Ādams un Ieva, Duglass Fraijers

3.–9. februāris

2. Nefija 1.–5. nodaļa

„Mēs dzīvojām laimīgi”

Sāciet savu garīgo sagatavošanos, izlasot 2. Nefija 1.–5. nodaļu un pierakstot savus iespaidus. Šajās nodaļās ir vairāk principu, nekā jūs varat paspēt apspriest vienas nodarbības laikā, tādēļ, gatavojoties stundai, sekojiet Gara vadībai un pievērsiet uzmanību ieskatiem, kuros dalās stundas dalībnieki, kas palīdzēs jums noteikt, uz kuriem principiem koncentrēties un kā vadīt sarunas.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Visticamāk, nodarbības dalībnieki ir atzīmējuši vai uzrakstījuši kādu piezīmi par vismaz vienu pantu no 2. Nefija 1.–5. nodaļas. Stundas sākumā jūs varētu lūgt nodarbības dalībniekus dalīties ar pantiem, kas viņiem ir nozīmīgi. Aiciniet klātesošos apkopot principu, ko viņi var mācīties no pantiem, ar kuriem viņi dalījās.

Māciet doktrīnu

2. Nefija 2:11–30

Mēs esam brīvi, lai rīkotos paši.

• Pārāk bieži cilvēki izmanto savu rīcības brīvību, lai sagādātu daudz ciešanu citiem. Kādēļ tad Debesu Tēvam rīcības brīvība ir tik ļoti svarīga? Iespējams, jūs varētu uzrakstīt šo jautājumu uz tāfeles, un nodarbības dalībnieki varētu meklēt atbildes 2. Nefija 2:11–30 un uzrakstīt tās uz tāfeles. Kādos veidos pretinieks cenšas ierobežot mūsu rīcības brīvību? Kādā veidā Glābējs mums palīdz „izvēlēties brīvību un mūžīgo dzīvi”? (2. Nefija 2:27) Apsveriet iespēju kopīgi nodziedāt kādu garīgo dziesmu par rīcības brīvību, piemēram — „Dievs brīvus mūs ir radījis” (Garīgās dziesmas, nr. 150), un lūgt stundas dalībniekiem papildināt sarakstu uz tāfeles ar iespaidiem, kurus tiem sniedza garīgā dziesma.

• Šīs nedēļas nodarbību izklāsts rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm definē četrus būtiskus nosacījumus, kas padara rīcības brīvību par iespējamu. Viens veids, kā jūs varētu virzīt stundas gaitu atkarībā no tā, ko stundas dalībnieki ir apguvuši mājās: uzrakstiet šos četrus nosacījumus uz tāfeles. Tad aiciniet klātesošos dalīties apgalvojumos, kas atrodami 2. Nefija 2. nodaļā, kas māca, kādēļ šie nosacījumi ir svarīgi, lai mēs sasniegtu savu dievišķo potenciālu.

2. Nefija 2:15–29

Ādama un Ievas Krišana un Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ir būtiskas Debesu Tēva plāna daļas.

• Daudzi kristieši uzskata, ka Ādama un Ievas krišana bija traģēdija un ka Ieva pieļāva briesmīgu kļūdu. Šie panti 2. Nefija 2. nodaļā izskaidro patiesības par Ādama un Ievas Krišanu un liecina, ka Jēzus Kristus atpestī mūs no Krišanas. Viens veids, kā apspriest šīs idejas, ir aicināt stundas dalībniekus pētīt 2. Nefija 2:15–25 un izveidot sarakstu ar patiesībām par to, kas notika Ēdenes dārzā. Kādas vēl atziņas viņi var atrast prezidenta Dalina H. Ouksa izteikumā, kas citēts „Papildresursos”? Kādā veidā Jēzus Kristus atpestīja mūs no Krišanas? (Skat. 2. Nefija 2:6–8, 26–29.)

• Pēc tādas aktivitātes kā iepriekš minētās, jūs varētu parādīt vairākus jautājumus, līdzīgus tālāk dotajiem, un lūgt nodarbības dalībniekus dalīties savās atziņās:

  • Kā Lehija mācības šajos pantos izlabo dažus izplatītus, nepareizus uzskatus par Krišanu?

  • Kādos veidos Krišana ir svētība?

  • Kā pareiza izpratne par Ādama un Ievas Krišanu palīdz mums labāk saprast mūsu vajadzību pēc Jēzus Kristus un Viņa veiktās Izpirkšanas?

  • Kāds būtu viens iemesls, kāpēc jūs esat pateicīgi par Ādama un Ievas izvēli Ēdenes dārzā?

  • Kādā veidā jūsu izvēle — piedzimt uz Zemes — līdzinās Ādama un Ievas izvēlei — baudīt laba un ļauna atzīšanas koka augli?

  • Kāda ir dzīves jēga? Kādēļ bija nepieciešama Krišana, lai piepildītu šo nolūku?

2. Nefija 4:15–35

Kad esam vāji, mēs varam vērsties pie Dieva.

• Nefija rakstītais 2. Nefija 4:15–35 var sniegt mums cerību un mierinājumu, kad jūtamies pārlieku nomākti mums uzlikto grūtību un mūsu vājību dēļ. Iespējams, nodarbības dalībnieki varētu pārskatīt šos pantus pa pāriem un atrast rakstvietas, kuras tie varētu izmantot, lai mierinātu kādu, kurš jūtas kā zem smagas likstu nastas. Pēc tam katrs pāris varētu dalīties šajās rakstvietās ar pārējiem klātesošajiem. Varbūt kāds no nodarbības dalībniekiem varētu dalīties pieredzē, kad viņš vai viņa ir raduši mierinājumu, vēršoties pie Dieva, kā to darīja Nefijs.

• Vēl viens veids, kā pārskatīt 2. Nefija 4. nodaļu, — palūgt iepriekš dažus nodarbības dalībniekus ierasties uz stundu gataviem dalīties pantos un frāzēs no šīs nodaļas, kas tiem šķiet nozīmīgas. Palūdziet viņiem pastāstīt, ko viņi dara, kad jūtas savu vājību pārņemti. Diskusiju varētu papildināt tāda garīgā dziesma kā „Kur varu mieru rast?” (Garīgās dziesmas, nr. 70). Piemēram, nodarbības dalībnieki varētu dalīties tajā, kā garīgā dziesma pastiprina Nefija piemēru par paļaušanos uz To Kungu vilšanās brīžos.

2. Nefija 5. nodaļa

Laime ir rodama dzīvošanā pēc evaņģēlija.

• Par spīti izaicinājumiem, ar ko Nefijs un viņa ļaudis saskārās, viņi bija spējīgi izveidot sabiedrību, kas balstījās uz principiem, kas ved uz laimi. Kādus principus stundas dalībnieki atrada, studējot 2. Nefija 5. nodaļu, kas vairoja nefijiešu laimi? Jūs varēt iedot nodarbības dalībniekiem papīra lapas un aicināt viņus sameklēt 2. Nefija 5. nodaļā principus, kas ved pie laimes, un pierakstīt tos. Kā tie veidi, kādos pasaule meklē laimi, atšķiras no tā, ko mēs varam lasīt 2. Nefija 5. nodaļā? Kādus mērķus stundas dalībnieki var izvirzīt, lai pielietotu šos principus?

Mudiniet mācīties mājās

Pastāstiet klātesošajiem, ka 2. Nefija 6.–10. nodaļā var lasīt vienu no labākajiem sprediķiem par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, kādu vien Svētajos Rakstos var atrast. Jūs arī varētu dalīties kādā pantā, ko atrodat šajās nodaļās, — kas var iedvesmot izlasīt šīs nodaļas.

Papildresursi

Krišana bija daļa no Dieva ieceres.

Prezidents Dalins H. Oukss mācīja:

„Kad Ādams un Ieva saņēma pirmo bausli, viņi bija pārejas stāvoklī — tie vairs nebija garu pasaulē, jo tiem bija ķermenis, taču tas nebija pakļauts nāvei un tam vēl nepiemita radīšanas spēks. Viņi nevarēja izpildīt Tēva pirmo bausli, nepārkāpjot robežu starp Ēdenes dārza svētlaimi un mirstīgās dzīves briesmīgajiem pārbaudījumiem un brīnišķīgajām iespējām. …

…Pravietis Lehijs skaidroja, ka, „ja Ādams nebūtu izdarījis pārkāpumu, viņš nebūtu kritis”, (2. Nefija 2:22), bet viņš būtu palicis tajā pat stāvoklī, kādā viņš tika radīts.

… Krišana ietilpa plānā, — tā noslēgumā saka Lehijs, jo „viss ir darīts Tā gudrībā, kurš zina visu” (2. Nefija 2:24).

Tā bija Ieva, kas pirmā pārkāpa Ēdenes ierobežojumus, lai pieredzētu laicīgās dzīves apstākļus. Kaut arī viņas rīcība, lai kāda būtu tās iedaba, formāli bija pārkāpums, raugoties mūžīgajā skatījumā, tā bija godības pilna vajadzība — atvērt durvis uz mūžīgo dzīvi. Ādams parādīja savu gudrību, rīkojoties tāpat. Un tādējādi Ieva un „Ādams krita, lai cilvēki varētu būt” (2. Nefija 2:25).

Daži kristieši nosoda Ievu par šo rīcību, secinot, ka viņa un viņas meitas tādējādi ir kļuvušas nepilnīgas. Taču tikai ne pēdējo dienu svētie! Smēlušies zināšanas no atklāsmes, mēs cildinām Ievas rīcību un godinām gudrību un drosmi, ko viņa izrādīja šajā diženajā brīdī, ko sauc par Krišanu. …

Mūsdienu atklāsmes parāda, ka mūsu pirmie vecāki izprata Krišanas nepieciešamību. Ādams paziņoja: „Svētīts lai top Dieva Vārds, jo mana pārkāpuma dēļ manas acis ir tapušas atvērtas, un šinī dzīvē man būs prieks, un miesā es atkal redzēšu Dievu” (Mozus 5:10)” („The Great Plan of Happiness,” Ensign, 1993. g. nov., 72.–73. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Centieties sazināties ar tiem, kas neapmeklē stundas. Mācīšana ir kas vairāk par diskusiju vadīšanu svētdienā; tā ietver kalpošanu mīlestībā un citu cilvēku svētīšanu ar evaņģēliju. Iespējams, jūs varētu padomāt par kādu, kurš neapmeklē nodarbības, un kādā īpašā veidā uzaicināt viņu piedalīties nākamajā stundā. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 8.–9. lpp.)