„Almas 42. nodaļa, 2. daļa: „Žēlastība pieprasa to, kas patiesi nožēlojis grēkus””, Rokasgrāmata Mormona Grāmatas skolotājam (2024)
„Almas 42. nodaļa, 2. daļa”, Rokasgrāmata Mormona Grāmatas skolotājam
Almas 42. nodaļa, 2. daļa
„Žēlastība pieprasa to, kas patiesi nožēlojis grēkus”
Lai palīdzētu savam dēlam Koriantonam nožēlot grēkus, Alma mācīja viņam par Dieva taisnīgumu un žēlastību, un to, ka „tikai tas, kas patiesi nožēlojis grēkus, tiek izglābts” (Almas 42:24). Saprotot Debesu Tēva žēlastības ieceri, mēs tiecamies nožēlot grēkus. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev saprast, kā Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ļauj tev saņemt Debesu Tēva iecerē apsolīto žēlastību.
Idejas mācību uzdevumiem
Likums uzliek sodu
-
Kādos apstākļos taisnīgums ir vēlams? Un kā ir ar žēlastību?
Mēs visi esam svētīti, jo Debesu Tēvs ir gan taisnīgs, gan žēlīgs. Saskaņā ar Debesu Tēva ieceri, mēs visi nonāksim Dieva vaiga priekšā, lai tiktu tiesāti (skat. Almas 42:23). Savā grēcīgajā stāvoklī Koriantons nebija gatavs tiesai. Alma cerēja, ka, mācot viņam par Debesu Tēva ieceri, Koriantons nožēlos grēkus un kalpos Dievam. Pētot Almas 42. nodaļu, noskaidro, ko Alma mācīja Koriantonam, lai viņš varētu saņemt Dieva žēlastību.
Tāpat kā likumiem ir svarīga loma sabiedrībā, likums ir arī Debesu Tēva ieceres būtiska sastāvdaļa.
Izlasi Almas 42:17–21 un noskaidro dažus no likuma mērķiem Debesu Tēva iecerē (skat. arī 2. Nefija 2:13).
-
Ko tu uzzināji par likumu Debesu Tēva iecerē?
Apzīmē svarus ar vārdu „Taisnīgums”.
Saskaņā ar taisnīguma likumu, mūsu rīcībai ir sekas. Mēs saņemam svētības, kad paklausām likumam, un sodu, kad mēs pārkāpjam likumu.
Vienā svaru pusē pieraksti: „likuma pārkāpums”, otrā pusē — „sods, ko izcieš grēcinieks”.
Pārkāpjot likumu, svari vairs nav līdzsvarā. Taisnīgums prasa, lai svari būtu līdzsvarā. Ir nepieciešama samaksa (sods), lai līdzsvarotu svarus (skat. Almas 42:22).
-
Kas ar mums notiktu, ja taisnīguma svarus varētu līdzsvarot tikai ar mūsu sodu?
Grēka sods ir garīgā nāve, kas nozīmē — „būt atraidītiem no Tā Kunga vaiga” (Almas 42:11).
Žēlastība pieprasa tos, kas nožēlo grēkus
Tā kā Dievs ir „pilnīgs, taisns Dievs un arī žēlīgs Dievs” (Almas 42:15), Viņš sagatavoja ieceri, lai mēs varētu saņemt žēlastību, kad grēkojam.
Izlasi Almas 42:15, 22–25, meklējot, ko Debesu Tēva iecere paredzēja, lai līdzsvarotu taisnīguma svarus.
Izsvītro vai izdzēs vārdu grēcinieks no taisnīguma svaru apzīmējumiem un aizstāj to ar vārdu Glābējs.
-
Kā tu saviem vārdiem izskaidrotu taisnīguma svaru zīmējumu?
-
Ko Jēzus Kristus paveica, lai mums tiktu sniegta žēlastība? (Skat. Mācības un Derību 19:16–19.)
-
Kas no mums tiek prasīts, lai saņemtu Glābēja žēlastību? (Skat. Almas 12:32–34, 34:15–16.)
Viens no principiem, ko mēs mācāmies, ir šāds: ja mēs patiesi nožēlojam grēkus, mēs saņemsim žēlastību caur Glābēja īstenoto Izpirkšanu.
Patiesi nožēlot nozīmē — būt pazemīgam un paust skumjas par grēku (skat. 2. korintiešiem 7:10; 2. Nefija 2:7; Mosijas 4:10)
-
Kāpēc, tavuprāt, tiek izglābti tikai tie, kas patiesi nožēlo?
Iedomājies, ka esi Koriantons un vēl neesi nožēlojis visus savus grēkus. Izlasi Almas 42:26–30 un sameklē vārdus vai frāzes, kas motivētu tevi nožēlot grēkus.
-
Kādi vārdi vai frāzes varētu tevi mudināt nožēlot grēkus? Kādēļ?
Pēc tam, kad Koriantonam bija mācīts par Debesu Tēva ieceri (skat. Almas 40.–42. nodaļu), Alma atgādināja Koriantonam, ka viņš ir „Dieva aicināts sludināt vārdu”, lai „vestu dvēseles pie grēku nožēlošanas” (Almas 42:31). Koriantons nožēloja savus grēkus un pildīja savu aicinājumu (skat. Almas 49:30).
Pārdomā nepieciešamību nožēlot savus grēkus un kā to patiesi panākt. Atceries, ka Debesu Tēvs tev piedos, kad tu nožēlosi grēkus (skat. Mosijas 26:30, Jesajas 1:18).
Uzraksti trīs vai četrus teikumus, izskaidrojot Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas lomu Debesu Tēva iecerē. Iekļauj taisnīguma un žēlastības lomu un to, kas mums jādara, lai saņemtu žēlastību. Pieraksti visas sajūtas, kuras tu vēlies izteikt par Glābēju.