Almas 42. nodaļa, 2. daļa

„Žēlastība pieprasa to, kas patiesi nožēlojis grēkus”

Lai palīdzētu savam dēlam Koriantonam nožēlot grēkus, Alma mācīja viņam par Dieva taisnīgumu un žēlastību, un to, ka „tikai tas, kas patiesi nožēlojis grēkus, tiek izglābts” (Almas 42:24). Saprotot Debesu Tēva žēlastības ieceri, mēs tiecamies nožēlot grēkus. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev saprast, kā Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ļauj tev saņemt Debesu Tēva iecerē apsolīto žēlastību.

Aiciniet audzēkņus liecināt par Jēzu Kristu. Audzēkņu sirdis piedzīvos pārmaiņas, kad viņi ne tikai runās, bet arī liecinās par Jēzu Kristu kā par savu personīgo Pestītāju, ko viņi ir iepazinuši, mīlējuši un kam ir uzticējušies. Meklējiet efektīvas metodes, kā iedrošināt audzēkņus savstarpēji dalīties savās liecībās par Jēzu Kristu.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus atrast Svētajos Rakstos piemēru par kādu personu vai cilvēku grupu, kas izrādīja patiesu grēku nožēlu.

Idejas mācību uzdevumiem

Likums uzliek sodu

Tālāk sniegtā informācija ir paredzēta, lai palīdzētu jums novērtēt audzēkņu izpratni par Dieva taisnīgumu un žēlastību. Ja nepieciešams, atkārtojiet taisnīguma un žēlastības definīcijas no nodarbības „Almas 42. nodaļa, 1. daļa”.

• Kādos apstākļos taisnīgums ir vēlams? Un kā ir ar žēlastību?

Mēs visi esam svētīti, jo Debesu Tēvs ir gan taisnīgs, gan žēlīgs. Saskaņā ar Debesu Tēva ieceri, mēs visi nonāksim Dieva vaiga priekšā, lai tiktu tiesāti (skat. Almas 42:23). Savā grēcīgajā stāvoklī Koriantons nebija gatavs tiesai. Alma cerēja, ka, mācot viņam par Debesu Tēva ieceri, Koriantons nožēlos grēkus un kalpos Dievam. Pētot Almas 42. nodaļu, noskaidro, ko Alma mācīja Koriantonam, lai viņš varētu saņemt Dieva žēlastību.

Audzēkņiem var būt noderīgi diskutēt par dažādiem likumiem sabiedrībā — kā sabiedrība gūst labumu, ja likums tiek ievērots, un kāpēc ir svarīgi, lai likuma pārkāpšanai būtu sekas. Tas sagatavos audzēkņus Almas 42:17–21 lasīšanai.

Tāpat kā likumiem ir svarīga loma sabiedrībā, likums ir arī Debesu Tēva ieceres būtiska sastāvdaļa.

Izlasi Almas 42:17–21 un noskaidro dažus no likuma mērķiem Debesu Tēva iecerē (skat. arī 2. Nefija 2:13).

• Ko tu uzzināji par likumu Debesu Tēva iecerē?

Uzzīmējiet uz tāfeles svarus, kas līdzīgi dotajā attēlā parādītajiem. Izmantojiet šo attēlu, lai palīdzētu audzēkņiem izprast saistību starp taisnīgumu, likumu un žēlastību. Mudiniet audzēkņus nodarbības gaitā uzdot jautājumus.

Ja audzēkņiem rodas jautājumi, var būt noderīgi dalīties ar vienu vai vairākiem izteikumiem no sadaļas „Komentāri un skaidrojumi”.

Apzīmē svarus ar vārdu „Taisnīgums”.

Saskaņā ar taisnīguma likumu, mūsu rīcībai ir sekas. Mēs saņemam svētības, kad paklausām likumam, un sodu, kad mēs pārkāpjam likumu.

Vienā svaru pusē pieraksti: „likuma pārkāpums”, otrā pusē — „sods, ko izcieš grēcinieks”.

Pārkāpjot likumu, svari vairs nav līdzsvarā. Taisnīgums prasa, lai svari būtu līdzsvarā. Ir nepieciešama samaksa (sods), lai līdzsvarotu svarus (skat. Almas 42:22).

• Kas ar mums notiktu, ja taisnīguma svarus varētu līdzsvarot tikai ar mūsu sodu?

Grēka sods ir garīgā nāve, kas nozīmē — „būt atraidītiem no Tā Kunga vaiga” (Almas 42:11).

Žēlastība pieprasa tos, kas nožēlo grēkus

Tā kā Dievs ir „pilnīgs, taisns Dievs un arī žēlīgs Dievs” (Almas 42:15), Viņš sagatavoja ieceri, lai mēs varētu saņemt žēlastību, kad grēkojam.

Izlasi Almas 42:15, 22–25, meklējot, ko Debesu Tēva iecere paredzēja, lai līdzsvarotu taisnīguma svarus.

Pielāgojiet uz tāfeles uzrakstītos svaru apzīmējumus saskaņā ar tālāk sniegtajiem norādījumiem.

Izsvītro vai izdzēs vārdu grēcinieks no taisnīguma svaru apzīmējumiem un aizstāj to ar vārdu Glābējs.

Lai palīdzētu audzēkņiem koncentrēties uz Jēzu Kristu un izveidot jēgpilnu diskusiju, apsveriet iespēju izlasīt dažas vai visas tālāk iekavās norādītās rakstvietas. Pārrunājiet, kā dotās rakstvietas palīdz atbildēt uz jautājumiem.

• Kā tu saviem vārdiem izskaidrotu taisnīguma svaru zīmējumu?

• Ko Jēzus Kristus paveica, lai mums tiktu sniegta žēlastība? (Skat. Mācības un Derību 19:16–19.)

• Kas no mums tiek prasīts, lai saņemtu Glābēja žēlastību? (Skat. Almas 12:32–34, 34:15–16.)

Viens no principiem, ko mēs mācāmies, ir šāds: ja mēs patiesi nožēlojam grēkus, mēs saņemsim žēlastību caur Glābēja īstenoto Izpirkšanu.

Lai saprastu, ko nozīmē „patiesi nožēlot grēkus”, audzēkņi varētu izlasīt vairākas no tālāk ieteiktajām rakstvietām. Audzēkņi varētu arī atcerēties nodarbības sagatavošanās uzdevumu par ļaudīm Svētajos Rakstos, kuri piedzīvoja patiesu grēku nožēlu.

Patiesi nožēlot nozīmē — būt pazemīgam un paust skumjas par grēku (skat. 2. korintiešiem 7:10; 2. Nefija 2:7; Mosijas 4:10)

• Kāpēc, tavuprāt, tiek izglābti tikai tie, kas patiesi nožēlo?

Iedomājies, ka esi Koriantons un vēl neesi nožēlojis visus savus grēkus. Izlasi Almas 42:26–30 un sameklē vārdus vai frāzes, kas motivētu tevi nožēlot grēkus.

• Kādi vārdi vai frāzes varētu tevi mudināt nožēlot grēkus? Kādēļ?

Pēc tam, kad Koriantonam bija mācīts par Debesu Tēva ieceri (skat. Almas 40.–42. nodaļu), Alma atgādināja Koriantonam, ka viņš ir „Dieva aicināts sludināt vārdu”, lai „vestu dvēseles pie grēku nožēlošanas” (Almas 42:31). Koriantons nožēloja savus grēkus un pildīja savu aicinājumu (skat. Almas 49:30).

Pārdomā nepieciešamību nožēlot savus grēkus un kā to patiesi panākt. Atceries, ka Debesu Tēvs tev piedos, kad tu nožēlosi grēkus (skat. Mosijas 26:30, Jesajas 1:18).

Uzraksti trīs vai četrus teikumus, izskaidrojot Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas lomu Debesu Tēva iecerē. Iekļauj taisnīguma un žēlastības lomu un to, kas mums jādara, lai saņemtu žēlastību. Pieraksti visas sajūtas, kuras tu vēlies izteikt par Glābēju.

Aiciniet audzēkņus apstaigāt telpu un izskaidrot Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas lomu Debesu Tēva iecerē saviem grupas biedriem. Mudiniet viņus pārrunāt taisnīgumu un žēlastību, to, cik svarīgi ir patiesi nožēlot grēkus, un to, kā Jēzus Kristus padara iespējamu žēlastības saņemšanu.

Vēl viens variants būtu atsaukties uz situāciju aprakstiem, kas tika izmantoti nodarbības „Almas 42. nodaļa, 1. daļa” sākumā. Aiciniet audzēkņus atbildēt uz šiem situāciju aprakstiem, izmantojot zināšanas, kuras viņi ir apguvuši, studējot Almas 42. nodaļu.

Dalieties savā liecībā par žēlastību un pestīšanu, kas iespējama caur Glābēja īstenoto Izpirkšanu.

Komentāri un skaidrojumi

Ko tas nozīmē — patiesi nožēlot?

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Lai tiktu ierindoti starp patiesi nožēlojošiem, nejaušas paklausības darbības nebūs piemērotas. Mums ir pareizi jānoslēdz derības un jātur tās līdz brīdim, kad mūsu pestīšanas cerības tiek apstiprinātas ar Svētā Gara apsolījumu (skat. Mācības un Derību 132:7, 19). (D. Tods Kristofersons, „Justification and Sanctification” (Attaisnošana un iesvētīšana), Ensign, 2001. g. jūn., 24. lpp.)

Vai es varu samaksāt par saviem grēkiem un tikt izglābts?

Elders Brūss K. Heifens no Septiņdesmitajiem skaidroja:

Žēlastība un grēku nožēlošana ir atveseļojoša, nevis atriebīga. Glābējs lūdz mūs nožēlot grēkus ne tikai tāpēc, lai atmaksātu Viņam mūsu parādu taisnīgumam, bet arī mudinātu mūs piedzīvot personīgo attīstību, kas attīrīs mūsu būtību. „Mirstīgais cilvēks” paliks Dieva ienaidnieks uz visiem laikiem — pat pēc tam, kad būs samaksājis par saviem grēkiem, ja vien viņš „nekļūs par svēto caur Kristus Tā Kunga Izpirkšanu” (Mosijas 3:19). (Brūss K. Heifens, „Beauty for Ashes: The Atonement of Jesus Christ” (Galvas rota pelnu vietā: Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana), Ensign, 1990. g. apr., 9. lpp.)

Ko Jēzus Kristus piedāvā kā mūsu Starpnieks?

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Tā kā Glābējs samaksāja par mūsu grēkiem un apmierināja taisnīgumu mūsu vietā, mēs kļūstam par parādniekiem Viņam, nevis taisnīgumam. Tādēļ mums ir jāizpilda tie nosacījumi, ko Viņš ir noteicis piedošanai un šķīstīšanai. Pretējā gadījumā Viņš atsauc savu piedāvāto starpniecību, un mēs paliekam vieni paši ar taisnīguma prasībām, paliekot bez līdzekļiem, lai taptu šķīsti. Cilvēkam ir jāizvēlas Kristus, lai saņemtu to, ko Kristus piedāvā. (D. Tods Kristofersons, „Justification and Sanctification” (Attaisnošana un iesvētīšana) Ensign, 2001. g. jūn., 23. lpp.)

Kāda ir saistība starp Dieva mīlestību un Viņa likumu?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja:

Dieva mīlestība neaizstāj Viņa likumus un Viņa baušļus, un Dieva likumu un baušļu ietekme nemazina Viņa mīlestības mērķi un ietekmi. …

Daži, šķiet, augstu vērtē Dieva mīlestību, jo cer, ka Viņa mīlestība ir tik liela un beznosacījuma, ka tā žēlsirdīgi atbrīvos viņus no paklausības Viņa likumiem. Turpretim tie, kas saprot Dieva plānu Viņa bērniem, zina, ka Dieva likumi ir nemainīgi, kas ir vēl viens lielisks pierādījums Viņa mīlestībai pret Saviem bērniem. Žēlastība nevar laupīt taisnīgumu, un tie, kas iegūst žēlastību, ir „tie, kas ir turējuši derību un ievērojuši pavēles” (Mācības un Derību 54:6). (Dalins H. Oukss, „Love and Law” (Mīlestība un likums), Liahona, 2009. g. nov., 26.–27. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

Almas 42:23. Žēlastība tiek dāvāta Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas dēļ

Audzēkņiem ir svarīgi saprast, ko Jēzus Kristus veica mūsu labā, lai žēlastība var pieprasīt to, kas patiesi nožēlojis grēkus. Kopīgi izlasiet vairākas vai visas no dotajām rakstvietām: Jesajas 53:3–5; Lūkas 22:40–44, Mosijas 15:7–9, Mācības un Derību 19:16–19.

Pēc šo rakstvietu izlasīšanas pārrunājiet, ko audzēkņi saprot un izjūt pret Glābēja Izpirkšanas upuri.

Starpnieks

Videoklips „The Mediator” (Starpnieks, 10:44) var būt labs palīgmateriāls, lai parādītu saistību starp taisnīgumu un žēlastību.

Pirms videoklipa noskatīšanās mudiniet audzēkņus meklēt Svētajos Rakstos to, kam jānotiek, lai mums tiktu sniegta žēlastība, nelaupot taisnīgumu.

Pēc videoklipa noskatīšanās pārrunājiet, kā mums tiek pasniegta žēlastība caur starpnieku. Uzdodiet līdzīgus jautājumus: Kā mēs tiekam attēloti dotajā līdzībā? Ko starpnieks paveica, lai mums tiktu dāvāta žēlastība, nelaupot taisnīgumu? Kāda ir mūsu atbildība pret mūsu Starpnieku?