Minerva Teičerte (1888–1976), Alma kristī ļaudis Mormonas ūdeņos, 1949.–1951. g., ar masonīta eļļu, 35⅞ x 48 collas. Brigama Janga universitātes Mākslas muzejs, 1969. g.

30. novembris – 6. decembris

Moronija 1.– 6. nodaļa

„Lai turētu tos uz pareizā ceļa”

Moronijs vēlējās, lai tās lietas, ko viņš pierakstīja, varētu „būt noderīgas tiem”, kas dzīvos pēdējās dienās (Moronija 1:4). Kad jūs lasāt Moronija 1.– 6. nodaļu, lūgšanu pilni apdomājiet, kas būs visvairāk noderīgs tiem, kurus jūs mācāt.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Reizēm klātesošie var vairāk padalīties ar savām atziņām no personīgajām studijām, ja viņiem ir dots laiks atcerēties, ko viņi ir lasījuši. Nodarbības sākumā jūs varētu atvēlēt dažas minūtes tam, lai caurskatītu Moronija 1.– 6. nodaļas virsrakstus. (Tas varētu palīdzēt arī tiem nodarbības dalībniekiem, kas mājās nav lasījuši.) Pēc tam aiciniet klātesošos atrast šajās nodaļās to pantu, kas, viņuprāt, bija nozīmīgs un ar ko viņi gribētu padalīties ar pārējiem.

Māciet doktrīnu

Moronija 2.– 6. nodaļa

Priesterības priekšrakstiem jātiek izpildītiem kā Tā Kunga pavēlēm.

• Ja klātesošie (vai viņu mīļotie) gatavojas saņemt priesterības priekšrakstus, iespējams, būtu vērtīgi pārskatīt, ko Moronijs mācīja par priekšrakstiem Moronija 2.– 6. nodaļā. Nodarbības dalībnieki varētu strādāt pāros, lai izspēlētu šīs situācijas. (1) Tavs brālis tiks ordinēts priesterībā. Kādu padomu jūs viņam dotu, balstoties uz Moronija 3. nodaļu? (2) Draugs no citas ticības prāto, kāpēc ir nepieciešams pieņemt Svēto Vakarēdienu katru nedēļu. Ko jūs viņam atbildētu? (Skat. Moronija 4.–5. nodaļu.) (3) Tuvojas jūsu meitas kristības, bet viņa nav pārliecināta, vai ir gatava. Kā jūs viņai palīdzētu? (Skat. Moronija 6:1–3.) Pēc lomu spēlēm klātesošie varētu pārrunāt, ko viņi viens no otra mācījās. Tāpat viņi varētu dalīties savās liecībās par to, kā šie priekšraksti ir tuvinājuši viņus Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.

• Lai iesāktu diskusiju par to, kā sagatavoties kristībām, jūs varētu pajautāt nodarbības dalībniekiem, kādos veidos viņi sagatavojās šiem svarīgajiem viņu dzīves uzdevumiem, kā, piemēram, misijai, laulībai, bērniem vai jaunam darbam. Kā šī sagatavošanās pielīdzināma kristību gatavošanās procesam, kā tas aprakstīts Moronija 6:1–3? (Skat. arī Mosijas 18:8–10; M&D 20:37.) Kāpēc šīs rakstura iezīmes, kas uzskaitītas šajos fragmentos, ir nepieciešamas, lai kristītos? Kā mēs zinām, ka mēs esam gatavi pieņemt šo priekšrakstu? Mudiniet nodarbības dalībniekus apdomāt, cik labi viņi ir dzīvojuši pēc šiem standartiem kopš savām kristībām un ko viņi varētu darīt, lai kaut ko uzlabotu. Tāpat jūs varētu aicināt viņus pierakstīt, kādus iespaidus viņi ir guvuši un to, lai viņi bieži uz tiem atsaucas.

  

  Priekšraksti tiek izpildīti ar priesterības pilnvarām.

Moronija 4.– 5. nodaļa

Svētā Vakarēdiena pieņemšana palīdz mums tuvoties Jēzum Kristum.

• Šīs nedēļas izklāstā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm tiek ieteikts studēt tās aktivitātes, kas saistītas ar Svēto Vakarēdienu. Iespējams, jūs varētu aicināt dažus nodarbības dalībniekus pabeigt šīs aktivitātes mājās un pēc tam, būdami sagatavoti, dalīties ar nodarbības dalībniekiem tajā, ko viņi būs mācījušies. Tāpat jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus dalīties citam ar citu, ko viņi dara, lai sagatavotu sevi un savas ģimenes gūt garīgas pieredzes Svētā Vakarēdiena laikā.

• Vairākums no mums ir dzirdējuši Svētā Vakarēdiena lūgšanas vairākkārt, bet vai mēs daudz domājam par šo vārdu nozīmi? Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem apdomāt šīs lūgšanas, jūs varētu viņiem atvēlēt dažas minūtes, lai viņi pēc atmiņas pierakstītu abas Svētā Vakarēdiena lūgšanas. Pēc tam aiciniet, lai viņi salīdzina sevis rakstīto ar Moronija 4:3 un 5:2. Ko viņi viegli atcerējās? Ko viņi palaida garām? Vai viņi pamanīja šajās lūgšanās ko tādu, ko viņi nebija pamanījuši iepriekš? Aiciniet klātesošos dalīties Svētā Vakarēdiena lūgšanas vārdos vai frāzēs, kas, viņuprāt, izceļas vai kas palīdz viņiem sajust šī priekšraksta svētumu. Lai padziļinātu klātesošajos pateicību par Svēto Vakarēdienu, apsveriet iespēju — uzaicināt kādu nodarbības dalībnieku nodziedāt vai nospēlēt Svētā Vakarēdiena dziesmu. Tāpat jūs varētu parādīt video ar nosaukumu „Always Remeber Him” (ChurchofJesusChrist.org).

Moronija 6:4–9

Jēzus Kristus mācekļi kalpo cits citam.

• Apsveriet iespēju izmantot līdzību, lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem saprast, cik svarīgi ir „tapt barot[am] ar labo Dieva vārdu” (Moronija 6:4). Piemēram, kāda veida barības vielas ir nepieciešamas stādam vai zīdainim? Kas notiek, ja jūs atstājat novārtā to, kam nepieciešama barošana? Kādā veidā jaunpievērstie vai atgriezušies Baznīcas locekļi līdzinās stādam vai zīdainim, kam ir nepieciešama barošana? Klātesošie varētu pētīt Moronija 6:4–9, lai gūtu idejas par to, kā viņi var cits citu garīgi „barot”. Tāpat viņi var atrast idejas sadaļā „Papildus avoti”. Jūs varētu dalīties kādā pieredzē, kurā kāds māceklis jums ir kalpojis. Iespējams, klātesošie vēlēsies dalīties līdzīgās pieredzēs.

• Moronija 6:4–9 varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem saprast, kādā veidā mēs esam svētīti, tāpēc ka esam „ieskaitīti starp Kristus baznīcas ļaudīm” un varam apmeklēt Baznīcas sanāksmes. Kā mēs varam paskaidrot šīs svētības kādam, kas apšauba organizētas baznīcas nepieciešamību? Iespējams, klātesošie varētu pētīt šos pantus, lai pēc tam dalītos ar to, ko būs atraduši. Vai arī viņi varētu uzskaitīt dažas no šīm svētībām, kuras viņi ir saņēmuši kā Baznīcas locekļi (skat. D. Tods Kristofersons, „Kāpēc nepieciešama Baznīca?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 108.–111. lpp.). Ko mēs varam darīt, lai pārliecinātos, ka mūsu brāļi un māsas tiek „pieminēti un baroti ar labo Dieva vārdu”, kad mēs „sanā[kam] kopā bieži”? (Moronija 6:4–5).

Mudiniet mācīties mājās

Nodarbības dalībnieki iespējams dedzīgāk lasītu nākamajā nedēļā Moronija 7.– 9. nodaļu, ja jūs paskaidrotu, ka tajā ir divas vēstules, ko rakstīja Mormons, lai palīdzētu viņa dēlam palikt uzticīgam grūtajos brīžos.

Papildus avoti

Tika baroti ar Dieva vārdu.

Elders Džefrijs R. Holands mācīja: „Vairums cilvēku nenāk uz baznīcu tikai tālab, lai apgūtu dažus jaunus faktus par evaņģēliju vai tiktos ar seniem draugiem, kaut gan arī tas ir svarīgi. Viņi nāk, tiecoties pēc garīgas pieredzes. Viņi vēlas mieru. Viņi vēlas, lai viņu ticība tiktu stiprināta un cerība atjaunota. Īsāk sakot, viņi vēlas tapt baroti ar labo Dieva vārdu, lai tiktu stiprināti ar debesu spēkiem” („A Teacher Come from God”, Ensign, 1998. g. maijs, 26. lpp.).

Prezidents Gordons B. Hinklijs paskaidroja, ka jaunpievērstie jābaro ar Dieva vārdu un „tas ir mūsu visu darbs”. Tas ir mājskolotāju un apmeklējošo māsu darbs [tagad kalpojošo brāļu un māsu]. Tas ir bīskapības, priesterības kvorumu, Palīdzības biedrības, Jauno vīriešu un Jauno sieviešu biedrības, un pat Sākumskolas darbs.

Vēl tikai pagājušo svētdien es apmeklēju gavēņa un liecību sanāksmi. Piecpadsmit vai sešpadsmit gadus vecs puisis izgāja draudzes priekšā, lai pateiktu, ka nolēmis kristīties.

Pēc tam skolotāju kvoruma puiši cits pēc cita devās pie mikrofona, lai paustu savu mīlestību pret viņu, pateiktu, ka viņš rīkojas pareizi, un apliecinātu, ka būs viņam līdzās un palīdzēs. Tā bija brīnišķīga pieredze — dzirdēt, kā šie jaunie vīrieši teic savam draugam atzinības un uzmundrinājuma vārdus. Esmu gandarīts, ka visi šie zēni, tostarp arī zēns, kurš tika pagājušajā nedēļā kristīts, dosies misijā.

Nesen notikušajā preses intervijā man jautāja: „Kas jums sniedz vislielāko gandarījumu, raugoties uz Baznīcas darbu mūsdienās?”

Mana atbilde: „Vislielāko gandarījumu man sniedz tas, ka es redzu, ko evaņģēlijs izdara ar cilvēkiem. Tas viņiem sniedz jaunu skatījumu uz dzīvi. Tas viņiem paver tādu perspektīvu, ko viņi iepriekš nekad nebija saredzējuši. Tas viņiem palīdz tiekties pēc cēlām un dievišķām lietām. Ar viņiem notiek kaut kas tāds, uz ko var noraudzīties ar apbrīnu. Viņi vēršas pie Kristus un „atdzīvojas”.

… Es katru no jums aicinu, lūdzu, palīdziet šajā darbā” („Converts and Young Men”, Ensign, 1997. g. maijs, 48. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Meklējiet iedvesmu. Neuztveriet šos izklāstus kā norādījumus, kuriem obligāti jāseko, bet gan pielietojiet tos kā ideju vai iedvesmas avotu, domājot par jūsu nodarbības dalībnieku vajadzībām.