1838. gadā Džozefs Smits sāka darbu pie savas oficiālās vēstures. Tajā viņš rakstīja par savu ģimeni un vietām, kur viņi dzīvojuši. Viņš pastāstīja arī par „neparasto satraukumu” reliģijas dēļ, kas izcēlās Ņujorkas rietumos 1820. gadā (Džozefs Smits — Vēsture 1:5). Šīs reliģiskās kaislības vedināja viņu uz „nopietnām pārdomām un lielu nemieru”, kas pārņēma, redzot apkārt valdošo apjukumu un strīdus dažādu konfesiju starpā (Džozefs Smits — Vēsture 1:8).
Studējot Svētos Rakstus, Džozefs izlasīja Jēkaba 1:5 (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:11), kur visi, kam trūkst gudrības, tiek mudināti lūgt to no Dieva. Džozefs raksta: „Nekad neviena Svēto Rakstu rinda nebija ienākusi cilvēka sirdī ar tādu spēku, kā šī ienāca šoreiz manējā. Likās, tā ienākusi ar milzīgu spēku katrā manā sirdspukstā. Es par to domāju atkal un atkal, apzinoties, ja vien bija kāds, kam vajadzēja Dieva gudrības, tas biju es; jo es nezināju, kā rīkoties, un, ja es nebūtu spējis iegūt vairāk gudrības nekā man toreiz piemita, es nekad to arī neuzzinātu; jo reliģijas sludinātāji no dažādām konfesijām vienu un to pašu Svēto Rakstu fragmentu saprata tik dažādi, iznīcinot jebkādu paļāvību, lai, noskaidrojot jautājumu, grieztos pie Bībeles.” (Džozefs Smits — Vēsture 1:12.) Viņš nolēma lūgt, lai Dievs atbild uz viņa jautājumiem. Atbildot uz šo lūgšanu, Džozefam parādījās Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus.
Prezidents Tomass S. Monsons stāsta par to, ko pieredzēja divi no viņa misionāriem, kad viņš kalpoja par Kanādas misijas prezidentu:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Divi [misionāri] piezvanīja pie mistera Elmera Polarda durvīm, un viņš, jūtot līdzi pārsalušajiem misionāriem, ieaicināja viņus iekšā. Viņi sniedza savu vēstījumu un vaicāja, vai viņš nevēlētos pievienoties lūgšanā. Viņš piekrita, ar noteikumu, ka viņš būs tas, kurš lūgs.
Viņa lūgšana pārsteidza misionārus. Viņš sacīja: „Debesu Tēvs, svētī šos divus nelaimīgos, maldinātos misionārus, lai viņi varētu atgriezties savās mājās un netērēt savu laiku, stāstot cilvēkiem Kanādā pat vēstījumu, kas ir tik neticams un par kuru viņi zina tik maz.”
Kad viņi piecēlās kājās, misters Polards lūdza misionāriem nekad neatgriezties viņa namā. Kad viņi devās projām, viņš izsmejoši piebilda: „Jūs taču neteiksiet, ka patiesi ticat tam, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis!” un aizcirta durvis.” („The Prophet Joseph Smith: Teacher by Example”, Ensign, 2005. g. nov., 69. lpp.)
Ko tu būtu teicis misteram Polardam par pravieti Džozefu Smitu, ja būtu viens no šiem misionāriem?
1838. gadā pravietis Džozefs Smits pierakstīja savu dzīvesstāstu, kas ietverts grāmatā „Džozefs Smits — Vēsture”, darot to ar mērķi izdot oficiālu Baznīcas vēsturi. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:1–2, pievēršot uzmanību tam, kālab Džozefs Smits rakstīja šo oficiālo vēsturi.
Grāmatā „Džozefs Smits — Vēsture” ir iekļauts paša pravieša stāstījums par Pirmo vīziju. Pastāv vairāki Pirmās vīzijas apraksti. Četrus no tiem ir pierakstījis vai diktējis pats Džozefs Smits, bet citus ir rakstījuši cilvēki, kuri paši saviem vārdiem pārstāsta Džozefa pieredzi. Šie apraksti tika sagatavoti dažādos laikos, dažādām auditorijām un dažādiem nolūkiem. Visos šajos aprakstos ir ietverts viens un tas pats patiesais fakts, ka debesis tik tiešām atvērās un ka Džozefs Smits redzēja dievišķus vēstnešus, ieskaitot Dievu Tēvu un To Kungu, Jēzu Kristu. Tā kā 1838. gada apraksts bija ietverts Džozefa Smita oficiālajā vēsturē un liecībā pasaulei, tas tika iekļauts arī Dārgajā Pērlē.
Reliģiskā apjukuma iespaidā Džozefs Smits nolemj vaicāt Dievam, kura no baznīcām ir pareizā
Džozefs Smits dzīvoja laikā, kad cilvēkus bija pārņēmusi milzīga interese un satraukums par reliģiju. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:5–7, pievēršot uzmanību vārdiem un frāzēm, kas raksturo situāciju, kurā atradās Džozefs. Tu varētu atzīmēt šos vārdus savos Svētajos Rakstos. Kad esi beidzis, izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:8, 10, pievēršot uzmanību Džozefa Smita aprakstam par to, kā viņš tolaik jutās.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti kopsavilkumu par Džozefs Smits — Vēsture 1:5–7, iztēlojoties, ka jāpaskaidro kādam, kurš nekad nav dzirdējis par Džozefu Smitu, kādā situācijā un grūtībās viņš bija nonācis. Ietver aprakstā vismaz trīs galvenos punktus, ko, pēc tavām domām, vajadzētu uzsvērt, runājot par Džozefu Smitu.
Pamēģini atcerēties kādu situāciju, kas lika meklēt atbildes uz vairākiem jautājumiem, un to, kā tu tiki galā ar savām bažām. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:11, pievēršot uzmanību tam, kur Džozefs Smits rada atbildi uz saviem jautājumiem. Atvēli laiku, lai skaļi atkārtotu un iegaumētu Jēkaba 1:5, kas citēts 11. pantā.
Viens no principiem, kas rodams Jēkaba 1:5 un kas palīdzēja Džozefam Smitam rast atbildi uz saviem jautājumiem, vēsta: Ja mēs lūgsim Dievam ticībā, Viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām. Atzīmē vārdus vai frāzes no Džozefs Smits — Vēsture 1:11, kur mācīts šis princips. Zinot, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūgšanām Viņa paša laikā un veidā, padomā, kā tu esi pārliecinājies par šī principa patiesumu savā dzīvē.
Džozefs paskaidroja, kādu iespaidu uz viņu atstāja šī rakstvieta. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:12–13, pievēršot uzmanību frāzēm, kur aprakstīta Džozefa pieredze un tas, kā viņš rīkojās pēc Jēkaba 1:5 izlasīšanas. Vai kāda rakstvieta kādreiz ir spēcīgi skārusi tavu sirdi? Spriežot pēc Džozefs Smits — Vēsture 1:13, no kā Džozefs Smits vēlējās atbrīvoties? Pie kāda slēdziena viņš nonāca attiecībā uz to, kas viņam jādara?
Ja tev ir pieejama PDS garīgo dziesmu grāmata, izlasi dziesmas „Džozefa Smita pirmā lūgšana” vārdus (Garīgās dziesmas, Nr. 16). Pēc tam izlasiDžozefs Smits — Vēsture 1:14–15.
Kādēļ, tavuprāt, Sātans centās apturēt Džozefa Smita lūgšanu? Lai uzzinātu, ko Džozefs Smits darīja, saskaroties ar šo „brīnumaino spēku”, izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:16. Ko, tavuprāt, pravietis domāja, sakot, ka viņš sakopoja „visus savus spēkus, lai piesauktu Dievu”? Padomā, ko tu vari mācīties no Džozefa Smita pieredzes par to, kā rīkoties, nonākot grūtā situācijā vai sastopoties ar Sātana kārdinājumiem.
Džozefs Smits — Vēsture 1:17 ir pierakstīts viens no svarīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē. Lasot šo pantu, pacenties iztēloties šo svēto notikumu. Viena no svarīgajām un patiesajām mācībām, kas pausta šajā pantā, vēsta: Džozefs Smits redzēja Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu. Viņš runāja ar Viņiem un saņēma Viņu norādījumus. Ar Džozefa Smita Pirmo vīziju aizsākās Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošana pēdējās dienās.
Attēls
Pirmā vīzija
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi, lai tev un katram Baznīcas loceklim būtu liecība, ka Džozefs Smits redzēja Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu.
Pārskati Džozefs Smits — Vēsture 1:15–17, pievēršot uzmanību citām patiesām mācībām, ko varam iepazīt, lasot aprakstu par Tēva un Dēla parādīšanos Džozefam Smitam.
Pirms vai pēc garīgas pieredzes gūšanas dažkārt mums var nākties sastapties ar kārdinājumu vai pārbaudījumu. Džozefs Smits pieredzēja šādu pārbaudījumu tieši pirms Pirmās vīzijas. Mozus sastapās ar pārbaudījumu uzreiz pēc tam, kad bija runājis ar Dievu (skat. Mozus 1:9–12). Džozefs Smits uzzināja: Ja mēs patiesi meklējam Dieva palīdzību, kad Sātans cenšas atņemt mums drosmi, Dievs var mūs glābt.
Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:
Kā tev palīdz apziņa, ka mēs varam saņemt Dieva palīdzību, lai pārvarētu grūtības un nezaudētu drosmi?
Mācības par Dievību, kas rodamas Džozefs Smits — Vēsture 1:15–17, vēsta: Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, dzīvo. Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, ir divas dažādas personības.
Džozefs Smits vaicāja Tam Kungam, kurai no visām baznīcām pievienoties. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:18–20 un atzīmē atbildi uz Džozefa jautājumu.
Vai atceries stāstu par misionāriem šīs stundas sākumā? Prezidents Monsons stāsta, ko misionāri darīja pēc tam, kad vīrietis bija aizcirtis durvis viņu priekšā:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Misionāri bija pagājuši tikai nelielu gabaliņu, kad jaunākais pārinieks kautri teica: „Elder, mēs neatbildējām misteram Polardam.”
Vecākais pārinieks atbildēja: „Mēs tikām noraidīti. Ejam tālāk!”
Taču jaunais misionārs uzstāja, un viņi atgriezās pie mistera Polarda durvīm. Misters Polards atbildēja uz klauvējienu, dusmīgi sakot: „Man šķiet, ka es jums, jaunieši, jau teicu, lai jūs nekad vairs te neatgrieztos!”
Tad jaunākais pārinieks, saņemdamies visu savu drosmi, sacīja: „Mister Polard, kad mēs atstājām jūsu namu, jūs sacījāt, ka mēs patiesībā neticam, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis. Es vēlos jums liecināt, mister Polard, ka es zinu, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis, ka caur iedvesmu viņš pārtulkoja Svētos Rakstus, kas pazīstami kā Mormona Grāmata, ka viņš redzēja Dievu Tēvu un Jēzu Kristu.” Tad misionāri atstāja durvju priekšu.
[Misters Polards vēlāk liecināja:] „Tovakar miegs nenāca. Es mētājos un grozījos. Atkal un atkal savā prātā es dzirdēju vārdus: „Džozefs Smits bija Dieva pravietis. Es to zinu. … Es to zinu. … es to zinu.” Es nespēju sagaidīt rītu. Es piezvanīju misionāriem uz numuru, kas bija iespiests uz nelielas kartītes ar Ticības apliecinājumiem. Viņi atgriezās, un šoreiz mēs kopā ar sievu un visu ģimeni piedalījāmies pārrunās kā sirsnīgi patiesības meklētāji. Rezultātā mēs visi pieņēmām Jēzus Kristus evaņģēliju.”” („The Prophet Joseph Smith”, 69. lpp.)
Ja vēl neesi to izdarījis, izlasi „Džozefs Smits — Vēsture” un palūdz Debesu Tēvam, lai Viņš atklātu tev, ka Džozefa Smita stāsts par Pirmo vīziju ir patiess, vai stiprinātu tavu pārliecību par to, ka tas ir patiess. Tu varētu meklēt iespēju dalīties ar kādu vēstījumā par Pirmo vīziju.
Pieraksti savas domas vai liecību par pravieti Džozefu Smitu savā studiju dienasgrāmatā.
Atvēli laiku, lai pacenstos iegaumēt šo prasmīgi pārzināmo rakstvietu. Ja tev šķiet, ka nevarēsi iegaumēt visus šos pantus, tu varētu sadalīt šo rakstvietu mazākos fragmentos, iegaumēt tikai 16.–17. pantu, vai arī saīsinātu rakstvietas variantu. Lai iegaumētu šos pantus, tu vari izmantot šādu metodi: atkārto vienu frāzi tik ilgi, kamēr esi to iegaumējis. Pievieno tekstam nākamo frāzi un atkārto abas frāzes tik ilgi, kamēr esi iegaumējis tās abas. Pievieno tekstam trešo frāzi utt. Paātrini tempu, atskaitot iegaumētās frāzes, un palēnini to, citējot jaunās frāzes.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: