„24.–30. jūnijs. Mateja 28. nodaļa; Marka 24. nodaļa; Lūkas 24. nodaļa; Jāņa 20.–21. nodaļa: „Viss piepildīts!”” „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2019 (2019)
„24.–30. jūnijs. Mateja 28. nodaļa; Marka 24. nodaļa; Lūkas 24. nodaļa; Jāņa 20.–21. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2019
Gani Manas avis, Kamila Korija
24.–30. jūnijs
Mateja 28. nodaļa; Marka 16. nodaļa; Lūkas 24. nodaļa; Jāņa 20.–21. nodaļa
„Viņš ir augšāmcēlies”
Lūgšanu pilns izlasiet Mateja 28. nodaļu, Marka 16. nodaļu, Lūkas 24. nodaļu un Jāņa 20.–21. nodaļu, apdomājot prieku, ko esat guvis, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies. Padomājiet, kā jūs varētu dalīties savā liecībā par šo notikumu ar citiem.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Daudzi cilvēki no malas varētu domāt, ka nācarieša Jēzus nāve ir apbrīnojamas dzīves ironiskas beigas. Vai tad šis cilvēks nebija tas, kurš uzcēla Lācaru no mirušajiem? Vai tad Viņš laiku pa laikam nebija pārvarējis farizeju nāves draudus? Viņš bija parādījis, ka spēj dziedināt aklos, spitālīgos un triekas ķertos. Pat vēji un jūras Viņam paklausīja. Un te nu Viņš bija, piesists pie krusta, paziņojot: „Viss piepildīts” (Jāņa 19:30). Izsmejošajos vārdos „citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt” varēja izskanēt patiess izbrīns (Mateja 27:42). Taču mēs zinām, ka Jēzus nāve nebija stāsta beigas. Mēs zinām, ka kapa klusums bija īslaicīgs un Kristus glābšanas darbs bija tikai sācies. Tagad Viņš neatrodas „starp mirušajiem”, bet starp dzīvajiem (Lūkas 24:5). Jēzus mācības neapklusa, jo Viņa uzticamie mācekļi sludināja evaņģēliju „visām tautām”, uzticoties Viņa apsolījumam, ka Viņš būs „pie [viņiem] ik dienas — līdz pasaules galam” (Mateja 28:19–20).
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mateja 28. nodaļa; Marka 16. nodaļa; Lūkas 24. nodaļa; Jāņa 20. nodaļa
Pateicoties tam, ka Jēzus tika augšāmcelts, arī es tikšu augšāmcelts.
Šajās nodaļās jūs lasīsiet par vienu no vissvarīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē: Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Tās lasot, iedomājieties sevi to cilvēku vietā, kuri piedzīvoja augšāmcelšanās notikumus. Kā šie liecinieki varēja justies? Kā jūs jūtaties, lasot par Glābēja augšāmcelšanos? Apdomājiet, kā tas jūs ir ietekmējis — jūsu skatījumu uz dzīvi, attiecības ar citiem, ticību Kristum un ticību citiem evaņģēlija patiesajiem principiem.
Skat. arī Svēto Rakstu ceļvedi, „Augšāmcelšanās”; „Resurrection”, Gospel Topics, topics.lds.org.
Mēs varam aicināt Glābēju „palikt ar mums”.
Pieredze, ko guva divi ceļojošie mācekļi, kuri satika augšāmcelto Glābēju, var līdzināties jūsu māceklības ceļam. Kādu saistību jūs saredzat starp šo stāstu un savu, Kristus sekotāja, pieredzi? Kā jūs jau šodien varat staigāt ar Viņu un aicināt Viņu „uzkavēties” ilgāk? (Lūkas 24:29). Kā jūs sajūtat Viņa klātbūtni savā dzīvē? Kā Svētais Gars jums ir liecinājis par Jēzus Kristus dievišķumu?
Lūkas 24:36–43; Jāņa 20. nodaļa
Vai Jēzum Kristum ir ķermenis?
No stāstiem par augšāmcelto Kungu, kurš parādījās Marijai Magdalēnai, un vēlāk no Viņa sarunām ar mācekļiem mēs uzzinām, ka Jēzus augšāmcelšanās bija burtiska un fiziska. Ar Savu augšāmcelto un godības pilno ķermeni Viņš staigāja, runāja un ēda kopā ar Saviem sekotājiem. Arī citās rakstvietās ir liecības par to, ka Jēzum Kristum bija ķermenis no miesas un kauliem: Filipiešiem 3:20–21; 3. Nefija 11:13–15; M&D 110:2–3; 130:1, 22.
„Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!”
Tas var būt grūti — ticēt, ka kaut kas ir patiess, neredzot fiziskus pierādījumus. Iespējams, jūs dažkārt jūtaties kā Toms, kurš teica: „Ja es neredzu …, es neticēšu” (Jāņa 20:25). Glābējs atbildot Viņam teica: „Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” (Jāņa 20:29). Kā jūs esat ticis svētīts, pateicoties tam, ka noticējāt garīgām lietām, kuras nevarat ieraudzīt? Kas jums palīdz ticēt Glābējam par spīti tam, ka Viņu neredzat? Kādiem citiem patiesiem principiem jūs ticat, lai gan jums tiem nav fizisku pierādījumu? Kā jūs varat turpināt stiprināt ticību „uz to, kas nav redzams, bet kas ir patiess”? (Almas 32:21; skat. arī Etera 12:6). Jūs varat pierakstīt dienasgrāmatā pieredzes, kas jums ir palīdzējušas ticēt Jēzum Kristum, vai arī pastāstīt par tām kādam tuviniekam.
Glābējs mani aicina ganīt Viņa avis.
Jums varētu būt interesanti salīdzināt Glābēja sarunas ar Viņa mācekļiem Jāņa 21. nodaļā ar pirmo reizi, kad Viņš tiem pavēlēja nolikt malā savus tīklus Lūkas 5:1–11. Kādas līdzības un atšķirības jūs atrodat? Kādas atziņas jūs gūstat attiecībā uz māceklību?
Apdomājiet, kā vārdi, ko Glābējs teica Pēterim Jāņa 21:15–17, varētu attiekties uz jums? Vai ir kas tāds, kas jūs attur no kalpošanas Tā Kunga avīm? Ko jūs atbildētu, ja Tas Kungs jums jautātu: „Vai tu Mani mīli?” Padomājiet, kā jūs varētu izrādīt mīlestību pret To Kungu.
Skat. arī Džefrijs R. Holands, „Pirmais un augstākais bauslis” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 83.–85. lpp.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un ģimenes mājvakariem
Kopīgi noslēdzot studijas par evaņģēlijiem, Gars jums var palīdzēt saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt tieši jūsu ģimenē. Šeit būs daži ieteikumi:
Kāpēc vārdi „Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies” ir vieni no cerības pilnākajiem un svarīgākajiem vārdiem, kas jebkad ir izteikti?
Mateja 28. nodaļa; Marka 16. nodaļa; Lūkas 24. nodaļa; Jāņa 20.–21. nodaļa
Lasot šīs nodaļas kopā ar ģimeni, katrā stāstā pievērsiet uzmanību cilvēkiem, kuri tikās ar Jēzu. Vienā no stāstiem jūs, piemēram, varat pievērst uzmanību cilvēkiem, kuri apmeklēja Glābēja kapu. Citā stāstā jūs varētu rūpīgi izstudēt, ko darīja apustuļi vai mācekļi, kuri devās uz Emavu.
Ceļš uz Emavu, Džons Maknātons
Ģimenes lokā pārrunājiet darbu, ko Kristus lūdza paveikt Saviem apustuļiem. Kā mēs varam palīdzēt šajā darbā? Vai jūs varat pastāstīt par kādu reizi, kad jūs jutāt, ka „Tas Kungs [jums] darbā palīdzēja”, lai jūs varētu izpildīt Viņa nodomus? (Marka 16:20).
Jūs varētu nolasīt šos pantus, kopīgi ieturot maltīti. Tas varētu palīdzēt labāk saprast Glābēja vārdus „gani manas avis” jeb pabaro manas avis. Balstoties uz to, ko Jēzus Jaunajā Derībā mācīja par avīm (skat., piemēram, Mateja 9:35–36; 10:5–6; 25:31–46; Lūkas 15:4–7; Jāņa 10:1–16), kāpēc avju pabarošana ir piemērota metafora tam, kā lolot un rūpēties par Dieva bērniem? Ko šī metafora māca attiecībā uz to, ko Debesu Tēvs un Jēzus pret mums jūt?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Personīgo studiju pilnveidošana
Izmantojiet mūziku, lai ieaicinātu Garu un mācītos doktrīnu. Klausoties vai dziedot tādas garīgās dziesmas kā „Mūsu Kungs ir augšāmcēlies!” vai „Augšāmcēlies mūsu Kungs”, Garīgās dziesmas nr. 122., 123., jūs varat ieaicināt Garu un Viņš var palīdzēt jums mācīties par Glābēja Augšāmcelšanos.
Sieva, ko tu raudi?, Saimons Djūvijs