Jaunā Derība 2023
23.–29. janvāris. Mateja 3. nod.; Marka 1. nod.; Lūkas 3. nod.: „Sagatavojiet Tam Kungam ceļu”


„23.–29. janvāris. Mateja 3. nod.; Marka 1. nod.; Lūkas 3. nod.: „Sagatavojiet Tam Kungam ceļu””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2023 (2022. g.)

„23.–29. janvāris. Mateja 3. nod.; Marka 1. nod.; Lūkas 1. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2023

Attēls
Jānis Kristītājs kristī Jēzu

Loga vitrāža Navū Ilinoisas templī, Toms Holdmens

23.–29. janvāris

Mateja 3. nod.; Marka 1. nod.; Lūkas 3. nod.

„Sagatavojiet Tam Kungam ceļu”

Uzsāciet studijas, izlasot Mateja 3. nod., Marka 1. nod. un Lūkas 3. nod. Ja jūs lūgsiet pēc tā, lai Svētais Gars palīdz jums izprast minētās nodaļas, Tas dāvās tieši jums paredzētas atziņas. Pierakstiet šos iespaidus un ieplānojiet rīkoties saskaņā ar tiem.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlijs var mūs mainīt. Lūka citēja senu Jesajas pravietojumu, kurā tiek aprakstīts Glābēja ierašanās radītais iespaids: „Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, — par staigājamu ceļu” (Lūkas 3:5; skat. arī Jesajas 40:4). Šis vēstījums ir domāts mums visiem — arī tiem, kuriem šķiet, ka viņi nav spējīgi mainīties. Ja var tikt nolīdzināts kaut kas tik varens kā kalns, tad Tas Kungs pavisam noteikti var palīdzēt mums iztaisnot mūsu pašu greizos ceļus (skat. Lūkas 3:4–5). Pieņemot Jāņa Kristītāja aicinājumu — nožēlot grēkus un mainīties —, mēs sagatavojam savu prātu un sirdi Jēzus Kristus pieņemšanai, lai arī mēs varētu pieredzēt „Tā Kunga pestīšanu” (Lūkas 3:6).

Attēls
personīgo studiju simbols

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Kas bija Marks?

No visiem evaņģēliju autoriem par Marku mums ir zināms vismazāk. Mēs zinām, ka viņš kalpoja misijā kopā ar Pāvilu, Pēteri un vairākiem citiem misionāriem. Daudzi Bībeles pētnieki uzskata, ka Pēteris ir licis Markam pierakstīt Glābēja dzīves notikumus. Marka evaņģēlijs, visticamāk, tika sarakstīts pirms pārējiem trim.

Skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Marks”.

Mateja 3:1–12; Marka 1:1–8; Lūkas 3:2–18

Grēku nožēlošana ir varenas prāta un sirds pārmaiņas.

Jāņa Kristītāja misija bija sagatavot cilvēku sirdis, lai viņi varētu pieņemt Glābēju un kļūt līdzīgāki Viņam. Kā viņš to īstenoja? Viņš paziņoja: „Atgriezieties no grēkiem!” (Mateja 3:2). Un viņš izmantoja salīdzinājumus ar augļiem un labību, lai mācītu par grēku nožēlošanu (skat. Lūkas 3:9, 17).

Kādus vēl salīdzinājumus jūs varat uziet stāstos par Jāņa Kristītāja kalpošanu? (Skat. Mateja 3:1–12; Marka 1:1–8; Lūkas 3:2–18). Jūs varētu atzīmēt tos savā Svēto Rakstu eksemplārā, vai arī uzzīmēt tos. Ko šie salīdzinājumi māca par grēku nožēlas mācību un nepieciešamību nožēlot grēkus?

Patiesa grēku nožēlošana nozīmē „izmaiņas uztverē, kas vieš jaunu skatījumu uz Dievu, sevi pašu un pasauli. … [Tā nozīmē] savas sirds un gribas pievēršanu Dievam” (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Nožēlot grēkus, grēku nožēlošana”). Ko Jānis aicina cilvēkus mainīt Lūkas 3:7–14, lai tie varētu sagatavoties Kristus pieņemšanai? Kā šo padomu varētu attiecināt uz jums? Kā jūs varat parādīt to, ka jūs esat patiesi nožēlojuši savus grēkus? (Skat. Lūkas 3:8).

Skat. arī Rasela M. Nelsona vispārējās konferences vēstījumu „Mēs varam rīkoties labāk un būt labāki”, Liahona, 2019. g. maijs, 67.–69. lpp.; Dalina H. Ouksa vispārējās konferences vēstījumu „Attīrīti caur grēku nožēlošanu”, Liahona, 2019. g. maijs, 91.–94. lpp.

Mateja 3:7; Lūkas 3:7

Kas bija farizeji un saduķeji?

Farizeji bija jūdu reliģiskās kopienas locekļi, kuri lepojās ar to, ka stingri ievēro Mozus likumu un tajā ietilpstošos rituālus. Saduķeji bija bagāto jūdu kasta ar ievērojamu reliģisko un politisko ietekmi, kuri neticēja mācībai par augšāmcelšanos. Abas šīs ļaužu grupas bija novirzījušās no Dieva likumu sākotnējā mērķa.

Skat. arī Mateja 23:23–28; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Farizeji” un „Saduķeji”.

Mateja 3:11–17; Marka 1:9–11; Lūkas 3:15–16, 21–22

Jēzus Kristus tika kristīts, „lai piepildītu visu taisnību”.

Tiekot kristīti, jūs sekojāt Glābēja piemēram. Salīdziniet to, ko jūs esat mācījušies no stāstiem par Glābēja kristībām, ar to, kas notika jūsu kristībās.

Glābēja kristības

Manas kristības

Glābēja kristības

Kurš un ar kādām pilnvarām kristīja Jēzu?

Manas kristības

Kurš un ar kādām pilnvarām kristīja jūs?

Glābēja kristības

Kur Jēzus tika kristīts?

Manas kristības

Kur jūs tikāt kristīti?

Glābēja kristības

Kā Jēzus tika kristīts?

Manas kristības

Kā jūs tikāt kristīti?

Glābēja kristības

Kālab Jēzus tika kristīts?

Manas kristības

Kālab jūs tikāt kristīti?

Glābēja kristības

Kā Debesu Tēvs parādīja, ka Viņš ir gandarīts par Jēzu?

Manas kristības

Kā Debesu Tēvs parādīja, ka Viņš ir gandarīts par jūsu kristībām? Kā Viņš kopš tā laika ir izrādījis jums Savu atzinību?

Skat. arī 2. Nefija 31. nod.; Mosijas 18:8–11; Mācības un Derību 20:37, 68–74; video angļu valodā „The Baptism of Jesus” (Jēzus kristīšana), ChurchofJesusChrist.org.

Mateja 3:16–17; Marka 1:9–11; Lūkas 3:21–22

Dievībā ietilpst trīs atsevišķas personas.

Bībelē ir ietverti vairāki pierādījumi tam, ka Dievībā ietilpst trīs atsevišķas būtnes. Šo piemēru skaitā ir stāsti par Glābēja kristīšanu. Lasot šos stāstus, paprātojiet par to, ko jūs uzzināt par Dievību. Kādēļ jums šīs mācības ir būtiskas?

Skat. arī 1. Mozus 1:26; Mateja 17:1–5; Jāņa 17:1–3; Ap. d. 7:55–56; Mācības un Derību 130:22.

Attēls
ģimenes studiju simbols

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Mateja 3. nod.Jānis Kristītājs bija Ārona priesterības nesējs. Ko mēs varam mācīties par Ārona priesterības mērķiem no Jāņa piemēra? Kādas svētības mēs saņemam, pateicoties Ārona priesterībai? Ja jūsu ģimenē ir kāds jaunais vīrietis, jūs varētu veltīt laiku tam, lai palīdzētu viņam saprast, kā viņš var likt lietā Ārona priesterību, lai svētītu apkārtējos. (Skat. arī Mācības un Derību 13:1; 20:46–60.)

Attēls
jaunietis kristī jaunieti

Kad mēs tiekam kristīti, mūsu grēki tiek nomazgāti.

Mateja 3:11–17; Marka 1:9–11; Lūkas 3:21–22.Vai mūsu ģimenes locekļi ir redzējuši to, kā kāds tiek kristīts vai konfirmēts par Baznīcas locekli? Kā šie ģimenes locekļi tobrīd jutās? Varbūt jūs varētu mācīt tiem par kristību un konfirmācijas simbolisko nozīmi? Kādā ziņā tikšana kristītiem un konfirmētiem līdzinās piedzimšanai no jauna? Kālab, tiekot kristīti, mēs tiekam pilnībā iegremdēti ūdenī? Kādēļ, tiekot kristīti, mēs tērpjamies baltā? Kādēļ Svētā Gara dāvana tiek raksturota kā „kristīšana ar uguni”? (Mācības un Derību 20:41; skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Kristīšana, kristīt” un „Svētais Gars”).

Mateja 3:17; Marka 1:11; Lūkas 3:22.Kad mēs esam sajutuši, ka Dievs ir par mums gandarīts? Ko mūsu ģimene varētu darīt, lai iepriecinātu Dievu?

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Kristības”, Bērnu dziesmu grāmata, 54.–55. lpp.

Personīgo studiju pilnveidošana

Lūdziet Tā Kunga palīdzību. Svētie Raksti tika doti caur atklāsmi, un, lai tik tiešām izprastu tos, mums ir nepieciešama personīga atklāsme. Tas Kungs ir apsolījis: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts” (Mateja 7:7).

Attēls
Jānis kristī Jēzu

Jānis Kristītājs kristī Jēzu, Gregs K. Olsens

Drukāt