Perfect Love [Pilnīga mīlestība], Dels Pārsons

27. novembris – 3. decembris

Jāņa 1.–3. vēstule; Jūdas vēstule

„Dievs ir mīlestība”

Kādas tēmas un principi jums liekas īpaši svarīgi, lasot Jāņa 1.–3. vēstuli un Jūdas vēstuli? Kā jūs varētu to izmantot, lai palīdzētu saviem nodarbības dalībniekiem?

Aiciniet dalīties

Aiciniet vairākus nodarbības dalībniekus pastāstīt par tēmām vai konkrētiem principiem, kam viņi ir pievērsuši uzmanību, studējot Jāņa un Jūdas vēstules. Kuri no šajās vēstulēs ietvertajiem vēstījumiem šķiet paši svarīgākie viņiem un viņu ģimenēm?

Māciet doktrīnu

1. Jāņa 1:5–10; 2:3–11; 3:1–3; 4:7–21; 5:1–3

Debesu Tēvs un Jēzus Kristus rāda nevainojamu gaismas un mīlestības piemēru.

• Kā jūs varētu palīdzēt tiem, kurus mācāt, atpazīt savā dzīvē Dieva gaismu un mīlestību? Jūs varētu sākt, uzrakstot uz tāfeles vārdus: gaisma un mīlestība. Lūdziet nodarbības dalībniekus nosaukt vēl citus vārdus, kas viņiem nāk prātā, domājot par šiem diviem vārdiem. Pēc tam katrs nodarbības dalībnieks varētu izstudēt vienu no tālāk dotajām rakstvietām, pievēršot uzmanību vietām, kurās tiek mācīts par gaismu un mīlestību: 1. Jāņa 1:5–10; 2:3–11; 3:1–3; 4:7–12; 4:16–21; 5:1–3. Aiciniet dažus no viņiem pastāstīt pārējiem, ko viņi ir atklājuši. Vēl jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus pastāstīt, kā viņi ir sajutuši Dieva gaismu un mīlestību.

• Jūs varētu aicināt viņus paskatīties uz griestu lampu vai gaismu, kas iespīd pa logu, un pastāstīt, ko viņi zina par fizisko gaismu. Kā fiziskā gaisma līdzinās garīgajai gaismai? Nodarbības dalībnieki varētu izstudēt tālāk norādīto, lai iegūtu papildu atziņas par to, kā Dievs un Viņa Dēls dāvā gaismu mūsu dzīvēs: Psalmu 27:1, Jāņa 1:4–5, 1. Jāņa 1:5–7, 3. Nefija 11:11, Mācības un Derību 88:6–13 un kādu garīgo dziesmu par gaismu, piemēram, „Tas Kungs ir Mana gaisma” (Garīgās dziesmas, Nr. 42). Nodarbības dalībnieki varētu arī padalīties pieredzēs, kā viņi ir tiekušies pēc garīgās gaismas savā dzīvē un to ieguvuši.

1. Jāņa 2:18–28; 4:3; 2. Jāņa 1:7–11; 3. Jāņa 1:9–11; Jūdas vēstule

Mums ir „[jāpaliek] Kristus mācībā”.

• Jāņa un Jūdas mācības par atkrišanu var palīdzēt nodarbības dalībniekiem apdomāt, kā viņi var saglabāt stipru ticību Jēzum Kristum. Jūs varētu aicināt pusi audzēkņu uzmeklēt maldu mācību vai Atkrišanas pazīmju aprakstu, pārskatot 1. Jāņa 2:18–23, 26–28, 4:3, 2. Jāņa 1:7–11, 3. Jāņa 1:9–11, bet otru pusi — pārskatot Jūdas vēstuli. Vai arī viņi varētu sameklēt atbildes uz šādiem jautājumiem: Kā Jānis un Jūda raksturo antikristu? (Skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Antikrists”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org). Vai šajos pantos ir kādi principi, kas būtu īpaši lietderīgi, cīnoties ar mūsdienu grūtībām? Ko nozīmē — [palikt] Kristus mācībā? (Jāņa 2. vēst. 1:9).

• Jūda izmanto interesantus salīdzinājumus, aprakstot viltus skolotājus un tos, kuri „zaimo visu, ko tie nesaprot” (Jūdas vēst. 1:10). Jūs varētu aicināt dažus nodarbības dalībniekus uzzīmēt uz tāfeles dažus no Jūdas vēst. 1:12–13 minētajiem tēliem, kamēr pārējie mēģina uzminēt, kura no frāzēm pašlaik tiek zīmēta. Kā šie tēli raksturo viltus skolotājus un antikristus? Piemēram, kādēļ sagrozītas paražas varētu uzskatīt par „kauna traipiem mūsu žēlsirdības mielastos”? Kā mēs varētu nostiprināties pret „smējēj[iem]”? (Skat. Jūdas vēst. 1:18–21.) Kādēļ Jūda mums iesaka žēlot tos, kuri izsmej evaņģēliju? (Skat. Jūdas vēst. 1:22.)

„Man nav lielāka prieka, kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā” (Jāņa 3. vēst. 1:4).

3. Jāņa 1:1–4

Mēs gūstam prieku, palīdzot citiem „dzīvot patiesībā”.

• Jūsu nodarbībā, visdrīzāk, piedalās cilvēki, kuri var saprast, kā Jānis jutās, sakot, ka viņam „nav lielāka prieka, kā dzirdēt”, ka Gajs (viens no viņa „bērniem”) dzīvo patiesībā. Nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi uzklausīt citam cita personīgās pieredzes. Jūs varētu sākt, kopīgi izlasot Jāņa 3. vēst. 1:1–4 un sadaļā „Papildu avoti” minētās rakstvietas. Ko šīs rakstvietas māca mums par patiesā prieka avotu? Nodarbības dalībnieki varētu parunāt par to, kā viņi ir jutušies, būdami vecāki, misionāri, Baznīcas vadītāji vai skolotāji, zinot, ka cilvēki, kurus viņi māca, dzīvo patiesībā. Jūs varētu pirms nodarbības sazināties ar dažiem nodarbības dalībniekiem un palūgt viņiem paņemt līdzi fotogrāfijas ar cilvēkiem, kurus viņi ir palīdzējuši atvest pie Kristus, un pastāstīt par savu pieredzi pārējiem.

Papildu avoti

Rakstvietas par to, kā palīdzēt citiem dzīvot patiesībā.

• 5. Mozus 6:6–7

• Salamana pamācību 22:6

• Jāņa 4:36

• 1. tesaloniķiešiem 3:9

• Mosijas 4:14–15

• Almas 17:1–2; 26:11–37

• Mācības un Derību 18:10–16; 50:22

Pasniegšanas pilnveidošana

Lūdziet par saviem nodarbības dalībniekiem. Arī jums, tāpat kā Glābējam, kurš lūdza par Pēteri (skat. Lūkas 22:32), vajadzētu lūgt par katru audzēkni individuāli, cenšoties saprast, kādas ir viņa konkrētās vajadzības. Ja jūs to darīsiet, Debesu Tēvs „sagatavo[s] viņu sirdis” (Almas 16:16) un palīdzēs jums saprast, ko mācīt, lai atsauktos viņu vajadzībām (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 6. lpp.).