E pāturu ’e e fa’aherehere te Atua ia tātou

Nā Elder Dale G.Renlund

Nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo

Mai te ra’atira Moroni, e nehenehe tātou e fa’ari’i i te tauturu ’e te mana hanahana nō te mau ’arora’a tā tātou e fa’aruru i roto i te orara’a nei.

Te ra’atira Moroni e tāpe’a ra i te tāpa’o nō te ti’amāra’a

I tō’u tai’o-mātāmua-ra’a i te Buka a Moromona, ’ua au vau i te ’ā’amu o te mau tama’i i rotopū i te ’āti Nephi ’e te ’āti Lamana. ’Ua māere au i te fa’aro’o, te ’aravihi ’e te mau rāve’a tei fa’a’ohipahia e te ra’atira Moroni, e ra’atira fa’ehau tei nōminohia ’ei fa’atere nō te mau nu’u ’āti Nephi ato’a i te 25ra’a noa o tōna matahiti. E ta’ata mana’o pa’ari ’oia ’e te pūai ’e te ’aravihi. ’Ua fafau hope roa ’oia iāna i te ti’amāra’a ’e te maita’i o tōna mau ta’ata. (Hi’o Alama 48:11–12.)

’Aita ’o Moroni i fa’atietie iāna iho nō te manuiara’a tōna mau nu’u, ’ua hōro’a ’oia i te manuiara’a i te Atua ’e i te pāturura’a mo’a tā tōna mau nu’u i fa’ari’i nā roto mai i te mau vahine ’e te mau tamari’i e ’ere i te fa’ehau. ’Ua parau ’oia i te hō’ē ti’a fa’atere ’enemi tei ha’amouhia : « ’Ua tu’u mai [te Fatu] ia ’outou i roto i tō mātou nei rima. ’E i teienei, tē hina’aro nei au ’ia ’ite ’outou ē, ’ua nā-reira-hia mātou nō tā mātou ha’apa’ora’a ’e tō mātou fa’aro’o i te Mesia. » I muri iho ’ua fa’a’ite mai Moroni i teie hi’ora’a tohu : « E pāturu te Atua ia mātou, ’e e tīa’i, ’e e fa’aherehere ho’i ’oia ia mātou, mai te mea e ha’apa’o maita’i mātou i tōna hina’aro, ’e i tō mātou fa’aro’o, ’e i tā mātou ha’apa’ora’a » (Alama 44:3, 4).

I te roara’a o te tau, ’ua māramarama vau ē ’ua fa’a’ite mai Moroni i te hō’ē hi’ora’a nō te mau parau tumu tā tātou e nehenehe e fa’a’ohipa nō te tauturu ia tātou ’ia pāhono i te mau tāmatara’a o tō tātou orara’a nō teie ’anotau. Mai te mea e fa’a’ohipa tātou i te fa’aro’o ia Iesu Mesia, te Fa’aora o te ao nei, e ha’amaita’i mai ’oia ia tātou i tōna mana. Nō ’ōna rā ’ia nā reira, ’e nō tātou ho’i ’ia ’ite i tāna mau ha’amaita’ira’a, tītauhia ia tātou ’ia māramarama i te tumu o tō tātou orara’a, ’ia fa’anaho i te mau rāve’a nō te manuia, ’e ’ia fa’aineine nō te mau huru ’arora’a tā tātou e fa’aruru nei, mai tā Moroni i fa’aineine ’e i fa’aruru i te mau ’arora’a mau i roto i tōna orara’a. ’A nā reira ai tātou, e pāturu ’e e fa’aherehere te Metua i te ao ra ’e ’o Iesu Mesia ia tātou.

Te māramaramara’a i te tumu o tō tātou orara’a

’Ua fa’aha’amana’o pinepine Moroni i te nūna’a ’o vai rātou (e feiā ’āi’a nō te fafaura’a a Aberahama), nō vai rātou (e mau tamari’i herehia nā te Atua), ’e te tumu rātou i ’aro ai (te ’utuāfare, te fa’aro’o ’e te ti’amāra’a). ’Ua ha’api’i Moroni i tōna nūna’a ē tē ’aro ra rātou nō tō rātou ora ’e nō tō rātou ti’amāra’a i mua i te ha’avīra’a ’e te fa’atītīra’a. I te tahi pae, ’ua ’aro tō rātou mau ’enemi nō te fa’ateitei ia rātou iho ’e nō tō rātou mana i te ha’avīra’a ia vetahi ’ē.

I te ’imira’a te tahi mau ’āti Nephi ’ia haru i te mana nō rātou iho, ’ua pāhae Moroni i tōna pereue ’e ’ua pāpa’i i ni’a i te hō’ē tuha’a i te mau tuha’a tumu o tāna parau poro’i : « ’Ei ha’amana’ora’a i tō tātou ra Atua, ’e tā tātou ha’apa’ora’a, ’e tō tātou ti’amāra’a, ’e tō tātou hau, ’e tā tātou vahine, ’e tā tātou mau tamari’i. » ’Ua fa’ati’a ’oia i teie reva, tāna i pi’i ’o « te tāpa’o nō te ti’amāra’a », i te pae hope’a o te hō’ē rā’au ’e ’ua fa’a’ohipa i te reira nō te fa’aha’amana’o i te mau ta’ata e aha te ’arora’a ’e ’ia ta’iruru mai rātou nō te reira. (Hi’o Alama 46:12–13, 19–20.)

I roto i te mau ’arora’a pae vārua o te orara’a nei, « e ’ere ho’i i te ta’ata ana’e ra tā tātou e tō nei, i te mau tāvana rā o teie nei ao pōuri [’e] i te mau vārua ’ī’ino o te reva nei » (Ephesia 6:12). E ti’a ato’a ia tātou ’ia ha’amana’o e aha mau na te reira. ’Ua fa’a’ite ’o Elder Neal A. Maxwell (1926–2004), melo tahito nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo, i teie mana’o i roto i te hō’ē ’āparaura’a pāpū ’e te poto.

I te matahiti 2004, ’ua haere au e fārerei ia Elder Maxwell i roto i tōna piha fare ma’i ’aita i maoro roa hou ’a pohe ai ’oia. E mea maita’i roa ’oia i ni’a i te mau ta’ata ato’a tei fārerei ’aore rā tei tauturu iāna. E tomo mai te mau tuati ma’i i roto i tōna piha ’e e haere atu rātou i rāpae ma te ta’i. Nā ’ō atu ra vau iāna : « Elder Maxwell, e mea pa’ari roa te reira. » ’Ua ’ata’ata ’oia ’e ’ua nā ’ō mai : « ’Auē Dale ē, e mau ta’ata mure ’ore tātou i roto i te hō’ē ao tāhuti nei. Tei rāpae tātou i tō tātou vāhi fa’aeara’a, mai te i’a i rāpae i te pape. I te taime noa e vai tō tātou hi’ora’a mure ’ore e faufa’ahia ai teie mau mea ato’a. »

’Eiaha roa atu tātou e ha’amo’e i te huru rahi o tō tātou nātura hanahana ’e tō tātou hope’ara’a mure ’ore ’e te mau pūai o te ’ino e pāto’i nei ia tātou. Nā te hāro’aro’ara’a ti’a i te fa’anahora’a a te Metua i te ao ra e fa’aitoito ia tātou ’ia tāmau noa i te ’aro nō tō tātou fa’aorara’a mure ’ore ’e nō tō tātou ti’amāra’a i te fa’atītīra’a pae vārua.

Fa’anaho i te mau rāve’a nō te manuia

I roto i te mau ’arora’a tā tōna mau nu’u i ’aro, ’ua fa’anaho Moroni i te mau rāve’a nō te ha’apāpū i te manuiara’a. ’Ua fa’a’ohipa ’oia i te mau hi’o nō te ’ite mai i te mau ’ohipa ’e te mau hina’aro o tōna mau ’enemi. ’Ua ’imi ’oia i te arata’ira’a a te peropheta, ’o Alama. I muri iho ’ua fa’a’ohipa Moroni i te reira mana’o fa’auru i roto i tāna arata’ira’a ’arora’a. ’Ua fa’a’ohipa ’oia i te mau rāve’a mai te au i tei tītauhia, mai te tu’ura’a i te mau fa’ehau hau atu i roto i te ’oire ’aita i ha’apa’ari-maita’i-hia. ’Ua ha’amau ’oia i te mau fa’anahora’a pāpū tei niuhia i ni’a i te mau ha’amāramaramara’a ti’a.

’Ua manuia atu ra ’oia i ni’a i te mau nu’u ’enemi. ’Aita roa atu ’oia i fa’aea noa i ni’a i te mau rēra’a tahito ; ’ua tāmau noa rā i te ha’amaita’i i te ’aravihi o tōna mau nu’u nō te fa’aruru i te mau tāmatara’a a muri a’e.

E nehenehe tātou e fa’a’ohipa ato’a i teie mau rāve’a nō te fa’aruru i te mau pāto’ira’a pae vārua. E nehenehe tātou e ha’amata nā roto i te ’itera’a e aha tā Sātane e tāmata nei i te rave i roto i tō tātou orara’a. Tē tāmata nei ’oia i te fa’anevaneva ia tātou i tā tātou fā. ’Ia fa’aruru ana’e tātou i te fa’ahemara’a, e ui tātou ia tātou iho :

E aha te tū’atira’a o teie ’ohipa tā’u e rave ra ’e te parau heheuhia a te Atua ?
E aha te mau fa’ahope’ara’a nō teie ’ohipa ?
E tauturu ānei teie ’ohipa iā’u ’ia tāpae i tā’u fā i ni’a i te fenua nei ?

E mea ti’a ato’a ia tātou ’ia ’ite i te hope’ara’a nō te hemara’a i te mau fa’ahemara’a na’ina’i. ’Ia topa tātou i roto i te fa’ahemara’a, tē ’amu « ri’iri’i [ra ïa tātou] i te mea ta’ero » (Alama 47:18), e rāve’a manuia roa e fa’a’ohipahia nei e te mau mana nō te ’ino ’o tē nehenehe e arata’i atu i te mau fa’ahope’ara’a e pohe ai i te pae vārua.

E nehenehe tātou e ha’apūai ia tātou iho i mua i te mau fa’ahemara’a a Sātane nā roto i te pe’era’a i te arata’ira’a tā tātou e fa’ari’i nō ’ō mai i tō tātou peropheta nō te mau mahana hope’a nei. Nā te reira e tauturu ia tātou ’ia tāpe’a noa i te hō’ē hi’ora’a ātea mure ’ore nō te hi’opo’a i tā tātou mau ’ohipa. E tauturu mai te fa’anahora’a i te mau rāve’a ’ia fa’aruru i te mau fa’ahemara’a e tupu mai i roto i te mau tuha’a rau o tō tātou orara’a, ’ia rave i te mau mā’itira’a tano a’e i taua taime ra. E tauturu te mau rāve’a ’e te mau arata’ira’a tei fa’anaho-a’ena-hia, i te pāruru ia tātou i te mau fa’anevanevara’a i tā tātou ’ōpuara’a mure ’ore.

Te hi’ora’a nō te mau rāve’a ’āpī. E nehenehe te mau rāve’a ’āpī e fa’atupu i te maita’i ’aore rā i te ’ino i ni’a ia tātou, tei te huru o tā tātou fa’a’ohipara’a i te reira. Nō te tauturu ia tātou ’ia rave i te mau mā’itira’a pa’ari nō ni’a i tā tātou mau mātini, e nehenehe te feiā ’āpī ’e te feiā pa’ari e hi’o i i roto i te « Utiliser la technologie à bon escient [Fa’aohipa tano i te rāve’a ’āpī] » ’e Nō te pūai o te feiā ’āpī : E arata’i nō te rave i te mau mā’itira’a. E fa’aha’amana’o te reira ia tātou i tā tātou fā, e fa’atoro ia tātou i ni’a ia Iesu Mesia, ’e e tauturu ia tātou ’ia tītau manihini i te Vārua Maita’i i roto i tō tātou orara’a. E tauturu te fa’anahora’a e nāhea, ahea ’e i hea tātou e fa’a’ohipa ai i te mau rāve’a ’āpī ’ia ha’apūai ia tātou i mua i te mau rāve’a ha’avi’ivi’i a tō te ao nei.

Te fa’aineinera’a nō te mau huru ’arora’a

Ma te feruri a’ena i te mau ’arora’a e tae mai, ’ua fa’aineine Moroni i tōna mau ta’ata tāta’itahi i te mau pāruru ’ōuma, te mau pāruru, te mau tāupo’o ’e te mau ’ahu me’ume’u. ’Ua fa’aineine ’oia i tōna nūna’a tā’āto’a nā roto i te fa’a’atira’a i te mau ’oire i te mau pare, nā roto i te fa’ati’ara’a i te mau pu’u repo ’ati a’e ia rātou.

I te pae vārua, e fa’aineine tātou tāta’itahi nā roto i te ha’apa’ora’a i te mau fa’auera’a a te Atua. E rave ’e e ha’apa’o tātou i te mau fafaura’a ’e te Atua ’o tē fa’atae mai i te mana o Iesu Mesia i roto i tō tātou orara’a. Tē rave nei tātou tāta’itahi i tā tātou iho mau ’ohipa ha’amorira’a, mai te pure, te ha’apaera’a mā’a, ’e te ’imira’a i te mau pāpa’ira’a mo’a. Tē ’ohipa ato’a nei tātou ma te fa’aro’o, ma te pāhono i te arata’ira’a pae vārua tā tātou e fa’ari’i nei. Tē fa’aineine pāpū ’e tē rave ti’a mā nei tātou i te ’ōro’a mo’a. ’A nā reira ai tātou, e riro mai te Fa’aora ’ei mea pāpū a’e i roto i tō tātou orara’a, mai tāna i nā reira i ni’a ia Moroni, tei vai ’āueue ’ore i roto i tōna fa’aro’o ia Iesu Mesia. ’Ua ’ite Moroni e nehenehe tāna e tūru’i i ni’a i te Fa’aora nō te arata’ira’a ’e te fa’aorara’a (hi’o Alama 48:16). E nehenehe ato’a tātou e tūru’i i ni’a ia Iesu Mesia nō te arata’ira’a ’e te fa’aorara’a.

E nehenehe tātou e fa’aineine atu ā nā roto i te ha’apūaira’a i tō tātou ’utuāfare. ’Ua fa’anaho tō tātou Metua i te ao ra ia tātou i roto i te mau ’utuāfare nō te tauturu ia tātou ’ia ’oa’oa ’e ’ia ha’api’i mai nāhea ’ia ho’i iāna ra. E nehenehe tō tātou ’utuāfare e riro ’ei puna tauturu nō tātou. E nehenehe tātou pā’āto’a e fa’ari’i i te ’oa’oa ’e te here nā roto i te ha’amana’ora’a ē e tuha’a tātou nō te ’utuāfare rahi o te Atua, noa atu te huru o te vaira’a o tō tātou ’utuāfare.

E nehenehe tātou pā’āto’a e fa’ari’i i te pūai ’e e fa’aineine nō tā tātou mau ’arora’a pae vārua ’a ’āmui ai i roto i te mau ’oire o te feiā mo’a. E hōro’a mai tō tātou mau titi ’e mau mata’eina’a i te hō’ē vāhi ha’apūra’a ’e te pārurura’a. E nehenehe tātou e fa’a’amu i te tahi ’e te tahi i te pae vārua, e tauturu i te tahi ’e te tahi ’ia ha’apa’o i te mau fa’auera’a a te Atua, ’e ’ia fa’aitoito i te tahi ’e te tahi ’ia tūru’i i ni’a i te Mesia, i te mau taime ato’a ’e i te mau taime fifi iho ā rā. ’Ia putuputu ana’e tātou, e ’ite tātou ē ’aita tātou e ’aro nei i tā tātou mau ’arora’a ’o tātou ana’e. Tē vai nei tō tātou mau hoa, mau ’orometua ha’api’i, ’e te feiā fa’atere ’o tē nehenehe e tauturu ’e e pāruru ia tātou. E mea pūai a’e tātou ’ia fa’aineine ’āmui ana’e tātou.

Te mea fa’ahiahia, ’ua parau Moroni ē te ’oa’oa ato’a o tōna mau ta’ata, nō tō rātou ïa fa’aro’o i te Atua ’e i tā rātou ha’apa’ora’a fa’aro’o. Mai ia Moroni, e mea ti’a ia tātou ’ia ’ite ē e tae mai te ’oa’oa maoti te Metua i te ao ra ’e tāna fa’anahora’a ’e maoti Iesu Mesia ’e tāna tāra’ehara. ’Ia māramarama ana’e tātou i te tumu nō tō tātou orara’a, ’ia fa’anaho tātou i te mau rāve’a nō te manuia, ’e ’ia fa’aineine tātou nō te mau huru ’arora’a, e fa’ari’i tātou i te tauturu ’e te mana o te ra’i.

Mai ia Moroni, ’ua ’ite au ē e hōpoi mai te Metua i te ao ra ’e ’o Iesu Mesia i te ti’amāra’a hope’a i te tītīra’a—te ti’amāra’a i te pohe ’e i te hara. E ha’amaita’i mai rāua ia tātou i tō rāua mana ’ia hi’o ana’e tātou ia rāua i roto i te mau mea ato’a.

© 2024 nā Intellectual Reserve, Inc. Fatura’a pāruruhia. Nene’ihia i te Fenua Marite. Parau fa’ati’a nō te reo peretāne : 6/19. Parau fa’ati’a nō te ’īritira’a : 6/19. ’Īritira’a nō Monthly Liahona Message, August 2024. Tahitian. 19294 895