„12.–18. augusts; Romiešiem 7.–16. nod.: „Uzvari ļaunu ar labu””, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība, 2019 (2019. g.)
„12.–18. augusts; Romiešiem 7.–16. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019
12.–18. augusts
Romiešiem 7.–16. nod.
„Uzvari ļaunu ar labu.”
Izlasiet Romiešiem 7.–16. nodaļu un pierakstiet gūtos iespaidus, domājot par to, kā palīdzēt savas nodarbības dalībniekiem mācīties no Svētajiem Rakstiem. Sākumā šie iespaidi var šķist tikai vienkāršas idejas, taču, turpinot par tām domāt, jūs varat nākt klajā ar jēgpilniem mācību uzdevumiem.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Kaut arī nodarbības dalībniekiem vajadzētu justies brīvi, lai stāstītu par jebko, kas viņus ir iedvesmojis to personīgajās vai ģimenes studijās, dažkārt būtu lietderīgi apvaicāties par viņu domām kādā konkrētā jautājumā. Jūs varētu, piemēram, nolasīt Romiešiem 10:17 un 15:4 un lūgt, lai viņi pastāsta par rakstvietām, kuras stiprina viņu ticību vai dāvā tiem cerību.
Māciet doktrīnu
Caur Jēzu Kristu mēs varam iemantot visu, kas ir Debesu Tēvam.
-
Būdami pēdējo dienu svētie, mēs ticam, ka tādas frāzes kā „Dieva mantinieki” un „Kristus līdzmantinieki” nozīmē, ka ar Jēzus Kristus palīdzību mēs varam kļūt līdzīgi Debesu Tēvam un iemantot visu, kas ir Viņam (Romiešiem 8:17; skat. arī M&D 132:19–20). Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem saredzēt, cik bieži šī doktrīna tiek mācīta Svētajos Rakstos, jūs varētu aicināt, lai puse no klases studē dažus no sadaļā „Papildus avoti” uzskaitītajiem Bībeles pantiem, bet otra puse — pēdējo dienu Svēto Rakstu pantus, kas arī ir ietverti sadaļā „Papildus avoti”. Pēc tam nodarbības dalībnieki varētu mācīties cits no cita, daloties apgūtajā. Dodiet viņiem laiku, lai viņi varētu pārrunāt, kādēļ šī mācība ir tik svarīga. Piemēram, kā zināšanas par to, ka mēs varam kļūt par Dieva mantiniekiem un Kristus līdzmantiniekiem, iespaido mūsu dzīvi? (Romiešiem 8:17.)
-
Apziņa, ka uzticīgos gaida mūžīgas svētības, var palīdzēt mums, sastopoties ar kārdinājumiem un pārbaudījumiem (skat. Romiešiem 8:18). Jūs varētu pavisam vienkāršoti ilustrēt šo principu, uzzīmējot uz tāfeles svaru kausus. Lūdziet, lai pie viena no svaru kausiem nodarbības dalībnieki uzskaita dažus pārbaudījumus, ar ko cilvēki varētu saskarties. Pēc tam viņi varētu izpētīt dažas no sadaļā „Papildus avoti” ietvertajām rakstvietām un pie otra svaru kausa uzskaitīt mūžīgās svētības, kuras iegūst tie, kuri uzticīgi stājas pretī pārbaudījumiem. Ko mēs varam secināt, salīdzinot uzskaitītos pārbaudījumus ar apsolītajām svētībām? Ko mēs atbildētu cilvēkam, kurš mums jautātu, vai maz ir vērts būt uzticīgam Tā Kunga pavēlēm?
-
Eldera Dalina H. Ouksa līdzība no sadaļas „Papildus avoti” varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem apspriest to, kā mēs varam sagatavoties kļūt par „Dieva mantiniekiem” (Romiešiem 8:17). Par kādiem likumiem un principiem elders Oukss runā? Miniet dažus piemērus!
„Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?”
-
Apspriežoties par Romiešiem 8. nodaļu, jums varētu pavērties iespēja — palīdzēt nodarbības dalībniekiem sajust Glābēja mīlestību. Jūs varētu izlikt apskatei Jēzus Kristus attēlu no sadaļas šīs nedēļas nodarbību izklāsts, kas ietverts rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm, vai kādu citu Kristus attēlu un visi kopā izlasīt Romiešiem 8:18, 28, 31–39. Kādas domas un sajūtas pārņem nodarbības dalībniekus, lasot šos pantus? Jūs varētu aicināt, lai daži nodarbības dalībnieki pastāsta, kā viņi ir ieguvuši liecību par patiesajiem principiem, kas minēti šajos pantos. Vēl jūs varētu kopīgi nodziedāt kādu garīgo dziesmu (vai palūgt, lai kāds uzstājas ar muzikālu priekšnesumu) par Dieva un Jēzus Kristus mīlestību, piemēram, „Dievs visus mūs tā mīlēja” vai „Ak, tas ir brīnums man!” (Garīgās dziesmas, nr. 112, 118). Kuri no šajās dziesmās izmantotajiem vārdiem vai frāzēm palīdz nodarbības dalībniekiem sajust Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestību?
Ievērojot bausli — mīlēt —, tiek pildīti visi Dieva baušļi.
-
Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem saprast, kā visi baušļi ir „saņemami kopā” vienā bauslī par mīlestību pret savu tuvāko (Romiešiem 13:9), aiciniet, lai viņi uzskaita uz tāfeles visus baušļus, kurus vien var atcerēties. Kopīgi izlasiet Romiešiem 13:8–10 un Mateja 22:36–40 un pārrunājiet, kā mīlestība pret Dievu un mīlestība pret savu tuvāko saistās ar paklausību katram no baušļiem, kas ir uzskaitīti uz tāfeles. Kā šī patiesā mācība iespaido mūsu attieksmi pret baušļiem un paklausību?
Mums ir jāatturas no citu cilvēku izvēļu nosodīšanas, lai mēs nekļūtu par viņu garīgo klupšanas akmeni.
-
Lai iepazīstinātu klātesošos ar Romiešiem 14. nodaļas kontekstu, jūs varētu norādīt, ka daži no romiešu svētajiem strīdējās par dažādiem ēšanas paradumiem, svētku svinēšanu un citām savas kultūras ieražām. Vai mēs esam sastapušies ar līdzīgu situāciju arī mūsdienās? Miniet piemērus! Varbūt nodarbības dalībnieki varētu pārskatīt Romiešiem 14. nodaļu, lai vienā teikumā apkopotu Pāvila doto padomu? Ko mēs varētu cits citam ieteikt, lai izvairītos no citu cilvēku nosodīšanas? Jums varētu palīdzēt prezidenta Dītera F. Uhtdorfa apgalvojums no sadaļas „Papildus avoti”.
Mudiniet mācīties mājās
Lai iedvesmotu nodarbības dalībniekus izlasīt 1. korintiešiem 1.–7. nodaļu, jūs varētu tiem pastāstīt, ka šajās nodaļās ir ietverts padoms, ko Pāvils deva Baznīcas locekļiem, kuri dzīvoja pilsētā, kas bija viena no senās pasaules netikumīgākajām pilsētām, kurā cilvēki visvairāk pielūdza elkus.
Papildus avoti
Iegūt visu, kas ir Tēvam (skat. M&D 84:38).
Bībeles panti
Pēdējo dienu Svētie Raksti
Elders Dalins H. Oukss pastāstīja šādu līdzību:
„Kāds bagāts tēvs saprata: ja viņš dāvās savu bagātību bērnam, kurš vēl nav ieguvis nepieciešamo gudrību un brieduma pakāpi, šis mantojums, visdrīzāk, tiks izšķiests. Tēvs sacīja savam bērnam:
„Es vēlos dot tev visu, kas man pieder, — ne vien savu bagātību, bet arī savu vietu un stāvokli sabiedrībā. Es tev viegli varētu nodot to, kas man pieder, bet to, kas es esmu, tev ir jāsasniedz pašam. Tu kļūsi sava mantojuma cienīgs, mācoties to, ko esmu apguvis es, un dzīvojot tā, kā esmu dzīvojis es. Es atklāšu tev likumus un principus, kas ir ļāvuši man iemantot gudrību un briedumu. Seko manam piemēram, kļūstot lietpratīgs, kā es esmu kļuvis lietpratīgs, un tu kļūsi tāds, kāds esmu es, un viss, kas pieder man, būs tavs.”” (“The Challenge to Become,” Ensign, Nov. 2000, 32.)
Kristus līdzmantinieki.
„Pēdējo dienu svētie uzskata, ka visi cilvēki ir Dieva bērni, vispilnīgākajā šī vārda nozīmē; viņi uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir dievišķa izcelsme, iedaba un potenciāls. … Līdzīgi kā bērns ar laiku var attīstīt savu vecāku īpašības, arī cilvēku pārmantotā dievišķā iedaba var tikt izkopta, lai viņi varētu kļūt tādi, kāds ir viņu Debesu Tēvs. … Vīriešiem un sievietēm piemīt potenciāls tikt paaugstinātiem līdz dievības stāvoklim.” (Skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkļa „Cilvēks, cilvēki” sadaļu „Cilvēka iespējas kļūt līdzīgam Debesu Tēvam”.)
Citu nosodīšana.
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs māca:
„Par citu cilvēku nosodīšanas tēmu patiesībā varētu mācīt, sprediķojot tikai divos vārdos. Attiecībā uz ienaidu, tenkām, ignorēšanu, izsmiešanu, aizvainojuma turēšanu vai vēlmi nodarīt ļaunu, lūdzu, izmantojiet ieteikumu:
pārtrauciet to!
Tas ir tieši tik vienkārši. Mums vienkārši jāpārtrauc citus tiesāt un jāaizvieto nosodošās domas un jūtas ar mīlestības pilnu sirdi pret Dievu un Viņa bērniem. Dievs ir mūsu Tēvs. Mēs esam Viņa bērni. Mēs visi esam brāļi un māsas. … Nesen es redzēju kādu bufera uzlīmi …, kas bija piestiprināta mašīnas aizmugurē, kuras vadītājs izskatījās nedaudz paskarbs, taču uz uzlīmes esošie vārdi mācīja dziļu domu. Tur bija teikts: „Netiesā mani, ja es grēkoju citādāk nekā tu.”” („Žēlastības pilnie saņems žēlastību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 75. lpp.)
Pasniegšanas pilnveidošana
Atrodiet materiālus, kuros tiek izskaidroti principi. Papildus šajā nodarbības izklāstā ietvertajām idejām jūs varētu izmantot uzdevumus no sadaļas šīs nedēļas nodarbību izklāsts, kas ietverta rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm, pielāgojot tos savai nodarbībai. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 17.–18. lpp.)