„17.–23. jūnijs. Mateja 27. nodaļa; Marka 15. nodaļa; Lūkas 23. nodaļa; Jāņa 19. nodaļa: „Viss piepildīts!”” „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2019 (2019)
„17.–23. jūnijs. Mateja 27. nodaļa; Marka 15. nodaļa; Lūkas 23. nodaļa; Jāņa 19. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2019
Ecce Homo, Antonio Ciseri
17.–23. jūnijs
Mateja 27. nodaļa; Marka 15. nodaļa; Lūkas 23. nodaļa; Jāņa 19. nodaļa
„Viss piepildīts!”
Mateja 27. nodaļā, Marka 15. nodaļā, Lūkas 23. nodaļā un Jāņa 19. nodaļā ir ietverti apraksti par Glābēja laicīgās dzīves pēdējām stundām. Studējot par Viņa upuri un nāvi, centieties sajust Viņa mīlestību pret jums.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Katrā vārdā un darbā Jēzus Kristus izrādīja tīru mīlestību — to, ko apustulis Pāvils nosauca par žēlsirdību (skat. 1. korintiešiem 13. nodaļu). Nekad tas vēl nebija bijis tik pamanāms, kā Glābēja laicīgās dzīves pēdējo stundu laikā. Viņa godbijīgā klusēšana, saskaroties ar nepatiesajiem apvainojumiem, parādīja, ka Viņš „nav viegli aizkaitināms”(1. korintiešiem 13:5). Viņa vēlme pakļauties šaustīšanai, izsmiešanai un krustā sišanai, apvaldot Savu spēku izbeigt Savas mocības, parādīja, ka Viņš „pacieta daudz” un „panesa visu”(1. korintiešiem 13:4, 7). Viņa līdzjūtība pret Savu māti un Viņa žēlastība pret Saviem krustā sitējiem — pat Viņa nepārspējamo ciešanu laikā — atklāja, ka Viņš „nemeklēja [Savu] labumu” (1. korintiešiem 13:5). Savos pēdējos brīžos uz Zemes Jēzus darīja to, ko Viņš bija darījis visas Savas laicīgās kalpošanas laikā — mācīja mūs, parādot piemēru. Patiesi, žēlsirdība ir „tīrā Kristus mīlestība” (Moronija 7:47).
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mateja 27. nodaļa; Marka 15. nodaļa; Lūkas 23. nodaļa; Jāņa 19. nodaļa
Jēzus Kristus gatavība ciest parādīja Viņa mīlestību pret Tēvu un pret visiem mums.
Lai gan Glābējam bija spēks izsaukt „eņģeļu leģionus” (Mateja 26:53), Viņš brīvprātīgi izvēlējās paciest netaisnīgu tiesu, nežēlīgu izsmiešanu un neiedomājamas fiziskās sāpes. Kāpēc Viņš to darīja? „Savas mīļās laipnības dēļ,” Nefijs liecināja, „un Savas iecietības pret cilvēku bērniem” (1. Nefija 19:9).
Jūs varat uzsākt savas studijas par Glābēja pēdējām stundām, izlasot 1. Nefija 19:9. Kur Mateja 27. nodaļā, Marka 15. nodaļā, Lūkas 23. nodaļā un Jāņa 19. nodaļā jūs varat atrast piemērus tam, ko, saskaņā ar Nefija teikto, izcietīs Jēzus?
„[Viņi] to uzskatīs par nonievājamu”
„Tie Viņu šaustīs”
„Tie Viņu sitīs”
„Tie spļaus uz Viņu”
Kuri panti jums palīdz sajust Debesu Tēva un Jēzus Kristus „mīļo laipnību” pret jums? Kuras no Glābēja izrādītajām rakstura īpašībām jūs jūtaties iedvesmots īpaši attīstīt?
Skat. arī „Jesus Is Condemned before Pilate” un „Jesus Is Scourged and Crucified” (video, LDS.org).
Mateja 27:27–49, 54; Marka 15:16–32; Lūkas 23:11, 35–39; Jāņa 19:1–5
Dieva patiesības izsmiešana nemazinās manu ticību.
Lai gan Jēzus bija pacietis izsmiešanu visas Savas kalpošanas laikā, tā kļuva daudz izteiktāka, kad Viņš tika šaustīts un sists krustā. Taču šī izsmiešana nemainīja patiesību: Jēzus ir Dieva Dēls. Lasot par pazemojumiem, ko Jēzus izcieta, padomājiet par pretestību un izsmiešanu, ar ko Viņa darbs saskaras mūsdienās. Kādas atziņas jūs gūstat par pretestības izturēšanu? Kas jūs pārsteidz attiecībā uz virsnieka vārdiem, kas sniegti Mateja 27:54?
Vai Debesu Tēvs aizmirsa par Jēzu pie krusta?
Elders Džefrijs R. Holands sniedza šādu atziņu: „Es liecinu, ka … pilnīgais Tēvs nebija atstājis Savu Dēlu tajā brīdī. … Tomēr, lai Viņa Dēla galējais upuris varētu būt tikpat pilnīgs, cik tas bija brīvprātīgs un vientuļš, Tēvs uz brīdi atņēma Jēzum Sava Gara mierinājumu, Viņa personīgās klātbūtnes atbalstu. … Lai [Glābēja] Izpirkšana varētu būt bezgalīga un mūžīga, Viņam vajadzēja izjust, kā tas ir — nomirt ne tikai fiziski, bet arī garīgi, izjust, kā tas ir, kad dievišķais gars atkāpjas un paliek tikai viena sajūta — nožēlojama un bezcerīga vientulība” („Neviens nebija ar Viņu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 87.–88. lpp.).
Glābējs ir piedošanas piemērs.
Kā jūs jūtaties, lasot Glābēja vārdus, kas sniegti Lūkas 23:34? Atsaucoties uz Glābēja vārdiem, prezidents Henrijs B. Airings mācīja: „Mums ir jāpiedod, un mēs nevaram turēt ļaunu prātu uz tiem, kuri mūs aizvaino. Glābējs parādīja piemēru, atrodoties pie krusta. … Mēs nezinām cilvēku, kuri mūs aizvaino, sirds domas” („That We May Be One”, Ensign, 1998. g. maijs, 68. lpp.). Kā šis pants jums var palīdzēt, ja jums ir grūtības kādam piedot?
Ko Glābējs domāja ar vārdu „paradīze”, kad Viņš runāja ar zagli?
Svētajos Rakstos vārds paradīze parasti apzīmē „miera un laimes vietu pēclaicīgajā garu pasaulē” — vietu, kas paredzēta taisnīgajiem. Pravietis Džozefs Smits skaidroja, ka vārds paradīze Lūkas 23:43 „ir nepareizs tulkojums; Tas Kungs patiesībā teica, ka zaglis būs kopā ar Viņu garu pasaulē” (Uzticīgi ticībai, 130. lpp.; skat. arī Joseph Smith, Journal, 1843. g. 11. jūnijs, josephsmithpapers.org). Garu pasaulē zaglis varētu uzklausīt evaņģēlija sludināšanu.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
Lasot Svētos Rakstus kopā ar ģimeni, Gars jums var palīdzēt saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt tieši jūsu ģimenē. Šeit būs daži ieteikumi:
Lai gan Jūda personīgi pazina Jēzu, viņš „novērsās [no Viņa] un bija aizvainots Viņa vārdu dēļ” (Džozefa Smita tulkojums, Marka 14:31 ). Kas var izraisīt to, ka cilvēki, kuriem ir spēcīgas liecības, novēršas no Glābēja? Kā mēs varam palikt uzticīgi Jēzum Kristum?
Mateja 27:11–26; Marka 15:1–15; Lūkas 23:12–24; Jāņa 19:1–16
Kāpēc Pilāts atļāva Jēzu sist krustā, lai gan viņš zināja, ka Viņš ir nevainīgs? Ko mēs varam mācīties no Pilāta pieredzes, aizstāvot to, kas, saskaņā ar mūsu zināšanām, ir pareizs? Jūsu ģimenei būtu noderīgi izspēlēt dažādus scenārijus, katram dodot iespēju aizstāvēt to, kas ir pareizi.
„Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz … Golgātu” (Jāņa 19:17).
Jūs varētu piešķirt katram ģimenes loceklim vienu vai vairākus izteikumus, ko Glābējs izteica pie krusta un kas ir atrodami šajos pantos, un palūgt viņus pastāstīt, ko viņi iemācījās par Glābēju un Viņa misiju.
Kā tas, ka mēs lasījām par krustā sišanu, stiprināja mūsu liecības par to, ka Jēzus ir „Dieva Dēls”?
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem attiecībā uz to, kā mums vajadzētu mīlēt un atbalstīt ģimenes locekļus?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Pasniegšanas pilnveidošana
Padariet savu dzīvi līdzīgu Glābēja dzīvei. „Ir noderīgi studēt to, kā mācīja Glābējs — par paņēmieniem, kurus Viņš izmantoja un lietām, kuras teica. Taču Glābēja spēks — mācīt un iedvesmot citus — nāca no … Viņa personības iezīmēm. Jo vairāk jūs centīsietiesdzīvot tā, kā Jēzus Kristus, jo vairāk jūs spēsiet mācīt tā, kā Viņš” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 13. lpp.).
Kristus pie krusta, Karls Heinrihs Blohs