristus caur grēku nožēlošanu nav domāts tikai tiem, kuri dzīvo uz šīs Zemes. „Mirušie, kas nožēlo grēkus, tiks pestīti caur paklausību Dieva nama priekšrakstiem” (Mācības un Derību 138:58). Tempļa un ģimenes vēstures darbs ir svarīgi aspekti izklīdinātā Israēla sapulcināšanā abās priekškara pusēs. Mēs patiesi varam priecāties, darot darbu par tiem, kuri ir devušies uz garu pasauli, zinot, ka tajā esamībā, kā teica prezidents Vilfords Vudrafs (1807–1898), „būs pavisam nedaudzi, ja tādi vispār būs, kuri nepieņems evaņģēliju”.3 Neapšaubāmi, viņi ļoti gaida to dienu, kad par viņiem tiks veikti glābšanas priekšraksti Tā Kunga namā.
Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Kad mēs apkopojam savus ģimenes vēstures pierakstus un dodamies uz templi, lai veiktu darbu savu priekšteču labā, Dievs īsteno daudzas no šīm apsolītajām svētībām vienlaikus — abās priekškara pusēs. Tāpat arī mēs tiekam svētīti, palīdzot šajā darbā citiem mūsu bīskapijas un staba locekļiem. Arī tie Baznīcas locekļi, kuri nedzīvo tempļa tuvumā, saņem minētās svētības, iesaistoties ģimenes vēstures darbā un uzmeklējot savu priekšteču vārdus, lai par tiem varētu tikt izpildīti tempļa priekšraksti.”4
Ir brīnišķīgi zināt, ka mūsu Debesu Tēvs mīl katru Savu bērnu. Mēs Viņam esam ļoti vērtīgi. Katram no mums ir svēts pienākums kalpot Viņa bērniem abās priekškara pusēs un palīdzēt viņiem saprast viņu lielo vērtību.
Palīdziet viņiem saskatīt viņu vērtību
Es jūs aicinu palīdzēt tiem, kuri ir bijuši daļa no jūsu dzīves un, iespējams, kādu laiku ir tikuši aizmirsti. Palīdziet tiem, kuri ir pametuši derību ceļu. Kalpojiet tiem, kuriem ir nepieciešama kristīga mīlestība. Savienojieties ar tiem, kuri ir priekškara otrā pusē, caur tempļa un ģimenes vēstures darbu, tostarp indeksēšanu. Palīdziet citiem caur jums sajust Dieva mīlestību.
Kā solīts, mana dārgā beļģu draudzene un es sarunājāmies katru svētdienu vairāk nekā četru mēnešu garumā. Es uzaicināju viņu lejupielādēt Evaņģēlija bibliotēkas lietotni. Vietējam draudzes prezidentam tika paziņots par viņu, un pilnlaika misionāri devās ciemos un dāvāja priesterības svētību. Nākamajā nedēļā, pirmo reizi vairāk nekā pēc 30 gadiem, viņa apmeklēja Svētā Vakarēdiena sanāksmi. Mūsu pēdējās sarunas laikā viņa bija prieka pilna, jo bija atkal pievienojusies Jēzus Kristus Baznīcas kolektīvam.
Viņa arī man pateica, ka viņas vecākā meita joprojām ir aktīva Baznīcas locekle. Es nekavējoties sazinājos ar viņas meitu caur videozvanu. Viņa mani iepazīstināja ar saviem skaistajiem bērniem un pastāstīja, ka vakarā pilnlaika misionāri nāks pie viņiem uz vakariņām. Tā bija tik liela svētība — redzēt, ka viņa joprojām ir uzticīga Baznīcas locekle!
Runājot ar viņu, es nelielā mērā sapratu šīs rakstvietas vēstījumu: „Un tagad, ja jūsu prieks būs liels ar vienu dvēseli, ko jūs būsit atveduši pie Manis Mana Tēva valstībā, cik liels būs jūsu prieks, ja jūs atvedīsit daudzas dvēseles pie Manis!” (Mācības un Derību 18:16).
Ikvienas dvēseles vērtība ir liela!
Lift Up The Hands That Hang Down (Paceliet gurdenās rokas), Dž. Kērks Ričardss
„Ziniet, ka cilvēku pievēršana nav jūsu uzdevums. Tā ir Svētā Gara loma. Jūsu uzdevums ir dalīties savas sirds pārliecībā un dzīvot saskaņā ar savu ticību.”
Elders Dīters F. Uhtdorfs
Lux Condivis (Shared Light), (Kopīgā gaisma), Dž. Kērks Ričardss
Katram no mums ir svēts pienākums kalpot Debesu Tēva bērniem abās priekškara pusēs.
Breakthrough (Izlaušanās), Dž. Kērks Ričardss