Marija un Elizabete

2.–8. janvāris

Mateja 1. nod.; Lūkas 1. nod.

„Lai notiek ar mani pēc tava vārda”

Lasot un prātojot par Mateja 1. nodaļu un Lūkas 1. nodaļu, pierakstiet savus garīgos iespaidus. Kādas patiesās mācības jūs esat uzgājuši? Kuri no vēstījumiem jums un jūsu ģimenei būtu visvērtīgākie? Šī nodarbības izklāstā ietvertās studiju idejas var palīdzēt jums gūt papildus atziņas.

Pierakstiet gūtos iespaidus

No laicīgā viedokļa, tas šķita neiespējami. Jaunava nevarēja ieņemt bērnu, tāpat kā neauglīga sieviete, kura jau sen bija pārsniegusi reproduktīvo vecumu. Taču, tā kā Dievam bija iecere attiecībā uz Sava Dēla un Jāņa Kristītāja piedzimšanu, gan Marija, gan Elizabete, par spīti visiem laicīgajiem šķēršļiem, tomēr kļuva par mātēm. Mums varētu būt lietderīgi atcerēties par viņu brīnumaino pieredzi brīžos, kad mēs pieredzam kaut ko šķietami neiespējamu. Vai mēs varam pārvarēt savas vājības? Vai mēs varam aizkustināt kāda neatsaucīga ģimenes locekļa sirdi? Atgādinot Marijai, ka „[ar Dievu] nekas nav neiespējams” (Lūkas 1:37), Gabriēls tikpat labi varētu būt sacījis to arī mums. Un, kad Dievs mums atklāj Savu gribu, arī mēs varam atbildēt tāpat, kā Marija: „Lai notiek ar mani pēc tava vārda” (Lūkas 1:38).

personīgo studiju simbols

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Kas bija Matejs un Lūka?

Matejs bija ebreju muitnieks jeb nodokļu iekasētājs, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no Saviem apustuļiem (skat. Mateja 10:3; skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Muitnieks”). Matejs savu evaņģēliju rakstīja lielākoties saviem tautiešiem — ebrejiem —, tālab viņš lika uzsvaru uz Vecās Derības pravietojumiem par Mesiju, kas īstenojās caur Jēzus Kristus dzīvi un kalpošanu.

Lūka bija citticībnieks (viņš nebija ebrejs) un ārsts, kurš ceļoja kopā ar apustuli Pāvilu. Viņš sarakstīja savu evaņģēliju pēc Glābēja nāves, lielākoties adresējot to citticībnieku auditorijai. Viņš liecināja, ka Jēzus Kristus ir gan citticībnieku, gan ebreju Glābējs. Viņš pierakstīja aculiecinieku stāstus par atgadījumiem no Glābēja dzīves, un, salīdzinājumā ar citiem evaņģēlijiem, viņš pierakstos iekļāva vairāk stāstu par sievietēm.

Skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkļus: „Evaņģēliji”, „Matejs”, „Lūka”.

Mateja 1:18–25; Lūkas 1:26–35

Jēzus Kristus piedzima mirstīgai mātei no nemirstīga Tēva.

Lasot Mateja 1:18–25 un Lūkas 1:26–35, pievērsiet uzmanību tam, kā Matejs un Lūka apraksta Jēzus piedzimšanas brīnumu. Kā viņu apraksti stiprina jūsu ticību Glābējam? Kādēļ jums ir svarīgi zināt to, ka Jēzus ir gan Dieva Dēls, gan Marijas dēls?

Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja, ka Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai „bija nepieciešams personīgs upuris no nemirstīgas būtnes, kas nav pakļauta nāvei. Tomēr Viņam bija jāmirst un atkal jāuzceļas Savā ķermenī. Glābējs bija vienīgais, kurš spēja to paveikt. No Savas mātes Viņš pārmantoja spēju nomirt. No Sava Tēva Viņš ieguva spēju pārvarēt nāvi” („Constancy amid Change”, Ensign, 1993. g. nov., 34. lpp.).

Lūkas 1:5–25, 57–80

Dieva svētības tiek dotas Viņa noliktajā laikā.

Ja jums nākas gaidīt uz kādu vēlamo svētību, vai arī jums šķiet, ka Dievs neuzklausa jūsu lūgšanas, Elizabetes un Caharijas stāsts var kalpot par atgādinājumu, ka Viņš nav jūs aizmirsis. Elders Džefrijs R. Holands ir apsolījis: „Kamēr mēs kopīgi strādājam un gaidām atbildes uz dažām mūsu lūgšanām, es jums dodu savu apustuļa solījumu — tās ir sadzirdētas un uz tām tiek atbildēts, lai arī varbūt ne tieši tajā laikā un veidā, kā mums to gribētos. Taču uz tām vienmēr tiek atbildēts tajā laikā un tanī veidā, kā uz tām vajadzētu atbildēt visu zinošam un bezgalīgi iejūtīgam vecākam” („Gaidot uz To Kungu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. nov., 115.–116. lpp.). Kā Caharijam un Elizabetei izdevās saglabāt uzticību Dievam? (Skat. Lūkas 1:5–25, 57–80). Vai jūs šobrīd gaidāt uz kādu svētību? Kā jums šķiet, ko Tas Kungs no jums sagaida, kamēr jūs gaidāt?

Elizabete un Caharija ar mazulīti Jāni

Pēc uzticīgas gaidīšanas Elizabete ar Cahariju tika svētīti ar dēlu.

Mateja 1:18–25; Lūkas 1:26–38

Uzticīgie labprātīgi pakļaujas Dieva gribai.

Līdzīgi, kā tas bija Marijas gadījumā, arī mēs dažkārt atskāršam, ka Dieva plāns attiecībā uz mūsu dzīvi ir visai atšķirīgs no mūsu pašu ieplānotā. Ko jūs varat mācīties no Marijas, domājot par Dieva gribas pieņemšanu? Pierakstiet dotajās tabulās to, ko teica eņģelis un Marija (skat. Lūkas 1:26–38), līdz ar viņu apgalvojumos uzietajiem vēstījumiem:

Eņģeļa vārdi Marijai	Ko es no tā varu mācīties?
Eņģeļa vārdi Marijai „Tas Kungs ar tevi” (28. pants).	Ko es no tā varu mācīties? Tas Kungs zina par maniem apstākļiem un grūtībām.
Eņģeļa vārdi Marijai	Ko es no tā varu mācīties?
Eņģeļa vārdi Marijai	Ko es no tā varu mācīties?

Marijas atbildes	Ko es no tā varu mācīties?
Marijas atbildes „Kā tas var notikt?” (34. pants).	Ko es no tā varu mācīties? Ir tikai normāli uzdot jautājumus, lai iegūtu skaidrāku izpratni par Dieva gribu.
Marijas atbildes	Ko es no tā varu mācīties?
Marijas atbildes	Ko es no tā varu mācīties?

Ko jūs varat mācīties par Dieva gribas pieņemšanu no Jāzepa taisnīgā piemēra Mateja 1:18–25? Kādas papildus atziņas jūs esat guvuši, lasot par Caharijas un Elizabetes pieredzi? (Skat. Lūkas 1. nod.).

Skat. arī Lūkas 22:42; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Gabriēls”.

Lūkas 1:46–55

Marija liecināja par Jēzus Kristus misiju.

Marijas vārdi no Lūkas 1:46–55 bija pravietojums par dažiem Glābēja misijas aspektiem. Ko jūs no šiem Marijas apgalvojumiem varat mācīties par Jēzu Kristu? Jūs varētu salīdzināt šos pantus ar Annas vārdiem 1. Samuēla 2:1–10 un Jēzus Svētīguma sprediķi Mateja 5:3–12. Ko Gars māca jums, kamēr jūs prātojat par šiem pantiem?

ģimenes studiju simbols

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Mateja 1:1–17.Kopā ar ģimeni lasot Jēzus ģenealoģiju, jūs varētu apspriest savu ģimenes vēsturi un dalīties dažos stāstos par saviem priekštečiem. Kā zināšanas par savu ģimenes vēsturi svēta jūsu ģimeni? Vairāk uzdevumu par ģimenes vēsturi skat. vietnē FamilySearch.org/discovery.

Mateja 1:20; Lūkas 1:11–13, 30.Kāpēc šajos pantos aprakstītie ļaudis varēja būt izbijušies? Kas var izbiedēt mūs? Kā Dievs aicina mūs „nebīties”?

Lūkas 1:37.Lai palīdzētu saviem ģimenes locekļiem noticēt tam, ka „[ar Dievu] nekas nav neiespējams”, jūs varētu kopīgi pārlasīt Lūkas 1. nodaļu, uzmeklējot Dieva paveiktos darbus, ko varētu uzskatīt par neiespējamiem. Ar kādiem vēl stāstiem no Svētajiem Rakstiem vai savas personīgās dzīves mēs varētu dalīties, runājot par to, kā Dievs ir paveicis šķietami neiespējamo? Lai gūtu dažas idejas, pārlapojiet Evaņģēlija mākslas darbu grāmatu.

Lūkas 1:46–55.Kādas „lielas lietas” Glābējs ir paveicis mūsu labā? Kā varētu izpausties tas, ka mūsu dvēseles „slavē To Kungu”?

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Viņš Savu Dēlu sūtīja”, Bērnu dziesmu grāmata, 20.–21. lpp.

Pasniegšanas pilnveidošana

Piemērojiet Svētos Rakstus savā dzīvē. Kad būsiet nolasījuši kādu Svēto Rakstu fragmentu, aiciniet ģimenes locekļus piemērot to savā dzīvē (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 21. lpp.). Piemēram, kā jūsu ģimenes locekļi varētu piemērot to, ko viņi ir mācījušies no Mateja 1. nod. un Lūkas 1. nod. attiecībā uz atsaukšanos Tā Kunga aicinājumam?

Gabriēla parādīšanās Marijai

Tu esi augsti teicama starp sievām, Valters Reins