Lehijs un Liahona, Džozefs Brikijs

27. janvāris – 2. februāris

1. Nefija 16.–22. nodaļa

„Es sagatavošu ceļu jūsu priekšā”

Kad jūs lasīsiet 1. Nefija 16.–22. nodaļu, padomājiet, kā Nefija piemērs — stāties pretim grūtībām — varētu palīdzēt tiem, kurus mācāt.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Nefijs uzskatīja, ka ir vērtīgi pielīdzināt Svētos Rakstus sev un saviem ļaudīm (skat. 1. Nefija 19:23). Apsveriet iespēju lūgt stundas dalībniekus dalīties principos, ko viņi iemācījās no pieraksta par Nefija ceļojumu uz apsolīto zemi un kurus var attiecināt uz viņu pašu dzīvi.

Māciet doktrīnu

1. Nefija 16:10–16, 23–31; 18:10–13, 20–22

Dievs izmanto mazumiņu, lai paveiktu varenas lietas.

• Vai jums vai kādam no nodarbības dalībniekiem nāk prātā kaut kas mazs, kas varētu tikt izmantots, lai paveiktu ko varenu? (Skat. 1. Nefija 16:29.) Jūs varētu aicināt stundas dalībniekus apspriest, ko viņi uzzina par šo principu, individuāli vai grupās izlasot šīs rakstvietas: 1. Nefija 16:25–31; Almas 37:3–8 un Mācības un Derību 64:33; 123:12–17. Kā Dievs ir izmantojis mazumiņu, lai paveiktu varenas lietas mūsu dzīvē?

• Klātesošajiem varētu būt noderīgi apspriest, kā Debesu Tēvs vada mūsu ceļus. Iesākumā jūs varētu lūgt nodarbības dalībniekus apspriest principus, kas lika darboties Liahonai (skat. 1. Nefija 16:10–16, 23–31; 18:10–13, 20–22; skat. arī Almas 37:38–47). Kādā ziņā šos principus varētu nosaukt par „maziem līdzekļiem”? Nodarbības dalībnieki varētu uzskaitīt uz tāfeles to, ko Dievs mums ir devis, lai mūs vadītu (idejas meklēt „Papildresursos”). Kādas mazas lietas mēs varam darīt, lai saņemtu Dieva vadību?

„Ja jūs esat sagatavojušies, jūs nebaidīsities”, Klarks Kellijs Praiss

1. Nefija 16:18–32; 17:7–16; 18:1–4

Ja mēs ievērosim baušļus, Dievs palīdzēs mums stāties pretim grūtībām.

• Jūsu klases dalībnieki varētu saskarties ar uzdevumiem un izaicinājumiem, kas šķiet neiespējami. Kā jūs varētu izmantot Nefija pieredzi ar viņa šķietami neiespējamajiem uzdevumiem — pabarot savu ģimeni tuksnesī un uzbūvēt kuģi —, lai palīdzētu klātesošajiem? Iespējams, stundas dalībnieki varētu izlasīt 1. Nefija 16:18–32; 17:7–16 un 18:1–4, meklējot principus, kas var viņiem palīdzēt, kad viņi saskaras ar izaicinošām grūtībām (piemēram, 1. Nefija 16:24–26 māca, ka lūgšana un pazemība ļauj mums saņemt no Dieva iedvesmu un vadību). Iesākumā jūs kā piemēru varētu parādīt viņiem kādu principu, ko atradāt šajos pantos. Kamēr viņi dalās tajā, ko ir atraduši, viņi varētu arī pastāstīt par saistītām personīgajām pieredzēm.

1. Nefija 16:18–32; 17:7–22

Ticība ved pie rīcības.

• Lehija un viņa ģimenes pieredze tuksnesī parāda ticības spēku un neticības sekas. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem atklāt šīs patiesības, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādus jautājumus: Kā Nefijs rīkojās saskaņā ar savu ticību? Kādas svētības viņš tādēļ saņēma? Kādas sekas bija Lamana un Lemuēla neticībai? Aiciniet nodarbības dalībniekus grupās meklēt atbildes uz šiem jautājumiem 1. Nefija 16:18–32 vai 17:7–22 un pēc tam dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

1. Nefija 19:22–24

Mēs varam attiecināt Svētos Rakstus uz sevi.

• Lai palīdzētu stundas dalībniekiem iemācīties, kā attiecināt Svētos Rakstus uz sevi, viņi varētu izlasīt piemērus tam, kā to paveica Nefijs. Piemēram, kādus principus Nefijs mācīja 1. Nefija 4:1–3 un 17:23–32, 41–45, pielīdzinot Svētos Rakstus savas ģimenes situācijai? Eldera Roberta D. Heilza skaidrojums, kas ietverts sadaļā „Papildresursi”, parāda, kā Svēto Rakstu pielīdzināšana sev var mūs svētīt. Apsveriet iespēju aicināt stundas dalībniekus atpazīt grūtības, ar kurām viņi vai viņu ģimenes locekļi saskaras, un tad sameklēt Svēto Rakstu pierakstus, kas varētu sniegt viņiem izpratni un palīdzību šajās situācijās. Saskaņā ar 1. Nefija 19:22–24, kā Svēto Rakstu pielīdzināšana sev var mūs svētīt?

• 1. Nefija19:22–24 apspriešana var kļūt par lielisku iespēju stundas dalībniekiem dalīties tajā, kā viņi „pielīdzin[a] Svētos Rakstus” sev un savām ģimenēm, kā arī — kādas svētības viņi ir saņēmuši, tā darot. Apsveriet iespēju uzskaitīt uz tāfeles klātesošo idejas par to, kā pielīdzināt Svētos Rakstus sev (dažus ieteikumus var atrast sarakstā „Papildresursi”). Kādā no nākamajām nodarbībām jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus dalīties pieredzēs, kad viņi būs izmēģinājuši idejas no šī saraksta.

1. Nefija 20.–21. nodaļa

Tas Kungs sapulcinās Israēla namu pēdējās dienās.

• Lai iedrošinātu nodarbības dalībniekus dalīties jēgpilnās mācībās, kuras tie atrada 1. Nefija 20.–21. nodaļā, apsveriet iespēju uz tāfeles uzrakstīt šādus virsrakstus: Israēla bērni, Lehija ģimene un Mūsdienu cilvēki. Dodiet viņiem laiku pārskatīt 1. Nefija 20.–21. nodaļu un uzskaitīt zem katra virsraksta — kā uz šīm grupām attiecas Jesajas pravietojumi.

Mudiniet mācīties mājās

Lai iedvesmotu stundas dalībniekus izlasīt 2. Nefija 1.–5. nodaļu, aiciniet viņus padomāt par to, ko viņi teiktu savām ģimenēm, ja viņiem būtu atlicis maz laika šeit — uz Zemes. Norādiet, ka 2. Nefija pirmās divas nodaļas ietver Lehija pēdējo vēstījumu savai ģimenei.

Papildresursi

Mormona Grāmatas video.

Mūsu „Liahonas”.

Elders Deivids A. Bednārs mācīja: „Svētais Gars mūsu dzīvē darbojas, tāpat kā Liahona darbojās Lehijam un viņa ģimenei — atbilstoši mūsu ticībai, uzcītībai un uzmanības pievēršanai”.(„Lai Viņa Gars varētu vienmēr būt ar mums”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 31. lpp.).

2005. gada oktobra vispārējā konferencē elders Lovels M. Snovs, no Septiņdesmitajiem, teica: „Šī pati vispārējā konference ir kā modernā Liahona, laiks un vieta, lai saņemtu iedvesmotu vadību un norādījumus, kas nesīs mums veiksmi” („Compass of the Lord,” Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 97. lpp.).

Prezidents Tomass S. Monsons mācīja: „Tas pats Kungs, kas nodrošināja Lehiju ar Liahonu, šodien sniedz jums un man retu un vērtīgu dāvanu, lai dotu norādījumus mūsu dzīvē. … Šī dāvana, par kuru es runāju, ir zināma kā jūsu patriarhālā svētība” (Thomas S. Monson, „Your Patriarchal Blessing: A Liahona of Light,” Ensign, 1986. g. nov., 65. lpp.).

Svēto Rakstu pielīdzināšana sev.

Elders Roberts D. Heilzs mācīja:

„Dažus gadus atpakaļ es mācīju savam gados jaunajam dēlam par Jareda brāļa dzīvi un pieredzēm. Kaut arī stāsts bija ļoti interesants, viņa uzmanību tas nepiesaistīja. Tad es pajautāju, ko stāsts viņam personīgi nozīmēja. Tam ir tik liela nozīme, kad mēs saviem bērniem jautājam: „Ko tas tev nozīmē?” Viņš teica: „Vai zini, tas nemaz tik ļoti neatšķiras no tā, ko Džozefs Smits darīja birzī, kad viņš lūdza un saņēma atbildi.”

Es teicu: „Tu esi Džozefa vecumā. Kā tev šķiet, vai tāda lūgšana, [kādu teica Džozefs], tev palīdzētu?” Pēkšņi mēs vairs nerunājām par kādu sensenu stāstu kādā tāltālā zemē. Mēs runājām par mūsu dēlu — par viņa dzīvi, viņa vajadzībām un to, kā lūgšana varētu viņam palīdzēt.

Kā vecākiem, mums ir atbildība palīdzēt mūsu bērniem „pielīdzināt Svētos Rakstus [patiesi, katru Jēzus Kristus evaņģēlija daļiņu] sev [un saviem bērniem] … [mūsu ģimeņu] labumam un pamācībai”” (With All the Feeling of a Tender Parent: A Message of Hope to Families,” Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 90. lpp.).

Ieteikumi Svēto Rakstu pielīdzināšanai.

• Padomājiet par notikumiem vai apstākļiem mūsdienās, kas ir līdzīgi tiem, par kuriem jūs lasāt Svētajos Rakstos.

• Svētajos Rakstos minētās cilvēku zināšanas, apgūtais un rīcība varētu palīdzēt jums kādas pašreizējās, personīgās problēmas vai jautājuma risināšanā.

• Sameklējiet šajā pierakstā principus, kas jums var palīdzēt jūsu apstākļos.