2. Nefija 16. nodaļa

„Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs”

Vai tev kādreiz ir bijušas izjūtas, ko bija grūti izteikt vārdos? Tas, iespējams, tā bija Jesajam, kad viņš rakstīja par to, ka viņš redz To Kungu visā Viņa godībā. Lai varētu dalīties šajā pieredzē, Jesaja izmantoja simbolus, lai aprakstītu Tā Kunga spēku un svētumu, kā arī Jesajas personīgās nepilnības izjūtas. Tas Kungs viņu attīrīja no grēkiem un aicināja viņu par pravieti. Šī nodarbība var palīdzēt tev atpazīt Tā Kunga spēju piedot un attīrīt tevi.

Palīdziet audzēkņiem izprast sarežģītas Svēto Rakstu vietas. Mācot audzēkņiem vēsturisko vai kultūras kontekstu kopā ar vārdnīcām, audzēkņu rokasgrāmatām un citiem Svēto Rakstu palīglīdzekļiem, viņi var iegūt dziļāku izpratni par Svēto Rakstu valodu un simboliem. Mudiniet audzēkņus būt pacietīgiem un lūgt Tā Kunga palīdzību, cenšoties izprast Viņa Vārdu.

Audzēkņu sagatavošanās. Aiciniet audzēkņus apdomāt šādu jautājumu: Ko mīlošais Dievs vēlas, lai mēs saprastu, kad jūtam, ka neesam pietiekami labi?

Idejas mācību uzdevumiem

Jēzus Kristus spēks un godība

Dažiem praviešiem un vēl dažiem citiem cilvēkiem ir bijusi privilēģija redzēt Jēzu Kristu visā Viņa brīnišķīgajā godībā.

• Kādu iemeslu dēļ Tas Kungs ir apmeklējis dažādus cilvēkus visā pasaules vēsturē?

Apsveriet iespēju aicināt audzēkņus uzskaitīt vairākus piemērus, kad Tas Kungs parādījās cilvēkiem. Parādiet dažus attēlus, kas varētu palīdzēt audzēkņiem atcerēties. Varat arī lūgt audzēkņiem apdomāt, kurā no situācijām viņi visvairāk būtu gribējuši būt.

Apskaidrošana, Karls Blohs

Kristus Pārpilnības zemē, Saimons Djūvijs

Pirmā vīzija, Valters Reins

Jēzus parādīšanās pravietim Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam, Valters Reins

• Kādas domas vai sajūtas tu varētu piedzīvot Tā Kunga klātbūtnē?

Jesaja redzēja To Kungu visā Savā godībā, kad viņš tika aicināts par pravieti. Viņš aprakstīja šo pieredzi, un Nefijs to iekļāva savos rakstos. (Skat. Jesajas 6. nodaļu un 2. Nefija 16. nodaļu.)

Lai gan nodarbības plānā paredzēts, ka Svētie Raksti tiek lasīti mazākās daļās, vēl viena iespēja ir aicināt audzēkņus izlasīt 2. Nefija 16:1–8, lai vienlaikus aptvertu plašāku skatījumu.

Izlasi 2. Nefija 16:1–4, pievēršot uzmanību tam, kā Jesaja aprakstīja redzēto. Tā kā Jesaja savas pieredzes aprakstīšanai izmantoja simbolus, tev varētu noderēt šie skaidrojumi:

Audzēkņiem var parādīt vai izskaidrot šādu informāciju.

• Apakšmala: Tā Kunga tērpa apakšējā mala, kas varētu simbolizēt Viņa taisnīgumu, spēku un šķīstību. Zīmīgi ir tas, ka Jesaja redzēja to piepildām templi (2. Nefija 16:1).

• Serafi: eņģeļi, kas mājo Dieva klātbūtnē (skat. „Bible Dictionary„ (Bībeles vārdnīca), šķirklis „Seraphim”). Serafu spārni ir viņu spēka simbols kustībai jeb darbībai (skat. Mācības un Derību 77:4).

• Dūmi vai mākonis: bieži simbolizē Dieva klātbūtni (skat. 2. Mozus 19:18, Jāņa atkl. 15:8).

• Kuri vārdi vai frāzes no šiem pantiem palīdz tev saprast Tā Kunga godību?

• Kā tu būtu reaģējis(-usi), ieraugot to visu?

Izlasi 2. Nefija 16:5, lai uzzinātu Jesajas reakciju, redzot To Kungu.

Aiciniet audzēkņus pastāstīt par atrasto. Ja tas var palīdzēt, jūs varētu uzdot šādus jautājumus:

• Kuri vārdi vai frāzes palīdz tev saprast, ka Jesaja apzinājās savus grēkus un vājības?

• Kādu iemeslu dēļ cilvēki mūsdienās var justies nešķīsti vai necienīgi Dieva priekšā?

  Uzskatāmi piemēri varētu palīdzēt audzēkņiem padomāt par to, kā mēs varētu uztvert sevi, kad mēs tuvojamies Dievam. Apsveriet iespēju salīdzināt spilgti baltu audumu ar tādu, kas laika gaitā ir sācis dzeltēt, vai pat ar acīmredzami netīru audumu. Tāpat varat arī salīdzināt vāju gaismu ar ļoti spilgtu gaismu. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka kontrasts kļūst skaidrs, kad divi priekšmeti tiek nolikti viens otram blakus un viens ir acīmredzami tīrāks vai gaišāks par otru.

• Kādā veidā mums var būt noderīgi atpazīt savas kļūdas, tuvojoties Tam Kungam?

Tas Kungs labprātīgi paņem prom mūsu grēkus

Izlasi 2. Nefija 16:6–7, pievēršot uzmanību tam, kas notika ar Jesaju. Var būt noderīgi atcerēties, ka altārus senatnē izmantoja pielūgsmei templī.

• Kā tu apkopotu to, kas notika?

• Ko, tavuprāt, tas varētu simbolizēt?

Padomā par Jesajas pieredzēto pie altāra un to, kā tas var mācīt par grēku piedošanu un kļūšanu tīram caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

• Kā, tavuprāt, Jesaju ietekmēja tas, ka Tas Kungs paņēma prom viņa grēkus?

• Kādas patiesības šie panti tev palīdz saprast par To Kungu?

Viena no patiesībām, ko mēs varam apgūt, ir šāda: Tam Kungam ir spēks un vara mūs šķīstīt.

Dažkārt mēs varam neatcerēties un nejust šīs patiesības nozīmi. Brālis Bredlijs R. Vilkokss no Jauno vīriešu vispārējā prezidija padalījās kāda jaunieša, kuru viņš sauca par Deimonu, vārdos. Šis jaunietis dalījās domās un sajūtās par saviem grēkiem.

Deimons rakstīja: … „Es vienmēr jutos tik nokaunējies, jo nespēju tikt ar to galā. … Es nolēmu, ka biju pelnījis visu laiku justies briesmīgi. Es domāju, ka Dievs, iespējams, mani ienīst, jo es nevēlējos strādāt cītīgāk un vienreiz par visām reizēm tikt tam pāri. Es atturējos nedēļu un dažreiz pat mēnesi, bet tad atkal atgriezos pie tā un domāju: „Es nekad nebūšu pietiekami labs, tāpēc — kāda jēga pat censties?”” (Bredlijs R. Vilkokss, „Būt cienīgam nenozīmē būt nevainojamam”, Liahona, 2021. g. nov., 62. lpp.)

• Kādēļ jaunietim, līdzīgi Deimonam, varētu rasties šādas domas?

Iedomājies, ka tev būtu iespēja palīdzēt kādam, kurš ir līdzīgā situācijā kā Deimons. Padomā par Jesajas pieredzi. Padomā arī par to, ko tu personīgi zini par Glābēju un ar ko tu varētu dalīties. Pieraksti, kas varētu palīdzēt. Tu varētu arī sameklēt Svēto Rakstu pantus vai Baznīcas vadītāju izteikumus, ko tu varētu izmantot savā skaidrojumā. Tev varētu noderēt tālāk minētie piemēri:

• Jesajas 1:18

• Mosijas 26:30

• Etera 12:27

Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:

Dievam nav vajadzīgi nevainojami cilvēki. Viņš meklē tos, kuri dāvās „sirdi un labu gribu” [Mācības un Derību 64:34], un Viņš padarīs tos „pilnīgus Kristū” [Moronija 10:32–33]. (Dieter F. Uchtdorf, „Five Messages That All of God’s Children Need to Hear” [Piecas ziņas, kuras jādzird visiem Dieva bērniem; Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2021. g. 17. aug.], 3. lpp., speeches.byu.edu)

Jauns skatījums

Izlasi 2. Nefija 16:8, lai redzētu, ko Jesaja darīja pēc tam, kad tika Tā Kunga šķīstīts.

• Kā, tavuprāt, Jesajas šķīstīšanās pieredze varēja ietekmēt viņa atbildi 8. pantā?

Pēc šīs vīzijas Jesaja labprātīgi kalpoja Tam Kungam. Nākamajās desmitgadēs viņš palīdzēja vadīt Jūdas ļaudis. Jesajas mācības un raksti ir iedvesmojuši neskaitāmus cilvēkus, un Glābējs viņu citēja vairāk nekā jebkuru citu pravieti.

Deimons arī izmainījās. Ar Baznīcas vadītāja palīdzību Deimons saprata, ka Tas Kungs neskatās uz viņu ar dusmīgu spriedumu, bet gan žēlastībā, vēloties palīdzēt viņam pilnveidoties. Izlasi Deimona vārdus, kad viņam bija izveidojies jauns skatījums uz Dievu:

Deimons teica: … „Šajās dienās es pavadu daudz mazāk laika, ienīstot sevi par to, ko esmu darījis, un daudz vairāk laika — mīlot Jēzu par to, ko Viņš ir paveicis.” (Bredlijs R. Vilkokss, „Būt cienīgam nenozīmē būt nevainojamam”, Liahona, 2021. g. nov., 62. lpp.)

• Kā Glābēja veiktās Izpirkšanas, mīlestības un piedošanas pieredzēšana ir ietekmējusi tavu dzīvi?

Pabeidzot šīs nodaļas studēšanu, apdomā šādu jautājumu:

• Ko tu varētu darīt, lai vēl lielākā mērā pieredzētu Glābēja mīlestību un piedošanu savā dzīvē?

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 16:1. Ko Jesaja redzēja?

Gan Jānis, gan Nefijs liecināja, ka Tas Kungs, ko Jesaja redzēja, bija pirmslaicīgais Jēzus Kristus (skat. Jāņa 12:41, 2. Nefija 11:2–3). Turklāt citi pravieši ir bijuši liecinieki līdzīgai ainai (skat. Jāņa atkl. 4:1–11, Mācības un Derību 110:1–5).

2. Nefija 16:5–8. Kāpēc eņģelis pielika pie Jesajas lūpām kvēlojošu ogli?

Sakot: „Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts” (2. Nefija 16:5), Jesaja pauda, ka jūtas necienīgs atrasties Tā Kunga klātbūtnē. Ogle, ko serafs pielika pie Jesajas lūpām, simbolizēja šķīstīšanu, attīrīšanu un piedošanu caur Jēzu Kristu. Kad Tas Kungs aicināja Džozefu Smitu, arī viņam tika teikts, ka viņa grēki ir piedoti (skat. Mācības un Derību 20:2, 5–6; skat. arī „Circa Summer 1832 History” (Apmēram 1832. gada vasaras vēsture), The First Vision (Pirmā vīzija; 2020. g.), ChurchofJesusChrist.org).

2. Nefija 16:9–10. Ko mēs zinām par ļaudīm, kuriem Jesaja tika aicināts sludināt?

Tas Kungs teica Jesajam, ka ļaudis lielākoties noraidīs viņa vārdus. Viņi apgalvoja, ka dzird un redz, bet viņi izvēlējās nepieņemt vēstījuma garu. Jesaja sludināja Tā Kunga vēsti, liekot cilvēkiem atbildēt par to, ko viņi uzzināja, bet nepieņēma.

Kā es varu izvairīties no mazdūšības, atzīstot savu vājumu?

Māsa Mišela D. Kreiga, Jauno sieviešu vispārējā prezidija locekle, mācīja:

Mums vajadzētu pieņemt dievišķās neapmierinātības sajūtas, kas mūs aicina uz cēlāku ceļu, vienlaikus atpazīstot un izvairoties no sātana viltojuma — paralizējošas mazdūšības. … Mēs varam izvēlēties iet cēlāku ceļu, kas mūs mudina meklēt Dievu un Viņa mieru un žēlastību, vai arī mēs varam klausīties sātanu, kurš mūs bombardē ar vēstījumiem, ka mēs nekad nebūsim pietiekami … Mūsu neapmierinātība var kļūt dievišķa vai iznīcinoša. (Mišela D. Kreiga, „Dievišķā neapmierinātība”, (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 53. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

2. Nefija 16:3. „Visa zeme ir pilna Viņa godības!”

Lai palīdzētu audzēkņiem apspriest Jēzus Kristus godību, apsveriet iespēju runāt par Viņu kā par šīs skaistās zemes Radītāju. Audzēkņi varētu pastāstīt par māksliniekiem, kurus viņi apbrīno, un parādīt kādus no viņu mākslas darbiem. Šo prezidenta M. Rasela Balarda no Divpadsmit apustuļu kvoruma izteikumu varētu izmantot, lai runātu par to, ko studenti apbrīno Dieva radībās.

„Dažkārt mēs jūtam lielu cieņu un godbijību pret radošo ģēniju, kas izpaužas lieliskā mākslas darbā vai mūzikā. Cik gan ļoti mums vajadzētu godāt mūsu Dievišķā Radītāja spēku un varenību?” (M. Russell Ballard, „The Handiwork of God” (Dieva roku darbs), New Era, 2006. g. marts, 5. lpp., skat. arī M. Russell Ballard, „God’s Love for His Children” (Dieva mīlestība pret saviem bērniem), Ensign, 1988. g. maijs, 58. lpp.)

2. Nefija 16:8. Kad mēs tiekam Tā Kunga šķīstīti, mēs jūtam vēlmi Viņam kalpot

Pēc 2. Nefija 16:8 izlasīšanas jūs varētu pajautāt audzēkņiem: „Kāpēc, jūsuprāt, mūsu gatavība darīt to, ko Dievs no mums prasa, palielinās, kad mums tiek piedoti mūsu grēki?” Aiciniet audzēkņus novērtēt savu gatavību darīt to, ko Dievs no viņiem prasa, klusībā novērtējot sevi skalā no 1 līdz 10 (10 — ir ļoti gatavi, 1 — vispār nevēlas). Pēc tam palūdziet viņus apdomāt, kā kāds grēks, bailes vai citi iemesli varētu viņus atturēt no lielākas vēlmes darīt to, ko Dievs no viņiem prasa.