„12.–18. jūlijs. Mācības un Derību 77.–80. nodaļa: „Es vadīšu jūs””, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: Mācība un Derības 2021 (2020)
„12.–18. jūlijs. Mācības un Derību 77.–80. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: 2021
12.–18. jūlijs
Mācības un Derību 77.–80. nodaļa
„Es vadīšu jūs”
Atcerieties, ka šajā izklāstā ietvertās idejas ir tikai ierosinājumi. Kad jūs lūgšanu pilns studēsiet Mācības un Derību 77.–80. nodaļu, Gars jūs vadīs, lai jūs zinātu, kā vislabāk mācīt jūsu audzēkņus.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Daži no jūsu klases labprāt dalīsies savās atziņās, ja jūs to viņiem palūgsiet laicīgi. Jūs varat sazināties ar dažiem no viņiem pāris dienas pirms nodarbības un pajautāt, vai viņi būtu gatavi dalīties ar kādu domu, kas viņus ir iedvesmojusi, studējot Mācības un Derību 77.–80. nodaļu.
Māciet doktrīnu
Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem, kuri vēlas tos uzzināt.
-
Nodarbības dalībnieki varētu padalīties ar atziņām par simboliem Atklāsmes grāmatā, šonedēļ studējot 77. nodaļu. Pārrunājot atbildes, ko saņēma Džozefs Smits, jūs varētu uzsākt sarunu arī par to, kā nodarbības dalībnieki var tiekties pēc izpratnes, studējot Svētos Rakstus. Ko mēs varam mācīties no Džozefa uzdotajiem jautājumiem? Nodarbības dalībnieki varētu padalīties pieredzē, kad viņu jautājumi par evaņģēliju sniedza viņiem lielāku izpratni.
Tas Kungs mūs vadīs.
-
Lai uzsāktu sarunu par Mācības un Derību 78:17–19, parādiet nodarbības dalībniekiem viņu bērnības fotogrāfijas (palūdziet viņiem jau iepriekš tās atnest uz nodarbību). Lieciet visiem uzminēt, kuram no viņiem pieder attiecīgā fotogrāfija. Nodarbības dalībnieki, kuri atnesa fotogrāfijas, varētu pastāstīt, kā viņi ir izmainījušies, kopš tika uzņemtas šīs fotogrāfijas. Pēc tam viņi varētu izlasīt Mācības un Derību 78:17–19 un apdomāt šādus jautājumus: Kādā ziņā mēs Tā Kunga acīs līdzināmies bērniem? Kādā ziņā Viņš vēlas, lai mēs būtu kā bērni (skat. Mosijas 3:19), un kādā ziņā Viņš vēlas, lai mēs augtu? Kādu padomu Viņš mums dod šajos pantos, lai palīdzētu mums augt?
Lai padziļinātu jūsu nodarbības dalībnieku izpratni par to, kā Tas Kungs „mūs vada” (18. pants), jūs varat dalīties ar izteikumu sadaļā „Papildus avoti”.
Mācības un Derību 79.–80. nodaļa
Aicinājums kalpot Dievam nozīmē daudz vairāk par to, kurā vietā mums ir jākalpo.
-
Var gadīties, ka daži no jūsu klases, saņemot aicinājumu bīskapijā vai draudzē vai uzzinot, kurā vietā viņiem būs jākalpo misijā, sajuta vilšanos. Varbūt daži no viņiem var dalīties savā pieredzē. Kā Tā Kunga padoms Mācības un Derību 80:3 mums palīdz šādos gadījumos? Ko varētu nozīmēt frāze „tas nav svarīgi”? Vai frāze — „jūs nevarat aiziet nepareizi”? Kas Tam Kungam ir vissvarīgākais saistībā ar mūsu aicinājumiem? Saistībā ar šo jautājumu būtu noderīgi izlasīt arī eldera Deivida A. Bednāra atziņas par 80. nodaļu uzrunā „Aicināti darbam” (vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 68. lpp.).
-
Atklāsmes, kas sniegtas 79. un 80. nodaļā, sākotnēji bija paredzētas cilvēkiem, kuri tikai aicināti sludināt evaņģēliju, taču tajās ir ietverti principi, kas attiecas uz mums visiem, kad mēs kalpojam Tam Kungam. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem pamanīt šos principus, aiciniet viņus iztēloties, ka viņiem ir kāds draugs, kurš nesen pievienojās Baznīcai un tikko saņēma savu pirmo aicinājumu. Palūdziet viņiem uzrakstīt šim draugam vēstuli, sniedzot tajā atbalstu un padomu, un mudiniet viņus vēstulē citēt 79. un 80. nodaļu. Pēc tam daži no viņiem varētu pastāstīt, ko viņi ir uzrakstījuši.
Papildus avoti
Tas Kungs mūs vadīs caur Svēto Garu.
Prezidents Henrijs B. Airings dalījās pieredzē, kad viņš lūdza vadību, lai pieņemtu ļoti svarīgu lēmumu, un iemācījās tikt Tā Kunga vadīts:
„Es lūdzu, taču stundām ilgi nesaņēmu atbildi. Īsi pirms rītausmas mani pārņēma kāda sajūta. Vairāk nekā jebkad iepriekš — bērnībā — es atkal sajutos kā bērns. Likās, ka mana sirds un prāts kļūst pavisam klusi. Šajā iekšējā klusumā bija miers.
Sev par pārsteigumu es apjautu, ka lūdzu skaļi: „Debesu Tēvs, nav svarīgi, ko es vēlos. Man vairs nerūp tas, ko es vēlos. Es vienīgi vēlos, lai notiek Tavs prāts. Tas ir viss, ko es vēlos. Lūdzu, pasaki, ko man darīt.”
Tajā brīdī manī bija tāds miers, kā nekad iepriekš. Un tad es saņēmu atbildi un biju pārliecināts par to, kurš to bija devis. Bija skaidrs, kas man ir jādara. Es nesaņēmu nekādu solījumu par iznākumu. Man bija vienīgi pārliecība, ka es esmu bērns, kuram tika pateikts, kurš ceļš ved uz turieni, kur Viņš vēlējās, lai es dotos” („Kā bērns”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 16. lpp.).