„5.–11. aprīlis. Mācības un Derību 30.–36. nod.: „Tu esi aicināts sludināt Manu evaņģēliju””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020. g.)
„5.–11. aprīlis. Mācības un Derību 30.–36. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021
5.–11. aprīlis
Mācības un Derību 30.–36. nod.
„Tu esi aicināts sludināt Manu evaņģēliju”
Lasot Svētos Rakstus, mēs varam rast atziņas, ko var piemērot mūsu pašu unikālajos apstākļos. Lūdziet, lai, lasot Mācības un Derību 30.–36. nodaļu, Tas Kungs palīdz jums atrast jums paredzēto vēstījumu.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Bija pagājis tikai aptuveni mēnesis, kopš Pārlijs P. Prets bija pievienojies Baznīcai, kad viņš jau tika aicināts sludināt evaņģēliju „mežonīgā apvidū” (Mācības un Derību 32:2). Tomass B. Maršs Baznīcā bija sabijis pat vēl mazāku laiku, kad viņam tika teikts: „Tavas misijas stunda ir pienākusi.” (Mācības un Derību 31:3.) Arī Orsons Prets, Edvards Pārtridžs un daudzi citi saņēma savus misijas aicinājumus pavisam neilgi pēc savām kristībām. Iespējams, ka to diktēja nepieciešamība, jo 1830. gada rudenī neviens vēl nebija bijis Baznīcā ilgāk par sešiem mēnešiem. Taču arī mēs mūsdienās varam no tā kaut ko mācīties, — ja jūs zināt pietiekami daudz, lai pieņemtu atjaunoto evaņģēliju un tiktu kristīti, jūs zināt pietiekami daudz, lai dalītos tajā ar citiem. Lai gan mēs, protams, allaž vēlamies padziļināt savas zināšanas par evaņģēliju, Dievs nekad nav vilcinājies, lai aicinātu Sava evaņģēlija sludināšanai tos, kuri ir „nemācīti” (Mācības un Derību 35:13). Patiesībā jau Viņš aicina ikvienu no mums, sakot: „[Atveriet] savu muti, [lai sludinātu] Manu evaņģēliju.” (Mācības un Derību 30:5). Un vissekmīgāk mēs to varam paveikt nevis paši ar savu gudrību, bet „ar … Gara spēku” (Mācības un Derību 35:13).
Skat. arī “The Faith and Fall of Thomas Marsh,” “Ezra Thayer: From Skeptic to Believer,” “Orson Pratt’s Call to Serve,” Revelations in Context, 54–69.
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mācības un Derību 30.–36. nod.
Es esmu aicināts sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju.
Neatkarīgi no tā, vai jūs esat vai neesat tikuši oficiāli aicināti par misionāriem, Tas Kungs vēlas, lai jūs dalītos Viņa evaņģēlijā, un lielu daļu no tā, ko Viņš ir teicis šī evaņģēlija atklāšanas laikmeta agrīnajiem misionāriem, var attiecināt arī uz jums. Studējot Mācības un Derību 30.–36. nodaļu, pierakstiet, ko jūs esat mācījušies par aicinājumu — sludināt evaņģēliju. Jūs varētu pierakstīt to, ko Tas Kungs prasa no Saviem misionāriem (skat., piemēram, Mācības un Derību 30:8), un arī to, ko Tas Kungs tiem apsola (skat., piemēram, Mācības un Derību 30:11).
Kā minētie panti varētu iedrošināt kādu jums zināmu cilvēku, kurš kalpo vai gatavojas kalpot evaņģēlija sludināšanas vai kalpošanas darba misijā? Kas no uzietā iedvesmo jūs dalīties evaņģēlijā?
Skat. arī Mācības un Derību 35:13–15; Rasels M. Nelsons un Vendija V. Nelsone, „Israēla cerība” (2018. gada 3. jūnija pasaules mēroga svētbrīdis jauniešiem), HopeofIsrael.ChurchofJesusChrist.org; Silvia H. Allred, “Go Ye Therefore,” Ensign or Liahona, Nov. 2008, 10–12.
Mēs visi esam Jēzus Kristus Baznīcas misionāri.
Mācības un Derību 31:1–2, 5–6, 9, 13
Tas Kungs var palīdzēt man attiecību veidošanā ar saviem ģimenes locekļiem.
1830–ajos gados ģimenēm bija daudz tādu problēmu, ar ko nākas saskarties arī mūsdienu ģimenēm. Kādus norādījumus Tas Kungs deva Tomasam B. Maršam un ko Viņš tam apsolīja, runājot par viņa ģimeni? Kā Viņa teiktais var palīdzēt jums jūsu attiecībās ar ģimenes locekļiem?
Lai iegūtu vairāk informācijas par Tomasu B. Maršu, skat. Saints, 1:79–80, 119–120.
Mācības un Derību 32. nod.; 35. nod.
Vai misija starp lamaniešiem bija neveiksmīga?
Kad Olivers Kauderijs, Pīters Vitmers, jaunākais, Pārlijs P. Prets un Ziba Pītersons devās sludināt Amerikas indiāņiem, kuri dzīvoja uz rietumiem no Misūri, viņi ticēja tam, ka īsteno Mormona Grāmatas pravietojumus par to, ka lamanieši pēdējās dienās pieņems evaņģēliju (skat., piemēram, 1. Nefija 13:34–41; Ēnosa 1:11–18). Tomēr, kaut arī viņiem bija bijusi pozitīva saskarsme ar dažām indiāņu ciltīm, savas misijas beigās viņi nebija kristījuši nevienu Amerikas indiāni. Taču viņi bija kristījuši vairāk nekā simts cilvēku Kērtlandes apkaimē, Ohaio štatā, kur bija piestājuši ceļā uz Misūri. Starp šiem jaunpievērstajiem bija vairāki cilvēki, kuri vēlāk kļuva par ietekmīgiem Baznīcas vadītājiem (tai skaitā arī Sidnijs Rigdons), un Kērtlande kļuva par būtisku Baznīcas locekļu sapulcināšanas vietu. Ko šī pieredze māca jums par to, kā Tas Kungs īsteno Savu darbu?
Skat. arī “A Mission to the Lamanites,” Revelations in Context, 45–49.
Ja es savā dzīvē balstīšos uz Glābēja evaņģēliju, es necietīšu neveiksmi.
Mācības un Derību 33. nodaļa bija adresēta diviem jaunpievērstajiem — Norsropam Svītam un Ezram Tairam. Norsrops pameta Baznīcu drīz pēc šīs atklāsmes saņemšanas. Kaut arī Ezra kādu laiku uzticīgi kalpoja, ar laiku atkrita arī viņš. Šī varētu būt laba iespēja izvērtēt to, cik stingri jūs savā dzīvē balstāties uz evaņģēlija „klints” (13. pants). Kuras no šajos pantos ietvertajām mācībām var palīdzēt jums palikt uzticīgiem Glābējam?
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
-
Mācības un Derību 30:2.Kā mūsu ģimenei sokas ar pievēršanos Dieva lietām — tā vietā, lai pievērstos „zemes lietām”?
-
Mācības un Derību 31. nod.Lasot par to, ko Tas Kungs apsolīja Tomasam B. Maršam, runājot par viņa ģimeni, jūs varētu parunāt par tām svētībām, ko, pateicoties misionāru darbam, ir saņēmusi jūsu ģimene. Jūs varētu nodziedāt arī kādu atbilstošu garīgo dziesmu, piemēram, „Es iešu, kur vēlies” (Garīgās dziesmas, nr. 168). Kā jūsu ģimene ir tikusi svētīta, pateicoties tam, ka jūs esat dalījušies evaņģēlijā?
-
Mācības un Derību 33:7–10.Kādus simbolus Tas Kungs izmanto šajos pantos, lai raksturotu dalīšanos evaņģēlijā? Vai ir vēl kādi simboli vai salīdzinājumi, par ko jūsu ģimenes locekļi varētu padomāt? Varbūt šie salīdzinājumi varētu palīdzēt jūsu ģimenes locekļiem izdomāt kādus radošus paņēmienus, kā dalīties evaņģēlijā? Šī diskusija varētu vedināt jūs izstrādāt konkrētu plānu, kā dalīties evaņģēlijā. Jūs varētu izspēlēt arī kādu no varbūtējām situācijām.
-
Mācības un Derību 34:10.Izvēlieties vienu no 10. pantā ietvertajām frāzēm un aiciniet, lai kāds no ģimenes locekļiem izrunā to čukstus. Pārējie varētu pacensties to saklausīt. Tad palūdziet, lai kāds no jums izrunā šo frāzi skaļi. Kā šis uzdevums palīdz mums saprast, kādēļ Tas Kungs pavēl mums „[pacelt] savu balsi”?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Ieteicamā dziesma: „Es sludināt un mācīt vēlos”, Bērnu dziesmu grāmata, 91. lpp.
Atjaunošanas balsis
Agrīno dienu jaunpievērstie
Tas Kungs jau pirms Baznīcas organizēšanas paziņoja: „Druvas jau ir baltas pļaujai.” (Mācības un Derību 4:4.) Šis apgalvojums apliecinājās turpmākajos mēnešos, kad Dieva Gars vedināja daudzus patiesības meklētājus uzmeklēt Jēzus Kristus atjaunoto Baznīcu.
Daudziem šiem agrīno dienu jaunpievērstajiem bija būtiska loma Atjaunošanas pamatu likšanā, un viņu pievēršanās stāsti ir vērtīgi arī mums mūsu dienās. Arī mums ir nepieciešama viņu izrādītā ticība, lai mēs varētu pievērsties Jēzus Kristus evaņģēlijam.
Abigaila Kalkinsa Leonarda
Aptuveni 35 gadu vecumā Abigaila Kalkinsa Leonarda sajuta vēlmi — saņemt grēku piedošanu. Lai gan viņa laiku pa laikam lasīja Bībeli un viņas mājas bija apmeklējuši dažādu kristīgo baznīcu pārstāvji, viņa jutās apmulsusi par to, ar ko šīs baznīcas cita no citas atšķiras. „Kādurīt,” viņa teica, „es paņēmu savu Bībeli un devos uz mežu, kur nometos ceļos.” Viņa dedzīgi lūdza To Kungu. „Manu acu priekšā tūliņ pat parādījās vīzija,” viņa teica, „un es redzēju dažādas baznīcas — citu pēc citas; un mani uzrunāja balss, sakot: „Tās ir iedibinātas, lai gūtu peļņu.” Tad es aiz tā visa saskatīju spožu gaismu, un balss no augstumiem sauca: „Es aicināšu ļaudis, kurus man būs tīkami saukt par Saviem un svētīt.”” Pēc neilga laiciņa Abigaila izdzirdēja par Mormona Grāmatu. Lai gan viņai vēl nebija tās eksemplāra, viņa centās „noskaidrot patiesību par šo grāmatu ar Svētā Gara dāvanu un spēku” un „tūliņ pat sajuta Tā klātbūtni”. Kad viņa visbeidzot varēja izlasīt Mormona Grāmatu, viņa jau bija „gatava to pieņemt”. Viņi ar vīru Laimenu tika kristīti 1831. gadā.1
Tomass B. Maršs
Būdams pieaudzis jaunietis, Tomass B. Maršs studēja Bībeli un pievienojās kādai kristīgai baznīcai. Taču viņš jutās neapmierināts un beigu beigās aizgāja no visām baznīcām. „Man bija nedaudz no pravietošanas gara,” viņš teica, „un es pateicu [kādam reliģiskajam vadītājam], ka es gaidu, kad radīsies jauna baznīca, kurā būs patiesība visā tās skaidrībā.” Neilgi pēc tam Tomass saņēma garīgu pamudinājumu — atstāt savas mājas Bostonā, Masačūsetsas štatā, lai ceļotu uz rietumiem. Pavadījis trīs mēnešus Ņujorkas rietumos un neatradis meklēto, viņš jau gatavojās doties mājup. Pa ceļam kāda sieviete Tomasam pavaicāja, vai viņš ir dzirdējis par „zelta grāmatu, ko ir uzgājis kāds jaunietis, vārdā Džozefs Smits”. Šīs domas pārņemts, Tomass nekavējoties devās uz Palmīru, kur izdevniecības veikalā satika Martinu Herisu tieši tad, kad iespiestuvē tika pabeigta pirmo 16 Mormona Grāmatas lappušu drukāšana. Tomasam tika atļauts paņemt vienu no 16 lappušu eksemplāriem, un viņš atveda to mājās savai sievai Elizabetei. Viņš atminējās, ka „viņa jutās ļoti apmierināta” ar šo grāmatu, „uzskatot to par Dieva darbu”. Vēlāk Tomass un Elizabete kopā ar saviem bērniem pārcēlās uz Ņujorku un tika kristīti.2 (Lai iegūtu vairāk informācijas par Tomasu B. Maršu, skat. Mācības un Derību 31. nodaļu.)
Pārlijs un Fenkfula Preti
Pārlijs un Fenkfula Preti, līdzīgi kā Tomass Maršs, atsaucās garīgajiem pamudinājumiem, pametot savu plaukstošo saimniecību Ohaio, nolūkā — sludināt evaņģēliju, saskaņā ar to, kā viņi izprata Bībelē rakstīto. Runājot ar savu brāli, Pārlijs teica: „Šīs mācības gars pēdējā laikā tik spēcīgi nodarbināja manu prātu, ka es nespēju palikt mierā.”3 Kad viņi bija sasnieguši Ņujorkas austrumus, Pārlijs sajuta pamudinājumu — uz laiku uzkavēties šajā apvidū. Viņi izlēma, ka Fenkfula turpinās ceļu bez viņa. „Man šajā valsts apvidū ir jāpaveic kāds darbs,” Pārlijs viņai teica, „un, lai gan es nezinu, kāds tas ir un cik ilgu laiku prasīs tā īstenošana, kad tas būs paveikts, es došos pie tevis.”4 Uzturoties minētajā apkaimē, Pārlijs pirmo reizi izdzirdēja par Mormona Grāmatu. „Es sajutu savādu interesi par šo grāmatu,” viņš teica.5 Viņš pieprasīja grāmatas eksemplāru un lasīja visu nakti. Pienākot rītam, viņš jau zināja, ka šī grāmata ir patiesa, un vērtēja to „augstāk par visām zemes bagātībām”.6 Pēc dažām dienām Pārlijs tika kristīts. Pēc tam viņš atgriezās pie Fenkfulas, kura arī tika kristīta. (Lai iegūtu vairāk informācijas par Pārliju P. Pretu, skat. Mācības un Derību 32. nodaļu.)
Pārlijs P. Prets, Džefrija Haina glezna
Sidnijs un Fēbe Rigdoni
Ceļā no Ņujorkas uz savu misiju Misūri, Pārlijs Prets un viņa biedri piestāja Mentorā, Ohaio štatā, pie Sidnija un Fēbes Rigdoniem — seniem draugiem, kurus Pārlijs pazina kopš Ohaio laikiem. Sidnijs bija kristiešu mācītājs, un, tā kā Pārlijs reiz bija bijis viņa draudzē, viņš uzskatīja Sidniju par savu garīgo mentoru. Pārlijs dedzīgi pastāstīja saviem draugiem par Mormona Grāmatu un Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošanu. Kaut arī Sidnijs pats bija tiecies atjaunot patieso Baznīcu, par kuru, viņaprāt, bija rakstīts Jaunajā Derībā, sākotnēji viņš pret Mormona Grāmatu izturējās visai skeptiski. „Bet es izlasīšu tavu grāmatu,” viņš teica savam draugam Pārlijam, „un pacentīšos noskaidrot, vai tā ir vai nav atklāsme no Dieva.”7 Pēc divu nedēļu ilgas studēšanas un lūgšanām viņi ar Fēbi jutās pārliecināti, ka grāmata ir patiesa. Taču Sidnijs zināja arī to, ka pievienošanās Baznīcai prasīs no viņa ģimenes lielu ziedošanos. Viņš pavisam noteikti zaudēs savu mācītāja amatu, kā arī savu sociālo stāvokli vietējā sabiedrībā. Kad viņi ar Fēbi apspriedās par šo iespējamību, Fēbe paziņoja: „Es esmu izsvērusi zaudējumus, un … es vēlos pildīt Dieva gribu — lai nāktu, kas nākdams.”8
Dodies mežonīgā apvidū, Roberts T. Barets