„Atjaunošanas balsis: Agrīno dienu jaunpievērstie”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mācība un Derības 2025 (2025. g.)
„Agrīno dienu jaunpievērstie”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2025
Atjaunošanas balsis
Agrīno dienu jaunpievērstie
Tas Kungs vēl pirms Baznīcas organizēšanas 1830. gada aprīlī paziņoja: „Druvas jau ir baltas pļaujai.” (Mācības un Derību 4:4.) Šis apgalvojums apliecinājās turpmākajos mēnešos, kad Dieva Gars vedināja daudzus patiesības meklētājus uzmeklēt Jēzus Kristus atjaunoto Baznīcu.
Daudziem šiem agrīno dienu jaunpievērstajiem bija būtiska loma Atjaunošanas pamatu likšanā, un viņu pievēršanās stāsti ir vērtīgi arī mums mūsu dienās. Lai mēs varētu pievērsties Jēzus Kristus evaņģēlijam, mums ir nepieciešama tāda pati ticība, kādu izrādīja viņi.
Abigaila Kalkinsa Leonarda
Aptuveni 35 gadu vecumā Abigaila Kalkinsa Leonarda sajuta vēlmi — saņemt grēku piedošanu. Lai gan viņa laiku pa laikam lasīja Bībeli un viņas mājas bija apmeklējuši dažādu kristīgo baznīcu pārstāvji, viņa jutās apmulsusi, domājot par to, ar ko šīs baznīcas cita no citas atšķiras. „Kādurīt,” viņa teica, „es paņēmu savu Bībeli un devos uz mežu, kur nometos ceļos.” Viņa dedzīgi lūdza To Kungu. „Manu acu priekšā tūliņ pat parādījās vīzija,” viņa teica, „un es redzēju dažādas baznīcas — citu pēc citas; un mani uzrunāja balss, sakot: „Tās ir iedibinātas, lai gūtu peļņu.” Tad es aiz tā visa saskatīju spožu gaismu, un balss no augstumiem sauca: „Es aicināšu ļaudis, kurus man būs tīkami saukt par Saviem un svētīt.”” Pēc neilga laiciņa Abigaila izdzirdēja par Mormona Grāmatu. Lai gan viņai vēl nebija tās eksemplāra, viņa centās „noskaidrot patiesību par šo grāmatu ar Svētā Gara dāvanu un spēku” un „tūliņ pat sajuta Tā klātbūtni”. Kad viņa visbeidzot varēja izlasīt Mormona Grāmatu, viņa jau bija „gatava to pieņemt”. Viņi ar vīru Laimenu tika kristīti 1831. gadā.
Tomass B. Māršs
Būdams jaunais pieaugušais, Tomass B. Māršs studēja Bībeli un pievienojās kādai kristīgai baznīcai. Taču viņš jutās neapmierināts un beigu beigās aizgāja no visām baznīcām. „Man bija nedaudz no pravietošanas gara,” viņš teica, „un es pateicu [kādam reliģiskajam vadītājam], ka es gaidu, kad radīsies jauna baznīca, kurā būs patiesība visā tās skaidrībā.” Neilgi pēc tam Tomass saņēma garīgu pamudinājumu — atstāt savas mājas Bostonā, Masačūsetsas štatā, lai ceļotu uz rietumiem. Pavadījis trīs mēnešus Ņujorkas rietumos un neatradis meklēto, viņš jau gatavojās doties mājup. Pa ceļam kāda sieviete Tomasam pavaicāja, vai viņš ir dzirdējis par „zelta grāmatu, ko ir uzgājis jaunietis, vārdā Džozefs Smits”. Šīs domas pārņemts, Tomass nekavējoties devās uz Palmīru, kur izdevniecības veikalā satika Martinu Herisu tieši tad, kad iespiestuvē tika pabeigta pirmo 16 Mormona Grāmatas lappušu drukāšana. Tomasam tika atļauts paņemt vienu no 16 lappušu eksemplāriem, un viņš atveda to mājās savai sievai Elizabetei. Viņš atminējās, ka „viņa jutās ļoti apmierināta” ar šo grāmatu, „uzskatot to par Dieva darbu”. Vēlāk Tomass un Elizabete kopā ar saviem bērniem pārcēlās uz Ņujorkas štatu un tika kristīti. (Lai iegūtu vairāk informācijas par Tomasu B. Māršu, skat. Mācības un Derību 31. nodaļu.)
Pārlijs un Fenkfula Preti
Pārlijs un Fenkfula Preti, līdzīgi kā Tomass Māršs, atsaucās garīgajiem pamudinājumiem, pametot savu plaukstošo saimniecību Ohaio štatā ar nolūku — sludināt evaņģēliju, saskaņā ar to, kā viņi izprata Bībelē rakstīto. Runājot ar savu brāli, Pārlijs teica: „Šīs mācības gars pēdējā laikā tik spēcīgi nodarbināja manu prātu, ka es nespēju palikt mierā.” Kad viņi bija sasnieguši Ņujorkas štata austrumdaļu, Pārlijs sajuta pamudinājumu — uz laiku uzkavēties šajā apvidū. Viņi izlēma, ka Fenkfula turpinās ceļu bez viņa. „Man šajā valsts apvidū ir jāpaveic kāds darbs,” Pārlijs viņai teica, „un, lai gan es nezinu, kāds tas ir un cik ilgu laiku prasīs tā īstenošana, kad tas būs paveikts, es došos pie tevis.” Uzturoties minētajā apkaimē, Pārlijs pirmo reizi izdzirdēja par Mormona Grāmatu. „Es sajutu savādu interesi par šo grāmatu,” viņš teica. Viņš vēlējās saņemt grāmatas eksemplāru un lasīja to visu nakti. Pienākot rītam, viņš jau zināja, ka šī grāmata ir patiesa, un vērtēja to „augstāk par visām zemes bagātībām”. Pēc dažām dienām Pārlijs tika kristīts. Pēc tam viņš atgriezās pie Fenkfulas, kura arī tika kristīta. (Lai iegūtu vairāk informācijas par Pārliju P. Pretu, skat. Mācības un Derību 32. nodaļu.)
Parley P. Pratt Reads the Book of Mormon [Pārlijs P. Prets lasa Mormona Grāmatu], Džefrijs Hains
Sidnijs un Fēbe Rigdoni
Ceļā no Ņujorkas uz savu misiju Misūri, Pārlijs Prets un viņa biedri piestāja Mentorā, Ohaio štatā, pie Sidnija un Fēbes Rigdoniem — seniem draugiem, kurus Pārlijs pazina kopš Ohaio laikiem. Sidnijs bija kristiešu mācītājs, un, tā kā Pārlijs reiz bija bijis viņa draudzē, viņš uzskatīja Sidniju par savu garīgo mentoru. Pārlijs dedzīgi pastāstīja saviem draugiem par Mormona Grāmatu un Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošanu. Kaut arī Sidnijs pats bija tiecies atjaunot patieso Baznīcu, par kuru, viņaprāt, bija rakstīts Jaunajā Derībā, sākotnēji viņš pret Mormona Grāmatu izturējās visai skeptiski. „Bet es izlasīšu tavu grāmatu,” viņš teica savam draugam Pārlijam, „un pacentīšos noskaidrot, vai tā ir vai nav atklāsme no Dieva.” Pēc divu nedēļu ilgas studēšanas un lūgšanām viņi ar Fēbi jutās pārliecināti, ka šī grāmata ir patiesa. Taču Sidnijs zināja arī to, ka pievienošanās Baznīcai prasīs no viņa ģimenes lielu ziedošanos. Viņš pavisam noteikti zaudēs savu mācītāja amatu, kā arī savu sociālo stāvokli vietējā sabiedrībā. Kad viņi ar Fēbi apspriedās par šādu iespējamību, Fēbe paziņoja: „Es esmu izsvērusi zaudējumus, un … es vēlos pildīt Dieva gribu — lai nāktu, kas nākdams.”