„10.–16. augusts. Almas 53.–63. nod.: „Pasargāts ar Viņa brīnumaino spēku””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mormona Grāmata 2020 (2020. g.)
„10.–16. augusts. Almas 53.–63. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2020
10.–16. augusts
Almas 53.–63. nod.
„Pasargāts ar Viņa brīnumaino spēku”
Stāsti no Almas 53.–63. nodaļas var palīdzēt jums saprast, kādas sekas ir dzīvošanai pēc evaņģēlija patiesajām mācībām vai to noraidīšanai. Lasot Almas 53.–63. nodaļu, pierakstiet gūtos pamudinājumus un padomājiet par to, kā dzīvot pēc apgūtajām mācībām.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Salīdzinot ar lamaniešu karaspēku, Helamanam ar savu „nelielo karapulku” (Almas 56:33), kurā bija iesaukti 2000 jaunie nefijieši, nevarēja būt nekādu izredžu. Helamana kareivju skaits bija pavisam neliels, turklāt, „viņi visi bija ļoti jauni” un „nekad nebija cīnījušies” (Almas 56:46–47). Viņu situācija dažā ziņā var šķist tuva tiem no mums, kuri dažkārt jūtas pārspēti vai nomākti savā pēdējo dienu cīņā pret Sātanu un šajā pasaulē esošajiem ļaunuma spēkiem.
Taču Helamana karaspēkam, salīdzinot ar lamaniešiem, bija dažas priekšrocības, kam nebija nekāda sakara ar viņu skaitu vai kaujas iemaņām. Viņi bija izvēlējušies, lai tos vada pravietis Helamans (Almas 53:19); „viņu mātes bija tos mācījušas, ka, ja viņi nešaubīsies, Dievs tos izglābs” (Almas 56:47); un viņiem bija ārkārtīga ticība „tam, kam viņi bija mācīti ticēt”. Tādējādi, pateicoties „Dieva brīnumainajam spēkam”, viņi tika pasargāti (Almas 57:26). Kaut arī viņi visi šajā kaujā guva ievainojumus, „nebija nevienas dvēseles no tiem, kas būtu gājusi bojā” (Almas 57:25). Tā nu brīžos, kad ikviens no mums šajā dzīvē gūst garīgus ievainojumus, mēs varam smelties spēku vēstījumā par Helamana karaspēku, kas apliecina, ka pastāv „taisnīgs Dievs un katrs, kas nešaubās, tiks pasargāts ar Viņa brīnumaino spēku” (Almas 57:26).
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Almas 53:10–22; 56:43–48, 55–56; 57:20–27; 58:39–40
Ja mēs īstenosim ticību Dievam, Viņš svētīs mūs ar Savu apbrīnojamo spēku.
Mums varētu būt grūti attiecināt uz sevi tādus brīnumainus stāstus kā Helamana jauno kareivju uzvara, jo tie šķiet tik neticami. Taču viens no iemesliem, kādēļ Svētajos Rakstos ir tikuši iekļauti šādi stāsti, ir tas, ka tie parāda — ja mums ir ticība, Dievs var paveikt mūsu dzīvē brīnumus. Lasot dotos pantus par jaunajiem kareivjiem, pievērsiet uzmanību tam, kā viņi īstenoja savu ticību Dievam; tam, kas bija padarījis viņu ticību tik stipru; un tam, kas ļāva īstenoties minētajiem brīnumiem: Almas 53:10–22; 56:43–48, 55–56; 57:20–27 un 58:39–40. Dotā tabula ir viens no paņēmieniem, kā jūs varat pierakstīt uzieto.
Helamana kareivju raksturojums: | |
Kas viņiem bija mācīts: | |
Ko viņi darīja: | |
Viņu saņemtās svētības: |
Ko jūs jūtaties iedvesmoti darīt pēc šo pantu studēšanas, lai īstenotu savu personīgo ticību?
Helamans pieminēja, kāda loma jauno kareivju ticības stiprināšanā bija viņu mātēm (skat. Almas 56:47–48; 57:20–27). Kāda loma jūsu ticības stiprināšanā ir biju jūsu ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem? Ko jūs varētu darīt, lai stiprinātu savu ģimenes locekļu un draugu ticību?
Mēs varam izvēlēties domāt par citiem to labāko un neturēt aizvainojumu.
Gan Helamanam, gan Pahoranam bija pamatots iemesls justies aizvainotiem. Helamans nesaņēma pietiekami lielu atbalstu savām karaspēka vienībām, un Moronijs nepamatoti apsūdzēja Pahoranu šī atbalsta nesniegšanā (skat. Almas 58:4–9, 31–32; 60). Kādu iespaidu uz jums atstāj viņu attieksme pret notiekošo Almas 58:1–12, 31–37 un Almas 61. nodaļā? Kā jūs varētu līdzīgās situācijās sekot viņu piemēram?
Elders Deivids A. Bednārs mācīja: „Kaut kad un kaut kādā ziņā kāds šajā Baznīcā izdarīs vai pateiks kaut ko tādu, ko varētu uzskatīt par aizskarošu. Šāda veida atgadījumi noteikti notiks ar katru un ikvienu no mums — un tie pavisam droši atgadīsies vairāk nekā tikai vienu reizi. … Neviens no mums nevar kontrolēt citu cilvēku nolūkus vai uzvedību. Taču mēs nosakām to, kā rīkosimies mēs paši. Lūdzu, paturiet prātā, ka mēs visi esam cilvēki, kam ir dāvāta tikumiskā rīcības brīvība, un mēs varam izvēlēties neturēt aizvainojumu.” (“And Nothing Shall Offend Them,” Ensign or Liahona, Nov. 2006, 91.)
Skat. arī Salamana pam. 16:32; Moronija 7:45; Deivids A. Bednārs, „Lēnprātīgs un no sirds pazemīgs” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 30.–33. lpp.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
Kad jūs kopā ar ģimeni lasīsiet Svētos Rakstus, Gars var palīdzēt jums saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt, atsaucoties savas ģimenes vajadzībām. Te ir apkopotas dažas idejas.
Almas 53:10–17
Anti-nefij-lehijieši bija stājušies derībā, solot nekad vairs neizliet asinis. Ko mēs esam solījuši Dievam, stājoties derībā? Kas no tā, ko mēs lasām Almas 53:10–17, iedvesmo mūs vēl uzticīgāk ievērot savas derības?
Almas 53:20–21
Kā mēs varētu vēl vairāk līdzināties Helamana jaunekļiem? Jums varētu būt lietderīgi apspriest to, ko nozīmē dažas no šajos pantos ietvertajām frāzēm; piemēram, ko nozīmē — būt ārkārtīgi drošsirdīgiem, spēcīgiem un darbīgiem? Ko tas nozīmē — „staigāt taisnīgi [Dieva] priekšā”?
Almas 58:9–11, 33, 37
Vai smagu grūtību brīžos mēs vēršamies pie Debesu Tēva, kā to darīja nefijiešu kareivji? Kā Dievs atbildēja uz viņu lūgšanām? Kā Viņš ir atbildējis uz mūsu lūgšanām?
Almas 61:2, 9, 19
Ko mēs varam mācīties no Pahorana par to, kā rīkoties, tiekot nepatiesi apvainotiem?
Almas 62:39–41
Te būs kāda uzskatāma mācība, kas var palīdzēt jūsu ģimenes locekļiem saprast, ka mēs varam izvēlēties, vai mūsu pārbaudījumi „nocietinās” vai „mīkstinās” mūsu sirdis: ielieciet vārošā ūdens katlā zaļu kartupeli un nevārītu olu. Kartupelis un ola simbolizē mūsu sirdis, bet ūdens simbolizē pieredzētos pārbaudījumus. Kamēr kartupelis un ola vārās, jūs varētu parunāt par dažiem savu ģimenes locekļu pārbaudījumiem. Kā mēs varētu attiekties pret šāda veida pārbaudījumiem? Apspriediet dažādu attieksmi. Spriežot pēc Almas 62:41, kā mūs iespaido mūsu attieksme pret saviem pārbaudījumiem? Kad kartupelis un ola būs izvārījušies, pārgrieziet tos abus, lai parādītu, kā viens un tas pats „pārbaudījums” ir mīkstinājis kartupeli un nocietinājis olu. Ko mūsu ģimene varētu darīt, lai pārliecinātos, ka mūsu pārbaudījumi padara mūs pazemīgākus un tuvina mūs Dievam?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.