„Atjaunošanas balsis: Mormona Grāmatas tulkošana”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mācība un Derības 2025 (2025. g.)
„Mormona Grāmatas tulkošana”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2025
Atjaunošanas balsis
Mormona Grāmatas tulkošana
1829. gada aprīlī, kad tika saņemta Mācības un Derību 6.–9. nodaļa, Mormona Grāmatas tulkošana bija Džozefa Smita pamatdarbs. Lai gan mums trūkst pilnīgas informācijas par šo brīnumaino tulkošanas procesu, mēs zinām, ka Džozefs Smits bija gaišreģis, kurš tulkoja ar Dieva sagatavotu instrumentu palīdzību: diviem caurspīdīgiem akmeņiem, ko dēvē par Urīmu un Tumīmu, un vēl kādu akmeni, ko dēvē par gaišreģa akmeni.
Kad Džozefam tika prasīts pastāstīt, kā šie pieraksti tika tulkoti, viņš teica, ka „pasaulei nav paredzēts sniegt detalizētu izklāstu”. Viņš bieži vien vienkārši norādīja, ka tie tika tulkoti „ar Dieva dāvanu un spēku”.
Turpmāk minētie tulkošanas procesa aculiecinieku apgalvojumi apstiprina Džozefa liecību.
Tiek uzskatīts, ka šī kaste, kas piederēja Hairamam Smitam, tika īslaicīgi izmantota, lai paslēptu zelta plāksnes.
Emma Smita
„Kad mans vīrs tulkoja Mormona Grāmatu, es pierakstīju daļu no tās, kamēr viņš diktēja katru teikumu — vārdu pa vārdam; un, kad viņš sastapās ar īpašiem vārdiem, kurus viņš nemācēja izrunāt, vai gariem vārdiem, viņš nosauca tos man pa burtiem, un, ja, pierakstot tos, es pieļāvu kādu pareizrakstības kļūdu, viņš lika man apstāties un izlaboja manus pierakstus, kaut arī tobrīd nevarēja redzēt to, ko es biju uzrakstījusi. Sākumā viņš pat nemācēja izrunāt vārdu Sāra, viņam nācās nosaukt to pa burtiem, un es to izrunāju, lai viņš zinātu, kā to pateikt.”
„Plāksnes bieži vien guļ uz galda, kur tās neviens pat necenšas noslēpt, ievīstītas nelielā lina galdautā, kuru es viņam esmu iedevusi, lai tās ietītu. Reiz es tās aptaustīju, kad tās šādi gulēja uz galda, sataustot to kontūru un formu. Tās šķita padevīgas, kā biezs papīrs un izdeva metālisku skaņu, kad to malas pabraucīja ar īkšķi tā, kā reizumis tiek braucītas grāmatas malas. …
Es uzskatu, ka Mormona Grāmata ir dievišķa un autentiska, man par to nav ne mazāko šaubu. Man sniedz gandarījumu apziņa, ka neviens cilvēks nespētu diktēt šī manuskripta pierakstu, nebūdams iedvesmots; jo tad, kad es strādāju par [Džozefa] rakstvedi, viņš diktēja man stundu pēc stundas, un, kad mēs atgriezāmies no maltītes vai kāda pārtraukuma, viņš nekavējoties atsāka tulkot tieši no tās vietas, kur bija apstājies, nemaz neieskatoties manuskriptā un neliekot nolasīt kādu tā fragmentu. Viņam tā bija ierasta lieta. Būtu gluži neticami, ja tas būtu bijis pa spēkam mācītam vīram; un tik nezinošam un nemācītam cilvēkam kā viņš tas vienkārši nebūtu bijis iespējams.”
Olivers Kauderijs
„Es pats ar savu spalvu pierakstīju visu Mormona Grāmatu (izņemot tikai dažas lappuses), kā tā izskanēja no pravieša lūpām, kad viņš tulkoja to ar Dieva dāvanu un spēku, ar Urīma un Tumīma palīdzību jeb, kā tie tiek dēvēti šajā grāmatā, ar „svētajiem tulkotājiem”. Es pats savām acīm skatīju un turēju savās rokās zelta plāksnes, no kurām tā tika tulkota. Es redzēju arī tulkotājus.”