„12.–18. aprīlis. Mācības un Derību 37.–40. nod.: „Ja jūs neesat vienoti, jūs neesat Mani””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020. g.)
„12.–18. aprīlis. Mācības un Derību 37.–40. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021
Svētie pārceļas uz Kērtlandi, Sems Lavlors
12.–18. aprīlis
Mācības un Derību 37.–40. nod.
„Ja jūs neesat vienoti, jūs neesat Mani”
Studējot gūto iespaidu pierakstīšana ir viens no veidiem, kā jūs varat paklausīt Dieva padomam — „[paglabāt] gudrību” (Mācības un Derību 38:30).
Pierakstiet gūtos iespaidus
Agrīno dienu svētajiem Baznīca nozīmēja daudz vairāk par vietu, kur uzklausīt evaņģēlija sludināšanu svētdienās. Dodot Džozefam Smitam atklāsmes, Tas Kungs raksturoja Baznīcu ar tādiem vārdiem kā mērķis, valstība, Ciāna un bieži vien arī darbs. Tas, iespējams, bija viens no aspektiem, kas piesaistīja Baznīcai daudzus no agrīno dienu Baznīcas locekļiem. Lai cik lielā mērā viņi bija iemīļojuši Baznīcas atjaunoto mācību, daudzi no viņiem vēlējās pievērsties kam tādam, kam viņi varētu ziedot visu savu dzīvi. Tomēr, pat ņemot vērā šo vēlmi, dažiem nebija viegli sekot Tā Kunga 1830. gada pavēlei par svēto pulcēšanos Ohaio. Tādiem cilvēkiem kā Fēbe Kārtere tas nozīmēja atstāt savas ērtās mājas, lai dotos uz neizzināto pierobežu (skat. sadaļu „Atklāsmes balsis” šī nodarbības izklāsta noslēgumā). Mūsdienās mēs varam skaidri saprast to, ko šie svētie varēja skatīt tikai ar ticības acīm: Tas Kungs bija sagatavojis varenas svētības, kas gaidīja viņus Ohaio.
Lai gan vajadzība — pulcēties Ohaio — jau sen ir pagājusi, mūsdienu svētos joprojām vieno tas pats mērķis un tas pats darbs — Ciānas nostiprināšana (skat. Mācības un Derību 39:13). Mēs, tāpat kā šie agrīno dienu svētie, atmetam „pasaulīgās rūpes” (Mācības un Derību 40:2), paļaujoties uz Tā Kunga solījumu: „Tu saņemsi … tik lielu svētību, kādu tu nekad neesi redzējis.” (Mācības un Derību 39:10.)
Skat. arī Saints, 1:109–111.
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Ko Džozefs Smits tulkoja 1830. gadā?
Šajā pantā Tas Kungs runā par Džozefa Smita darbu pie iedvesmotās Bībeles revīzijas, kas tika dēvēta par „tulkojumu”. Kad Džozefs saņēma 37. nodaļā ietverto atklāsmi, viņš bija pabeidzis dažas 1. Mozus grāmatas nodaļas un tikko bija uzzinājis par Ēnohu un viņa Ciānas pilsētu (skat. 1. Mozus 5:18–24; Mozus gr. 7. nod.). Daži no principiem, kurus Tas Kungs mācīja Ēnoham, līdzinās tam, ko Viņš atklāj 38. nodaļā.
Skat. arī Church History Topics, “Joseph Smith Translation of the Bible,” ChurchofJesusChrist.org/study/topics.
Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons strādā pie iedvesmotās Bībeles revīzijas. Annijas Henrijas Neideres ilustrācija
Dievs sapulcina mūs, lai svētītu.
Tas Kungs noslēdza Savu pavēli par pulcēšanos Ohaio ar vārdiem: „Lūk, šeit ir gudrība.” (Mācības un Derību 37:4.) Taču ne jau visi to iesākumā saredzēja. 38. nodaļā Tas Kungs atklāj Savu gudrību detalizētāk. Ko jūs varat uzzināt par sapulcināšanas svētībām, lasot 11.–33. pantu? Baznīcas locekļiem vairs netiek pavēlēts pulcēties, pārceļoties uz vienu dzīvesvietu. Kā mēs pulcējamies mūsdienās? Kā šīs svētības varētu attiecināt uz mums? (Skat. Russell M. Nelson, “The Gathering of Scattered Israel,” Ensign or Liahona, Nov. 2006, 79–81.)
Lasot šīs nodaļas atlikušo daļu, pievērsiet uzmanību rakstvietām, kas varētu būt palīdzējušas svētajiem iemantot nepieciešamo ticību, lai paklausītu Dieva pavēlei par pulcēšanos Ohaio. Padomājiet arī par to, ko Viņš ir pavēlējis jums, un ticību, kas ir nepieciešama, lai tam paklausītu. Studējot jūs varētu ņemt vērā šādus jautājumus:
-
Kas no 1.–4. pantā uzietā palīdz jums paļauties uz To Kungu un Viņa pavēlēm?
-
Kā 39. pants var palīdzēt jums paklausīt Dieva baušļiem pat tad, ja tas prasa upurus?
Ko vēl jūs esat uzgājuši?
Mācības un Derību 38:11–13, 22–32, 41–42
Ja es esmu sagatavojies, man nav jābaidās.
Svētie jau bija saskārušies ar lielu pretestību, un Tas Kungs zināja, ka tiem nāksies saskarties ar to arī turpmāk (skat. Mācības un Derību 38:11–13, 28–29). Lai palīdzētu tiem nebaidīties, Viņš atklāja kādu vērtīgu principu: „Ja jūs esat sagatavojušies, jūs nebaidīsities.” (Mācības un Derību 38:30.) Padomājiet uz brīdi par tām grūtībām, ar ko nākas saskarties jums. Pēc tam, studējot 38. pantu, ieklausieties Gara pamudinājumos attiecībā uz to, kā jūs varat sagatavoties gaidāmajām grūtībām, lai jums nebūtu jābaidās.
Skat. arī Ronalda A. Rasbanda vispārējās konferences runu „Neuztraucieties!”, Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 18.–21. lpp.
Mācības un Derību 39.–40. nod.
Pasaulīgās rūpes nedrīkst atturēt mani no paklausīšanas Dieva vārdam.
Izlasiet 39.–40. nodaļu, ieskaitot vēsturisko informāciju šo nodaļu ievadā, un padomājiet par to, kā Džeimsa Kovilla pieredzi varētu attiecināt uz jūsu dzīvi. Padomājiet, piemēram, par brīžiem, kad jūsu „sirds [ir bijusi] taisna [Dieva] priekšā” (Mācības un Derību 40:1). Kā jūs esat tikuši svētīti par savu uzticību? Padomājiet arī par savām „pasaulīgajām rūpēm” (Mācības un Derību 39:9; 40:2). Kas no šajās nodaļās uzietā iedvesmo jūs paklausīt Dievam vēl konsekventāk?
Skat. arī Mateja 13:3–23.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
-
Mācības un Derību 37:3.Lai palīdzētu saviem ģimenes locekļiem saprast, ko svētie upurēja, lai sapulcētos Ohaio, jūs varētu izmantot šim nodarbības izklāstam pievienoto karti.
-
Mācības un Derību 38:22.Kā mēs varam padarīt Jēzu Kristu par savas ģimenes „likumu devēju”? Kādā ziņā Viņa likumu ievērošana padara mūs par „brīviem ļaudīm”?
-
Mācības un Derību 38:24–27.Lai izskaidrotu saviem bērniem, ko nozīmē būt vienotiem, jūs varētu palīdzēt tiem uzskaitīt visus ģimenes locekļus un parunāt par to, kādēļ katrs no tiem jūsu ģimenē ir tik svarīgs. Uzsveriet, ka jūs visi kopā esat viena ģimene. Jūs varētu palīdzēt bērniem uzzīmēt uz plakāta lielu 1 un izdaiļot šo plakātu ar visu savu ģimenes locekļu vārdiem un zīmējumiem vai fotogrāfijām. Jūs varētu arī uzrakstīt uz šī plakāta to, ko jūs darīsiet, lai jūsu ģimene būtu vienotāka. Jūs varētu noskatīties arī video „Love in Our Hearts” angļu valodā (ChurchofJesusChrist.org) vai izlasīt Mozus gr. 7:18.
-
Mācības un Derību 38:29–30.Jūs varētu parunāt par kādu nesenu visas ģimenes vai atsevišķa cilvēka pieredzi, kam ir bijis nepieciešams sagatavoties. Kā jūsu gatavošanās iespaidoja gūto pieredzi? Kam Tas Kungs vēlas, lai mēs sagatavotos? Kā sagatavošanās var palīdzēt mums nebaidīties? Ko mēs varam darīt, lai sagatavotos?
-
Mācības un Derību 40. nod.Ko mums nozīmē vārdi — „pasaulīgās rūpes” (2. pants)? Vai mums ir kādas pasaulīgās rūpes, kas traucē mums „ar prieku” pieņemt Dieva vārdu? Kā lai mēs tās atmetam?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Ieteicamā dziesma: „„Mīli visus!” Jēzus teic”, Bērnu dziesmu grāmata, 39. lpp.
Atjaunošanas balsis
Pulcēšanās Ohaio
Kērtlandes ciemats, Els Raunds
Starp daudziem svētajiem, kuri 1830–ajos gados pulcējās Ohaio, bija arī Fēbe Kārtere. Viņa pievienojās Baznīcai aptuveni 25 gadu vecumā, dzīvojot Amerikas Savienoto valstu ziemeļaustrumos, kaut arī viņas vecāki Baznīcai nepievienojās. Vēlāk, rakstot par savu lēmumu pārcelties uz Ohaio, lai pievienotos svētajiem, viņa stāstīja:
„Manus draugus, tāpat kā mani pašu, ļoti pārsteidza mans lēmums, taču kaut kas manas sirds dziļumos mudināja to īstenot. Mana māte tik ļoti bēdājās par to, ka es gatavojos viena pamest mājas, ka es tikpat kā nespēju to izturēt; un, ja ne pateicoties garam manā sirdī, es beigās būtu sākusi šaubīties un palikusi. Mana māte teica, ka labāk redzētu, kā mani apglabā, nekā to, kā es viena dodos nežēlīgajā pasaulē.
„[Fēbe],” viņa uzsvērti vaicāja, „vai tu atgriezīsies pie manis, ja mormonisms izrādīsies nepatiess?”
Es atbildēju: „Jā, māt, es atgriezīšos.” … Mana atbilde mazināja viņas nemieru, taču šķiršanās lika mums visiem ļoti bēdāties. Kad pienāca laiks doties projām, es neuzdrošinājos atvadīties, tādēļ uzrakstīju katram atvadu vārdus un, atstājot tos uz sava galda, noskrēju pa kāpnēm, un ielecu ratos. Tā es pametu savas mīļās bērnības dienu mājas, lai saistītu savu dzīvi ar Dieva svētajiem.”1
Kādā no šiem atvadu vēstījumiem Fēbe rakstīja:
„Mīļie vecāki, es gatavojos uz laiku atstāt savas vecāku mājas … es nezinu, uz cik ilgu laiku, taču daru to ar pateicību par to laipnību, ko esmu saņēmusi kopš agras bērnības līdz pat šim brīdim. Bet šķiet, ka dievišķā labvēlība liek man rīkoties citādi, nekā līdz šim. Nodosim to visu dievišķās labvēlības rokās un būsim pateicīgi, ka mums ir bijis ļauts tik ilgi dzīvot kopā tik labvēlīgos apstākļos, kādi mums ir bijuši, ticot, ka viss nāks mums par labu, ja vien mēs vairāk par visu mīlēsim Dievu. Apzināsimies, ka mēs varam pielūgt vienu un to pašu Dievu, kurš uzklausīs visu savu radību sirsnīgās lūgšanas un dos mums to, kas mums būs tas labākais. …
Māt, es ticu, ka tā ir Dieva griba manā dzīvē, lai es dotos uz rietumiem, un es esmu pārliecināta, ka tā tas ir bijis jau ilgu laiku. Tagad šis ceļš ir pavēries … ; es ticu, ka tas ir Tā Kunga Gars, kas ir to paveicis un ar ko pietiek, lai paveiktu pilnīgi visu. Ak, neraizējieties par savu bērnu — Tas Kungs mani mierinās! Es ticu, ka Tas Kungs par mani parūpēsies un dos man to, kas būs tas labākais. … Es dodos, jo mani sauc mans Kungs, Viņš ir skaidri pavēstījis man manu pienākumu.”2
