„Atjaunošanas balsis: Mormona Grāmatas liecinieki”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mācība un Derības 2025 (2025. g.)
„Mormona Grāmatas liecinieki”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2025
Atjaunošanas balsis
Mormona Grāmatas liecinieki
Eņģelis parādīja zelta plāksnes Džozefam Smitam, Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram mežā, kas atradās līdzās Vitmeru mājai Feijetā, Ņujorkas štatā. Tobrīd pie Vitmeriem ciemojās Džozefa vecāki. Džozefa māte Lūsija Meka Smita ir aprakstījusi iespaidu, ko uz lieciniekiem atstāja šī brīnumainā pieredze:
„Pulkstenis bija starp trijiem un četriem pēcpusdienā. Mēs ar Vitmera kundzi un Smita kungu sēdējām guļamistabā. Es sēdēju uz gultas malas. Kad ienāca Džozefs, viņš nometās man līdzās. „Tēv! Māt!” viņš teica. „Jums nav ne jausmas, cik es esmu priecīgs. Tas Kungs lika, lai plāksnes tiktu parādītas vēl trim cilvēkiem, kuri arī ir redzējuši eņģeli un kuriem turpmāk nāksies liecināt, ka tas, ko es esmu teicis, ir patiesība. Jo tagad viņi zina, ka es necenšos maldināt cilvēkus. Un es jūtos tā, it kā būtu atsvabināts no briesmīgas nastas, kuru man bija teju par grūtu panest. Taču tagad arī viņiem būs jānes daļa no tās, un tas, ka man vairs nav ilgāk jājūtas šajā pasaulē ar to pilnīgi vienam, tik tiešām ielīksmo manu dvēseli.” Tad ienāca Martins Heriss. Šķita, ka viņu ir pārņēmis pāri plūstošs prieks. Tad viņš liecināja par to, ko ir redzējis un dzirdējis, tāpat kā to darīja arī Olivers un Deivids. Viņu liecība savā būtībā bija tāda pati kā tā, kas ir ietverta Mormona Grāmatā. …
Šķita, ka viņi un jo īpaši Martins Heriss nav spējīgi izteikt savas izjūtas vārdos. Martins teica: „Tagad es esmu redzējis eņģeli no debesīm, kurš ir pārliecinoši apliecinājis, ka viss, ko es esmu dzirdējis par šo pierakstu, ir patiess, un es esmu redzējis viņu pats savām acīm. Es esmu aplūkojis arī plāksnes un turējis tās savās rokās, un es varu liecināt par to visai pasaulei. Taču es pats personīgi esmu saņēmis liecību, kas nav izsakāma vārdos, ko mēlei ir neiespējami aprakstīt, un es visā savas dvēseles nopietnībā slavēju Dievu par to, ka Viņš ir izrādījis man, tieši man, šo labvēlību, padarot mani par liecinieku Viņa varenajam darbam un iecerei cilvēku bērnu labā.” Viņam pievienojās arī Olivers un Deivids, svētsvinīgi slavējot Dievu par Viņa labestību un žēlastību. Nākamajā dienā mēs atgriezāmies mājās [Palmīrā, Ņujorkas štatā,] kā priekpilns un līksms pulciņš.”
Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un Martins Heriss
Lūsija Meka Smita bija klāt arī tad, kad pēc pieredzētā mājās atgriezās Astoņi liecinieki:
„Kad mājā atgriezās šie liecinieki, Džozefam vēlreiz parādījās eņģelis, un tobrīd Džozefs nodeva plāksnes viņa rokās. Tovakar mēs noturējām sanāksmi, kurā visi liecinieki liecināja par iepriekš minētajiem faktiem; un visa mūsu ģimene, pat Dons Karloss [Smits], kuram bija tikai 14 gadi, liecināja par pēdējo dienu evaņģēlija atklāšanas laikmeta patiesumu, apliecinot, ka tas ir visā pilnībā aizsācies.”
Gravīra ar Džozefu Smitu un Astoņiem lieciniekiem
Papildus Trim lieciniekiem un Astoņiem lieciniekiem, arī Mērija Vitmere — Deivida Vitmera māte — tika svētīta ar iespēju kļūt par zelta plākšņu liecinieci. Eņģelis Moronijs parādīja tās viņai kā atzinību par tiem upuriem, ko viņa bija pienesusi, kamēr viņas mājās dzīvoja Džozefs, Emma un Olivers. „Tu esi bijusi ļoti uzticīga un centīga savā darbā,” Moronijs viņai teica. „Tādēļ ir tikai pareizi, ka tu saņemsi liecību, lai tava ticība tiktu stiprināta.”