E hōho’a nō te hō’ēra’a i roto ia Iesu Mesia

Nā te peresideni Russell M. Nelson

Peresideni nō Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei

’A hō’ē ai tātou i roto ia Iesu Mesia mai te mau ta’ata i roto i te 4 Nephi, e nā ni’a atu tō tātou hina’aro i te hō’ēra’a i tō tātou mau ta’a-’ē-ra’a, ma te arata’i te reira i te ’oa’oa.

Tē ora nei tātou i te hō’ē tau i reira te ’are nō te tama’i ’e nō te mārōra’a e parare ai nā te ao nei. Tauturuhia e te mau iho anoha’a ’e fa’a’itoitohia e te mau ta’ata tei to’eto’e te ’ā’au, tē ha’amata’u nei teie mau pūai nō te ’āmahamahara’a i te fa’a’ī i tō tātou ’ā’au i te vahavaha ’e i te ha’afifi i tā tātou ’āparaura’a nā roto i te ’aimārōra’a. Tē fati nei te mau tā’amura’a ’āmui. Tē ’ū’ana nei te tāma’i.

I mua i terā vaira’a, tē tītau nei te mau pipi mau a Iesu Mesia i te hau ’e tē ’imi itoito nei i te patu i te tōtaiete huru ta’a ’ē—tei niuhia i ni’a i te mau ha’api’ira’a a Iesu Mesia. Nō reira, ’ua fa’aue mai te Fatu ia tātou ’ia « tāhō’ē ; ’e mai te mea ’aita ’outou e riro ’ei hō’ē ra, e ’ere ïa ’outou nā’u nei » (Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 38:27). ’Oia mau, e tāpa’o te hō’ēra’a nō te ’Ēkālesia mau a Iesu Mesia.

Nāhea tātou i te ’aro atu i te mau pūai nō te ’āmahamahara’a ’e te mārōra’a ? Nāhea tātou i te tae atu i te hō’ēra’a ?

’Ātīrā noa atu, tē hōro’a mai nei te 4 Nephi i roto te Buka a Moromona i te hō’ē hi’ora’a. Tē fa’ati’a poto nei teie pene i te huru orara’a o te nūna’a i muri a’e i tō te Fa’aora fārereira’a ia rātou, te ha’api’ira’a ia rātou ’e te ha’amaura’a i tāna ’Ēkālesia i rotopū ia rātou. Tē fa’a’ite nei teie ’ā’amu e mea nāhea teie mau ta’ata i te taera’a i te hō’ēra’a ’oa’oa ’e te hau, ’e tē hōro’a mai nei ia tātou i te hō’ē hōho’a ’o tā tātou e nehenehe e pe’e nō te tae atu tātou iho i te reira hō’ēra’a.

Te fa’afāriura’a

I roto te 4 Nephi 1:1, tē tai’o nei tātou : « ’Ua fa’ati’a te mau pipi a Iesu i te ’ēkālesia a te Mesia i roto i te mau fenua pā’āto’a ē ’ati noa a’e. ’E [’ua haere mai te ta’ata] ia rātou ma te tātarahapa mau i tā rātou mau hara. »

E tāhō’ē tātou ’ati a’e i te Fatu ’e i te Fa’aora ia Iesu Mesia. ’A ha’api’i mai ai te ta’ata tāta’itahi nō ni’a ia Iesu Mesia, tāna ’evanelia ’e tāna ’Ēkālesia, e fa’a’ite pāpū mai te Vārua Maita’i i te parau mau i te ’ā’au o te ta’ata tāta’itahi. I reira tātou tāta’itahi e nehenehe ai e fa’ari’i i te anira’a a te Fa’aora ’ia roa’a te fa’aro’o iāna ’e ’ia pe’e iāna ma te tātarahapa.

I reira e ha’amata ai te tere nō te fa’afāriura’a o te hō’ē ta’ata—i te ātea ’ē o te mau hina’aro pīpiri ’e te hara ’e i ni’a i te Fa’aora. ’O ’oia te niu o tō tātou fa’aro’o. ’E ’a hi’o ai tātou tāta’itahi i ni’a iāna i tō tātou mau mana’o ato’a (hi’o Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 6:36), e riro mai ’oia ’ei pūai fa’atāhō’era’a i roto i tō tātou orara’a.

Te mau fafaura’a

Tē nā ’ō fa’ahou nei te pāpa’a parau i roto i te 4 Nephi ē, te feiā tei haere mai i te ’Ēkālesia ’e tei tātarahapa i tā rātou mau hara « ’ua bāpetizohia ïa nā roto i te i’oa o Iesu ; ’e ’ua fāri’i ato’a ho’i rātou i te Vārua Maita’i » (4 Nephi 1:1). ’Ua rave rātou i te hō’ē fafaura’a—e tā’amura’a ta’a ’ē ’e te nati—i te Atua.

’Ia rave ’e ’ia ha’apa’o ana’e tātou i te mau fafaura’a, tē rave ra ïa tātou i te i’oa o te Fatu i ni’a ia tātou ’ei ta’ata hō’ē. Hau atu, e rave tātou i tōna i’oa i ni’a iho ia tātou ’ei nūna’a. Te feiā ato’a tei rave i te mau fafaura’a ’e ’o tē tūtava nei i te ha’apa’o i te reira, e riro mai rātou ’ei nūna’a nō te Fatu, tāna tao’a ta’a ’ē (hi’o Exodo 19:5). Nō reira, tē rātere nei tātou nā ni’a i te ē’a nō te fafaura’a, ’ei ta’ata hō’ē ’e ’ei ’āmuira’a. E hōro’a mai tō tātou tā’amura’a fafaura’a i te Atua i te hō’ē tumu ’āmui ’e te hō’ē ihota’ata ’āmui. ’A nati ai tātou ia tātou iho i te Fatu, e tauturu mai ’oia ia tātou ’ia roa’a te « ’ā’au i roto i te tāhō’ēra’a ’e i roto i te here te tahi i te tahi » (Mosia 18:21).

Te atati’a, te ’aifāito ’e te tauturura’a i te feiā veve

Tē tāmau fa’ahou ra te pāpa’a parau o te 4 Nephi : « ’Aita roa te mau mārōra’a ’e te mau tama’ira’a i tupu i rotopū ia rātou, ’e ’ua rave te ta’ata tāta’itahi i te mea ti’a te tahi i te tahi.

« ’E ’ua ’āmui-tāhō’ē-hia tā rātou mau mea ato’a i rotopū ia rātou ; nō reira ’aita e feiā tao’a ’e te veve, ’aita e feiā tītī ’e te ti’amā, ’āre’a rā ’ua riro rātou pā’āto’a ’ei feiā ti’amā, ’e ’ei feiā ’o tē fāri’i i te hōro’ara’a nō ’ō mai i te ra’i ra » (4 Nephi 1:2–3).

I roto i tā tātou mau ’ohipa i te pae tino nei, tē hina’aro nei te Fatu ’ia riro tātou ’ei ta’ata au ’e te atati’a i ni’a i te tahi ’e te tahi, ’eiaha tātou e punu ’aore rā e tāviri atu i te tahi ’e te tahi (hi’o 1 Tesalonia 4:6). ’A ha’afātata atu ai tātou i te Fatu, « e’ita te mana’o e tupu i roto ia [tātou] nō te hāmani ’ino i te tahi, e hina’aro rā [tātou] ’ia ora noa ma te hau, ’e ’ia tu’u atu i te ta’ata ato’a i tei au i tāna ra utu’a » (Mosia 4:13).

’Ua fa’aue ato’a mai te Fatu ia tātou ’ia ’atu’atu i te feiā veve ’e te feiā tei hina’aro i te tauturu. E mea ti’a ia tātou ’ia « ’ōpere atu i tā [tātou] tao’a » nō te tauturu ia rātou, mai te au i tō tātou ’aravihi ’ia nā reira, ma te ha’avā ’ore ia rātou (hi’o Mosia 4:21–27).

E « fa’atura […] i tōna ra taea’e mai iāna iho » (Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 38:24). Mai te peu ’ua hina’aro tātou ’ia riro ’ei nūna’a nō te Fatu ’e ’ia vai hō’ē, e tītau-roa-hia ia tātou ’ia fa’ariro i te tahi ’e te tahi ’ei ta’ata ’aifāito, ’e e ’ere noa rā terā, e tītau-roa-ato’a-hia ia tātou ’ia hi’o mau i te tahi ’e te tahi mai te ta’ata ’aifāito ’e ’ia ’ite i roto i tō tātou ’ā’au ’ua ’aifāito tātou—’aifāito i mua i te Atua, ma te faufa’a ’aifāito ’e te fāito pūai ’aifāito.

Te ha’apa’o

Te ha’api’ira’a i muri mai i roto i te 4 Nephi, nō roto mai ïa i teie fa’ahitira’a parau ’ōhie : « ’Ua pe’e atu rātou i te mau fa’auera’a tei fāri’ihia e rātou nō ’ō mai i tō rātou Fatu ’e tō rātou Atua » (4 Nephi 1:12).

’Ua ha’api’i te Fatu i teie mau ta’ata i tāna ha’api’ira’a tumu, ’ua hōro’a ia rātou i te mau fa’auera’a, ’e ’ua pi’i i te mau tāvini nō te fa’atere i te mau mea nō rātou. Te hō’ē o tāna mau ’ōpuara’a nō te ravera’a i te reira ’o te ha’apāpūra’a ïa ē, ’aita e mārōra’a i rotopū ia rātou (hi’o 3 Nephi 11:28–29 ; 18:34).

E mea faufa’a roa tā tātou ha’apa’ora’a i te mau ha’api’ira’a a te Fatu ’e a tāna mau tāvini nō te riro mai ’ei nūna’a tāhō’ē. Tei roto i te reira tā tātou parau fafau ’ia ha’apa’o i te fa’auera’a ’ia tātarahapa i te mau taime ato’a e hahi ’ē tātou, ’e ’ia tauturu i te tahi ’e te tahi i roto i tā tātou mau tauto’ora’a ’ia rave maita’i a’e ’e ’ia ha’amaita’i a’e ia tātou i te mau mahana ato’a.

Putuputu ’āmui

I muri iho, tē ha’api’i mai nei tātou ē te mau ta’ata i roto te 4 Nephi « [’ua] tāmau noa i te ha’apae i te mā’a ’e i te pure, ’e i te ha’aputuputu pinepine nō te pure ’e nō te fa’aro’o i te parau a te Fatu » (4 Nephi 1:12).

Tītauhia ’ia putuputu ’āmui tātou. ’Ua riro tā tātou mau purera’a ha’amorira’a tāhepetoma ’ei rāve’a faufa’a rahi nō tātou, nō te ’ite mai i te pūai, nō te ta’ata hō’ē ’e nō te tā’āto’ara’a. Tē rave nei tātou i te ’ōro’a mo’a, tē ha’api’i nei, tē pure nei, tē hīmene ’āmui nei ’e tē pāturu nei i te tahi ’e te tahi. Tē tauturu ato’a nei te tahi atu mau putuputura’a ’ia fa’atupu i te nīno’a mana’o nō te tā’amura’a, te auhoara’a ’e te ’ōpuara’a tāhō’ē.

Te here

I muri iho, tē hōro’a nei te pāpa’a parau i roto i te 4 Nephi i te tāviri rahi paha nō teie mau mea ato’a—te ’ohipa ’aita ana’e te reira e’ita te tāhō’ēra’a mau e tupu : « ’Aita te mārōra’a i tupu i ni’a i te fenua, nō te mea ’ua vai te aroha o te Atua i roto i te ’ā’au o te mau ta’ata » (4 Nephi 1:15).

E roa’a mai te hau o te ta’ata hō’ē ’ia here mau ana’e tātou i te Atua, i roto i te aurarora’a ha’eha’a. ’O te ture mātāmua teie ’e te rahi. Te herera’a i te Atua hau atu i te tahi atu ta’ata ’aore rā i te tahi atu mea, ’o te tītaura’a ïa ’o tē hōpoi mai i te hau mau, te tāmāhanahanara’a mau, te ti’aturira’a mau ’e te ’oa’oa mau. ’A fa’arahi ai tātou i te here i te Atua ’e ia Iesu Mesia, e pe’e ’ōhie noa mai te here i te ’utuāfare ’e i te ta’ata tupu.

Te ’oa’oa rahi roa a’e tā tātou e ora atu, e tupu ïa i te taime e pau ai tātou i te here nō te Atua ’e nō tāna mau tamari’i ato’a.

’O te aroha, te here mau o te Mesia, te rā’au tinai nō te mārōra’a. ’O te huru tumu te reira o te hō’ē pipi mau a Iesu Mesia. ’Ia fa’aha’eha’a ana’e tātou i mua i te Atua ’e ’ia pure ma te pūai ato’a o tō tātou ’ā’au, e hōro’a mai ’oia ia tātou i te aroha mau (hi’o Moroni 7:48).

’A ’imi ai tātou pā’āto’a ’ia roa’a mai te here i te Atua i roto i tō tātou ’ā’au, e huru ’ōhie roa mai te temeio nō te hō’ēra’a ia tātou.

Te ihota’ata hanahana

I te pae hope’a, ’ua fa’a’ite mai te mau ta’ata o te 4 Nephi i te hō’ē tāpa’o nō te hō’ēra’a, e ti’a roa ’ia ’ara maita’i : « ’Aita e feiā ’eiā haru, ’aita e ta’ata taparahi ta’ata, ’aita ato’a e mau ’āti Lamana, ’e ’aita ato’a e mau pupu ta’ata ta’a ’ē ; ’ua riro rā tātou ’ei hō’ē, e mau tamari’i nā te Mesia ; ’e e feiā ’āi’a i te bāsileia o te Atua » (4 Nephi 1:17).

’Ua mōrohi roa te mau i’oa pi’i tei vāhi i te nūna’a e rave rahi hānere matahiti te maoro, e ihota’ata vai maoro a’e ’e te hanahana i mua i teienei. ’Ua hi’o rātou ia rātou iho—’e i te tahi atu mau ta’ata—mai te au i tō rātou tā’amura’a ’e te Metua i te ao ra ’e ia Iesu Mesia.

E nehenehe te raura’a ’e te ta’a-’ē-ra’a e riro ’ei ’ohipa maita’i ’e te faufa’a nō tātou. Tō tātou rā ihota’ata faufa’a roa a’e ’o terā ïa e tū’ati atu i tō tātou tumu hanahana ’e tā tātou ’ōpuara’a hanahana.

Nā mua roa, e tamari’i tātou tāta’itahi nā te Atua. Te piti, ’ei melo nō te ’Ēkālesia, e tamari’i tātou tāta’itahi nō te fafaura’a. ’E te toru, e pipi tātou tāta’itahi nā Iesu Mesia. Tē fa’aitoito nei au ia tātou pā’āto’a ’eiaha roa e fa’ati’a i te tahi atu ihota’ata ’ia « huri, ’ia mono ’aore rā ’ia nā ni’a atu i teie nā fa’ata’ara’a i’oa vai maoro e toru. »

’Ei hō’ē

Tē ani nei Iesu Mesia i te mau ta’ata ato’a ’ia haere mai iāna ra. Tē vai ra te pārahira’a nō te tā’āto’ara’a. E mea ta’a ’ē paha tō tātou ta’ere, te politita, te nūna’a tūta’ere, te tāota ’e te tahi atu mau mea. Terā rā, ’a tāhō’ē ai tātou i roto ia Iesu Mesia, e mōrohi teie mau ta’a-’ē-ra’a ’e tō rātou aura’a, ’a monohia ai e tō tātou hina’aro rahi atu ’ia riro ’ei hō’ē—’ia riro tātou iāna ra.

’A ha’apa’o i te mau ha’api’ira’a tei ha’api’ihia i roto te 4 Nephi. ’A tūtava ai tātou tāta’itahi i te fa’aō mai i teie mau tuha’a faufa’a rahi nō te hō’ēra’a i roto i tō tātou orara’a, e parauhia paha nō tātou, mai tei parauhia nō rātou : « ’Aita ho’i e mau ta’ata i ’oa’oa roa atu i rotopū i te mau ta’ata i hāmanihia e te rima o te Atua » (4 Nephi 1:16).

© 2024 nā Intellectual Reserve, Inc. Fatura’a pāruruhia. Nene’ihia i te fenua Marite. Parau fa’ati’a nō te reo peretāne : 6/19. Parau fa’ati’a nō te ’īritira’a : 6/19. ’Īritira’a nō Monthly Liahona Message, October 2024. Tahitian. 19359 895